Ziņas

Sabiedrība

Noderēs pirmajā dzīves gadā

nDāvinājums. Biedrības "Gaujaslīči" pārstāvji Helēna Andersone (no kreisās) un Artis Eglītis nodevuši sarūpētās dāvanas Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļas vecākajai vecmātei Veronikai Mednei. Foto: Foto: Māris Buholcs

Gada sākumā Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļā ieradās biedrības “Gaujaslīči” pārstāvji Artis Eglītis un Helēna Andersone, lai nodotu īpašas dāvanas, kas lieti noderēs māmiņām, kurām ir grūtāki finansiālie apstākļi un varbūt trūkst naudas zīdainītim nepieciešamo drēbīšu iegādei. Ar labdarības organizāciju palīdzību sarūpēts pūriņš mazuļa pirmajam dzīves gadam, lai gandrīz neko papildus gādāt nevajadzētu.

A. Eglītis norādīja, ka šīs dāvanas sagatavotas, sadarbojoties ar vairākām organizācijām un individuālajiem atbalstītājiem. Lielāko daļu no pūriņa ziedoja un sagatavoja ASV kristīgā labdarības organizācija “Orphan Grain Train”, kas apgādā ar nepieciešamo grūtos sadzīves apstākļos dzīvojošos cilvēkus daudzās pasaules valstīs. Sūtījumu Latvijai sagatavoja ASV Nebraskas un Indianas štatā dzīvojošie luterāņu draudžu locekļi.

“Minētā organizācija, ar kuru mums izveidojusies ļoti laba sadarbība, sagatavo apmēram 200 konteinerus gadā. Tie ceļo uz daudzām valstīm, mēs katru gadu saņemam trīs no tiem, un palīdzība tiek sadalīta pa visu Latviju. Mēs gribam palīdzēt ar noteiktu mērķi, tāpēc aktīvi iesaistās brīvprātīgie, kuri vispirms sūtījumu izšķiro, tad sievietes, kuras zina, ko mazuļiem vajag, komplektē palīdzības kastes zēniem un meitenēm,” informēja A. Eglītis, norādot, ka Dzemdību nodaļā jāizvērtē, kurām māmiņām šī palīdzība tiešām vajadzīga.

“Mums svarīgi, lai šīs mantas tiek māmiņām, kam tās tiešām nepieciešamas,” piebilda A. Eglītis.

Šobrīd biedrība nokomplektējusi desmit liela izmēra kartona kastes, piecas puikām, piecas – meitenēm. H. Andersone pastāstīja, ka kastēs ir dažādas drēbītes, gultasveļa, sedziņas, pudelītes, viss nepieciešamais, kas varētu noderēt pirmajā dzīves gadā: “Pūriņā ir gan jaunas lietas, gan pavisam mazlietotas, atkarībā no atbalstītāju iespējām. Domājot par šo sūtījumu, atbalstītājiem lūdzām, lai sūta bērniem domātu palīdzību, un tā arī īpaši tika vākta un gatavota. Var teikt, šis dāvinājums ir mīlestībā savākts.”

A. Eglītis uzsver, ka šis ir tikai sākums: “Mēs gribētu, lai šādu pūriņu sarūpēšanā arvien vairāk iesaistītos arī ziedotāji Latvijā, papildinot dāvanas ar nepieciešamām lietām, piemēram, pamperiem. Būtu ļoti jauki, ja arvien mazāk kastēs nāktos likt palīdzību no ārvalstīm, bet vairāk mūsu pašu cilvēku – privātpersonu, uzņēmēju – ziedotās drēbes, citu mazulim nepieciešamo pirmajā dzīves gadā.”

Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Veronika Medne, sakot paldies par šo atbalstu, norādīja, ka tiks rūpīgi izvērtēts, kam saņemtās dāvanas pasniegt. Viņa neslēpa, ka tas ir delikāts jautājums, jo dažkārt, kad liekas, ka varbūt palīdzība vajadzīga, māmiņa sakot, ka nevajag: “Negribam kādu aizvainot, tāpēc kopīgi izsvērsim, kam šīs dāvanas, kas tiešām ir ļoti noderīgas, piedāvāt.”