Ziņas

Sabiedrība

Noderīgie atkritumi

Pavasaris nav aiz kalniem, vakaros, kamēr vēl gaišs, kā arī nedēļas nogalēs daudzās mājās sāksies lielā tīrīšana. Tajā piederas gan pagalma sakopšana, gan saimniecisku lietu pārskatīšana un nevajadzīgo ārā mešana. Tam seko ugunskurs vai brauciens uz atkritumu izgāztuvi. Iespējami arī citi risinājumi, pārvēršot nederīgo noderīgajā.

Grāmatas pēdējā gaitā

Vecās grāmatas, kuras “neviens vairs nelasīs”, ir jūtīga tēma. Izmest vai sadedzināt neceļas roka, tomēr jāatzīst, ka starp patiesi nozīmīgām laikmeta kultūrvēsturiskajām lieciniecēm, kuras vēl kādam var noderēt, ir arī ideoloģiskās pelavas un sēnalas. Diskusijā par grāmatu likteni Didzis Sedlenieks stāsta savu pieredzi: “Drūmais padomju intelektuāļa mantojums. Es arī tam gāju cauri, izlaidu caur smalko filtru un biezumus atdevu ugunij. Atlikušos tūkstošus vēl vētīšu caur daudz smalkāku filtru, bet zinu vienu – tās grāmatas nekad neviens vairs nelasīs. Drukātas 70., 80. gados uz lēta papīra, viscaur sadzeltējušas, bet galvenais – tas saturs! Ak vai, tikai caur filtru, kur biezumos atliks labi ja pieci procenti! Tolaik pat folkloras izdevumi bija ideoloģiski atlasīti.”

Savukārt skolotājs Artis Buks aicina: “Ja nu kāds, uzsākot pavasara tīrīšanu, grasās mest ārā makulatūru, proti, grāmatas, kas bērnībā lasītas, bet kuras bērni un mazbērni nelasīs, tad kautri informēju, ka labprāt paglābtu no pārstrādes ekošmeko maisiņos sēriju “Stāsti par vēsturi”. Labprāt ieliktu klasē plauktiņā, lai sīči var jebkurā brīdī paķert un starpbrīdī palasīt.”
Vai ir vēl citi varianti? Dažās apdzīvotās vietās pie autobusu pieturām ieviesti publiskie grāmatu skapīši, pilsētu un pagastu svētkos rīko veco grāmatu apmaiņas punktus vai atdod interesentiem bez atlīdzības. Pirms izmest, vērts piedāvāt apkārtējiem – varbūt kāds meklē tieši to konkrēto izdevumu, kas ir jūsu grāmatu plauktā. Protams, var nodot atkritumu pārstrādei, var piedāvāt māksliniekiem, kuri no papīra masas veido ko jaunu. Modē nākušas dabiskās tapetes, kur sienu un pat griestu rotāšanai izmanto vecās grāmatas, kalendārus un afišas, pēc tam pārklājot ar īpašu laku.

Un citi papīri…

Ja sakrautu vienuviet iesaiņojumus un iepakojumus, kas sakrāti gada laikā, mēs šajā kaudzē pazustu. Aprēķināts, ka vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs saražo 300 kilogramu sadzīves atkritumu. No tiem šķiro un pārstrādā tikai 15 procentus. Iespējams, mūsu valstī ir daži cilvēki, kuri var lepoties ar ļoti minimizētu iesaiņojumu patēriņu jeb “zero waste” dzīvesveidu, atrādot vien mazu maisiņu ar pāris krikumiem. Pārsvarā lielajā gada kaudzē būs dažāda veida plastmasa, stikls un papīrs. Pirmos divus apzinīgie šķiro un ber atkritumu kastē, neapzinīgie izmet pa ceļam vai mežmalā, bet vēl citi apzinīgie Lielajā talkā atkal savāc. Papīru tie, kas var, lielākoties sadedzina, taču tas ir arī pārstrādājams. Ierīkojot vietu jaunai komposta kastei, papi un avīzes liek apakšējā kārtā. Nedaudz papīru, it īpaši olu fasējumus, var ievietot arī dziļākajās puķu kastēs. Tie, kam ir iedvesma jaunām dobēm vai alpinārijam, gofrēto kartonu un avīzes var ieklāt topošās dobes apakšā. Par šo ērto “bez nezālēm” metodi uzzināju no Bulduru dārzkopības skolas pasniedzējiem. Vērts šogad izmēģināt! Jaunā vietā, nenorokot velēnas, saklāj makulatūru vairākās kārtās tādā formā, kāda būs dobe. Neatstāj spraugas zālei, kas tur sadomās izspraukties! Pārber ar kompostu un izsijātu augsni tādā biezumā, kāds nepieciešams, lai var sēt un stādīt. Pirmajos gados dobe būs pasargāta no nezālēm, izņemot tās, kuras iesēsies no sēklām.

Otrs variants papīru izmantošanai dārzkopībā ir modernā augstā dobe, kuras apakšējā kārtā satrūdēšanai un siltuma radīšanai var likt ne tikai makulatūru, bet arī lupatas. Izņēmums ir žurnāli ar “spīdīgajiem” vākiem un sintētiski materiāli.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *