Cēsniekiem, kurus vilina itāļu virtuve, vasara sākās ar patīkamu pārsteigumu – uzņēmums “Beko”, kurš pērn slēdza savu itāliešu restorānu, izveidojis veikalu, kur nopērkami pašu saimnieku cepti gardumi, gatavoti pēc Itālijas receptēm.

Kādi bija iemesli slēgt iedzīvotāju iemīļoto ēstuvi un kas tad atkal licis atgriezties, jautājam veikaliņa saimniecei Baibai Bārdai.

Pirmsjāņu dienā Baiba kārto produkciju uz veikala letes, pēc brīža piebrauc vīrs un ilggadējais viņu kopīgās ēstuves pavārs, itālis Makss Macola. Viņš atved paša ceptas fokačas, picas formas maizi ar piedevām un nelielas picas, kuras steigšus tiek izkārtotas veikala letē. Drīz arī rodas pirmie pircēji, ienāk gan ģimenes, kas iecienījušas itāliešu ēdienu un pērk gandrīz visu no piedāvājuma, gan steidzīgi pircēji, kas paņem vienu maizīti.

Kad sākam sarunu ar Baibu, uz jautājumu- kāpēc abi ar vīru pēkšņi aizgājuši no restorānu biznesa, vai lēmumu ietekmējuši pandēmijas ierobežojumi, atbilde ir pārliecinošs nē. Viņa gan atzīst, ka, iespējams, restorāns vēl nebija sasniedzis ideālo klientu skaitu un arī Covid-19 laikā, nenoliedzami, gājis grūti, tomēr to visu izturējuši diezgan labi. Taču abus saimniekus – gan Baibu un vēl vairāk viņas vīru – pieveicis nogurums, jo četrus gadus bija strādājuši bez atelpas. “Viss jau bija labi, bet mēs laikam tomēr pārlieku nogurām, fiziski ar visu vairs īsti netikām galā,” viņa atceras. Galvenais iemesls – prasmīgu darbinieku trūkums. Klientu apkalpošanai izdevies izveidot un apmācīt labu komandu, bet darbam virtuvē tas bijis krietni grūtāk. Maksam bijuši pavāri un palīgi, bet viņu latvisko piegājienu gatavošanā neesot izdevies mainīt, tādēļ Makss ik dienu bijis pilnībā noslogots. “Itālijas virtuve ir pavisam cita virtuve,” teic Baiba, atzīstot, ka itāliešu ēdieni it kā šķiet vienkāršāki, bet tomēr tie nav tik vienkārši, kā varētu šķist no malas.

Restorāna saimniekus sācis uztraukt vēl kas cits – ēkas katastrofālais tehniskais stāvokli, četros gados pamazām sākusi pat izliekties grīda. Baiba atminas, ka vismaz kādu laiku, darbojoties pirmajā stāvā, bijuši šī nama vienīgie iemītnieki.

Šo abu iemeslu dēļ pērn septembrī tratorijas durvis aizvēra un uzņēmumu, tā teikt, iesaldēja, lai gan abi galīgi vēl neesot bijuši pārliecināti, ka vēlēsies ēdināšanas jomā atgriezties. Tomēr, aizritot ziemas mēnešiem, noskaņojums atmaidzis un nolemts atkal doties pie itāliešu garšas mīļotājiem, bet šoreiz tādā kā atvieglotākā formātā.

Telpas veikaliņam atrastas par “ļoti saprātīgu” cenu tieši blakus bijušajai restorāna vietai, un nu jau tirgotava strādā vairākas nedēļas. Veikalu esot daudz vieglāk uzturēt nekā ēstuvi, vismaz pagaidām tas prasa tikai Maksa un Baibas darbu. Patlaban te nopērkamas arī kūkas, var iegādāties Maksa gatavoto pastu, cepumus, krēmus un pesto, kā arī no Itālijas vestos sierus, desas un gaļas vītinājumus. Jau līdz ar atvēršanu bijis iecerēts piedāvāt arī kafiju un saldējumu, taču tieši pirms atbildīgā momenta sabojājusies tehnika. “Taču kuru katru brīdi šis piedāvājums būs,” saka Baiba.