Ziņas

Sabiedrība

No pašvaldību informatīvo izdevumu aizlieguma cietīs iedzīvotāji, kuri nepatērē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus

Ja aizliegs pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, cietīs iedzīvotāji, kuri nepatērē vai daļēji patērē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kur pašvaldība publicē vēl vairāk informācijas, nekā to ļauj drukātā laikraksta formāts, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane.

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvā izdevuma uzdevums ir publicēt pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu un pašvaldības darbu raksturojošu informāciju.

Valmieras pilsētas pašvaldības izdotais informatīvais izdevums ir nozīmīgs pašvaldības komunikācijas instruments sabiedrības informēšanā, jo tas tiek izplatīts visām administratīvajā teritorijā esošajām mājsaimniecību adresēm, ja vien mājsaimniecība pati nav no laikraksta saņemšanas atteikusies. Tāpat tā izdošana ir nozīmīga, jo liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties abonēt reģionālos laikrakstus, bet pašvaldības informatīvie izdevumi tiek izplatīti bez maksas. Turklāt tajos atspoguļotā informācija ir plašāka un daudzveidīgāka nekā reģionālajos laikrakstos lasāmā.

Informatīvo izdevumu aizliegšana negatīvi ietekmēs iedzīvotāju informētības līmeni, kā arī līdzdalības iespējas pašvaldību darbā, jo lielā daļā Latvijas novadu nav reģionālo laikrakstu. Līdzko tiktu aizliegta pašvaldību informatīvo izdevumu izdošana, palielinātos cilvēku dezinformētība, jo jāņem vērā fakts, ka vēl aizvien lielai daļai lauku cilvēku nav regulāras piekļuves internetam. Ja informāciju par notiekošo Latvijā un galvaspilsētā Rīgā iedzīvotāji uzzinās, skatoties televīziju, tad par notikumiem savā novadā viņiem trūks informācijas. Tādējādi tiks neievērots nozīmīgs pašvaldības uzdevums – nodrošināt sava novada iedzīvotāju informēšanu.

Valmieras pilsētas pašvaldības nepiekrīt, ka, aizliedzot pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, būtiski tiktu palielināti privāto mediju ieņēmumi. Jāņem vērā mediju lietošanas paradumu maiņa, kas ir likumsakarīgs informācijas laikmeta process, ko nevar ietekmēt, jo cilvēku ikdiena kļūst arvien “digitālāka”. Līdz ar to reklāmas tirgus arvien nostiprinās tieši digitālajos medijos, kuriem ir lielāks patēriņš. Piemēram, jaunieši mūsdienās drukāto presi patērē ļoti minimāli, un šis patēriņš procentuāli sarūk līdz ar paaudžu maiņu. Pašvaldība uzskata, ka šis ir būtiskākais faktors, kas mazina drukāto mediju peļņu, nevis pašvaldību informatīvie izdevumi. Turklāt privāti uzņēmumi labprātāk izvēlas ievietot reklāmu interneta vidē, ko patērē jaunieši un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nevis drukātajos medijos, ko lielākoties patērē seniori. Tas ir likumsakarīgs lēmums, ko pamato reklāmas tirgus segmentācija.

Valmieras pilsētas pašvaldība atbalsta lēmumu aizliegt pašvaldību informatīvajos izdevumos publicēt privātu un juridisku personu reklāmas un sludinājumus. Savukārt pašvaldība iestājas par to: ja pašvaldība atbalsta, dotē vai līdzfinansē kāda koncerta, kultūras, sporta u.c. pasākuma norisi pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad informācija par šo notikumu var tikt atspoguļota pašvaldības informatīvajā izdevumā un citos komunikācijas kanālos, ko tā pārrauga/uztur. Tāpat, ja pašvaldība finansiāli atbalsta kādas iestādes darbību, piemēram, teātra, sporta kluba, kino, biedrības u.tml., tad informācija par attiecīgās institūcijas rīkotajiem pasākumiem var tikt atspoguļota pašvaldības informatīvajā izdevumā un citos komunikācijas kanālos, ko tā pārrauga/uztur. Pie pašreizējās Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam redakcijas visos pašvaldības komunikācijas kanālos var tikt ievietota vien informācija par pašvaldības darbību, nevis pilsētā notiekošajiem pasākumiem. Tas būtiski ierobežo pašvaldības iespēju informēt iedzīvotājus.

Pašvaldības informatīvā izdevuma drukas un izplatīšanas izmaksas 2014.gadā sastādīja 20 900 eiro.

Kā ziņoja LTV raidījums “De facto”, Konkurences padome (KP) šovasar publicētā dokumentā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. KP norāda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu.

Pašvaldību medijus piedāvā ierobežot arī Kultūras ministrija. Tā piedāvā nevis aizliegt pašvaldību laikrakstus pavisam, bet gan ar likuma varu liegt tām pārdot reklāmas laukumus un precīzāk definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību.