Vidzemes plānošanas reģiona šīgada “Veiksmes stāstu grāmatā” nominācijā “Tūrisma uzņēmējs” ierakstīts:
“SIA ” Viesnīca Springšļu dzirnavas” no Līgatnes.” Veiksmes stāstā uzņēmēja, SIA valdes locekle Viviāna Zipa min pieturas punktus – uzdrošināšanās, attieksme pret sevi, vietu, klientiem, to, ko gribi darīt un sasniegt, arī intuīcija un, protams, darbs. “Ir jāpatīk tam, ko dari, jāredz mērķis,” pārliecināta viesnīcas saimniece, atzīstot, ka novērtējums Vidzemē liecina, ka paveiktais ir pamanīts, novērtēts, un tas gandarī. “Viesnīca Springšļu dzirnavas” ir ģimenes uzņēmums, kurā katram sava atbildība un darbs.

Kā reklāmā

Atceroties šo vietu pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, Viviāna atzīst, ka tā pati izvēlējusies Zipu ģimeni. Tā visā Latvijā ilgi meklējusi lauku māju. Nevis vienkārši māju, bet tādu ar vēsturi, kurai blakus ir ūdens, tālu kaimiņi. Pēc ilgiem meklējumiem viņi Līgatnē atrada Springšļu dzirnavas. “Ceļa nebija, bridām pāri upei, elektrības nebija, ilgus gadus ēka bija stāvējusi pamesta, jumta nebija, viss ieaudzis krūmos, ārā redzami tikai mūri. Bet bija sajūta, ka tā ir īstā vieta. Arī to sapratām – darba būs ļoti daudz,” pirmo ierašanos Springšļu dzirnavās atceras Viviāna Zipa. Viņa smejas, kad pirmoreiz atbraukuši draugi, bijis kā “Positivus” reklāmā. Viņa stāstījusi – te māja, tur taka, te plūdīs ūdens. Draugi stāvējuši un klusējuši, mēģinot noslēpt izbrīnu un neticību. Īpašums Līgatnes upes krastā piederēja valstij, un ģimene to izsolē nopirka. Šodien var teikt, ka dzirnavām paveicās, ka tās nenonāca kādu uzpircēju rokās, kuri tolaik meklēja tieši šādus objektus. Tagadējie saimnieki rēķinās ar ēkas vēsturi, pret seno ēku izturas ar cieņu.

Vecais jaunajā

“Drīz bija skaidrs, ka šī māja būs ne tikai ģimenei, te labprāt brauca draugi, gribēja pārnakšņot. Bet dzirnavas pašas diktē noteikumus – attīrot mūrus, bija skaidrs, vai nu jāsaglabā katrs akmentiņš, vai nekas neiznāks, kā domājam,” stāsta Viviāna.

Viņa arī izzinājusi Springšļu dzirnavu vēsturi. Tās 1907.gadā piederējušas Paltmales muižai, 1940.gadā īpašnieks bija kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu. Kapteinis Zālītis bija turīgs, Brīvdabas muzejā Viviāna atradusi plakātu, kas vēsta, ka Springšļu dzirnavās pārstrādā vilnu. Pēc Zemesgrāmatas datiem īpašnieks bija iecerējis te uzbūvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sākās karš, viņi emigrēja, vairāk ziņu nav, arī uz īpašumu neviens nepieteicās. 70.gados te bija fabrikas “Komēta” filiāle, kur ražoja apavu liestes, vecie līgatnieši dzirnavas aizvien sauc par tupeļu fabriku. Te notika ražošana un arī dzīvoja strādnieki. Fabriku likvidēja, un pamazām īpašums tika pamests. Ko varēja, apkārtējie aiznesa, nojauca.

Vieta patika ne tikai pašiem, arī draugiem. Zipu ģimene dzirnavās daudz ko saglabājusi, kā bijis, – lielie baļķi, akmens mūri, interjerā jūtama senatne, kā jau šādai vietai piederas. Viviānas meita ir arhitekte, dizainere. Daudzas lietas, ko var redzēt viesnīcā, ir vecas, citiem bijušas nevajadzīgas. Tās restaurētas un ieguvušas jaunu dzīvi. Kaut vai necila bufete, Lienes restaurēta, izskatās skaista un tik iederīga gaitenī. Aizvien biežāk draugi brauca ciemos, arī viņiem tika iekārtotas istabas.

Dzirnavās viss mainījās pērn augustā. Te saimnieku dēlam Kristapam tika sarīkotas kāzas. Parādījās bildes internetā, cilvēki sāka meklēt šo vietu, gribēja pieteikt kāzu svinības, kaut nebija nekādu norāžu. Zipas vēl nedomāja par biznesu, jo pašiem bija darbs Rīgā.

“Tad sapratām, ka te ir vieta simts cilvēkiem zālē, varam arī piedāvāt tikpat guļvietu. Tā vēlreiz mainījās dzirnavu koncepts,” bilst Viviāna. Var teikt, ka, pateicoties Lienei, kura dzirnavās var radoši īstenot idejas, un Kristapam, kurš mājās gribēja svinēt kāzas, sākās ģimenes uzņēmuma darbība.

Pirmais gads – mācības

Kad Viviāna un Jānis nolēma, ka saimniekos viesnīcā un pamazām ies prom no labi algota darba Rīgā, atkal neviltots bija draugu pārsteigums. Viviāna ir juriste, finansiste, grāmatvede, Jānis ir tehnisks cilvēks, strādā televīzijā, tagad tiešajā darbā krietni samazinājis slodzi. “Ja gribi ko sasniegt, ir jābūt uz vietas. Šajā biznesā svarīga ir personīga attieksme – ir atšķirība, vai ar klientiem runā pārvaldnieks vai saimnieks,” domās dalās Viviāna un uzsver, ka pirmais darbības gads bijis veiksmīgs.

Viesnīcu “Springšļu dzirnavas” reklamē klienti. Te vēlas svinēt kāzas, rīkot seminārus, uzņēmumu balles un ģimeņu svētkus. “Veiksmes faktors ir šī vieta – mežs, klusums, upe, vēsturiskā aura, kaimiņi tālu, svarīga arī darbinieku un mūsu attieksme pret katru klientu,” stāsta saimniece. Viviāna atzīst, ka Latvijā viesu namu ir daudz un dažādi. Katrs izvēlas to, kas piemērotāks. “Vieta, piedāvājums, kvalitāte, attieksme un budžets – nosaka izvēli. Ir atšķirība, vai kāzas svin veiksmīgs uzņēmējs vai studenti, bet abiem tās ir brīnišķīgas,” saka saimniece. Springšļu dzirnavās divreiz nedēļā ir kāzas. Pieprasījums saimniekus pārsteidz, nākamvasar no maija līdz oktobrim visas nedēļu nogales jau aizņemtas, arī 2018.gadam jau saņemtas pirmās rezervācijas. “Divreiz nedēļā zāle mainās, lai gan tā ir grezna, katrs pāris saliek savus akcentus. Var vien priecāties par radošumu noformējumā. Patlaban topā dabas tēma, koka ripas, koka dekori, svečturi, čiekuri,” šīssezonas modi atklāj viesnīcas saimniece.

Ekonomika attīstās

Lai arī pierasts, ka sūkstāmies par ekonomiku, Viviāna Zipa, darbojoties “Lauku ceļotājā” un Vidzemes tūrisma asociācijā, secina – uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus reģionos, klājas labi. Ir precīzi izstrādāti piedāvājumi, tie tiek pilnveidoti. Piedāvājumu kvalitāte, daudzveidība arī nosaka klientu loku un attīstību. Ekonomika Latvijā attīstās, redzam, ka cilvēki var svinēt lielākas kāzas, uzņēmumi var atvēlēt naudu darbinieku kopīgiem pasākumiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu kāzām atvēlētais budžets šogad ir palielinājies vidēji par 25 procentiem. Kāzu budžetu galvenokārt veido vieta un tās piedāvājums, kā arī ēdināšana – sākot ar ekonomiskāku variantu, paredzot 20 eiro par maltīti vienam cilvēkam, līdz pat 50 eiro par katru viesi.

“Atverot viesnīcu, domājām arī par savu virtuvi, no ieceres atteicāmies, jo izdevīgāk pirkt ārpakalpojumu, klienti var arī izvēlēties savu ēdinātāju,” atklāj viesnīcas saimniece. Patlaban viesnīcā nodarbināti seši darbinieki, vasaras sezonas laikā arī līgumstrādnieki.

Plānu netrūkst

Viviāna, tāpat kā pirmajā reizē, stāstot draugiem par to, kā te būs, to dara arī tagad. Dzirnavu saimniecības ēkā būs SPA, jau top projekts, ēka iekonservēta. Gar Līgatnes upi vedīs taka, kas tiks savienota ar “Latvijas valsts mežu” Līgatnes upes taku. Jau noslēgts sadarbības līgums. “Cilvēkiem patīk pastaigas, patīk būt dabā,” uzsver Viviāna. Vecais dzirnavu kanāls atjaunots, dambis ir, ir iecere kanālā vismaz daļēji atjaunot ūdeni.

Līdz šim SIA nav piesaistījis Eiropas Savienības naudu, nākotnes plānu īstenošanai tas tiks darīts.

Springšļu dzirnavu saimnieki paši arī ierīko ceļu uz viesnīcu, to uztur. “Te ir problēmas ar mobilajiem sakariem. Bet tas reizē ir piedāvājums atpūsties bez tiem,” bilst saimniece.

Runājot par sadarbību ar pašvaldību, Viviāna atzīst, ka līdz šim nekas no domes nav bijis vajadzīgs. Taču jau notikušas sarunas ar tūrisma informācijas centru, lai kopīgi izstrādātu plānu, kur Līgatnē kāziniekiem var piedāvāt fotosesijas, kā arī izstrādāt pastaigu maršrutus viesiem. “Nākamvasar to izdarīsim. Tā būs vēl viena iespēja stāstīt par Līgatni. Pie mums brauc kāzinieki no Kurzemes, Latgales, protams, Rīgas, Vidzemes. Ja dome mūs ieteica Vidzemes plānošanas reģionam, tātad ir novērtēts padarītais, un tas ir gandarījums. Domes priekšsēdētājs sveica pasākumā. Jāstrādā tālāk,” saka SIA “Viesnīca Springšļu dzirnavas” valdes locekle Viviāna Zipa.