No Pasaules olimpiādes informātikā šoruden uz Latviju jaunieši atveduši četras bronzas medaļas. Starp Baltijas valstu izcilniekiem ir Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Renāts Jurševskis, skolotājas Diānas Siliņas audzēknis.

Japānā, startējot jauno programmētāju sacensībās, visi četri Latvijas komandas dalībnieki apliecinājuši, ka mūsu valstī programmēšanas zināšanās un prasmēs jauniešus sagatavo visaugstākajā līmenī. Līdzīgs procesi ir Lietuvā un Igaunijā – katrai valstij informātikas olimpiādēs trīs medaļnieki.

Gatavojoties Pasaules olimpi­ādei, Renāts Jurševskis jau veiksmīgi startēja Baltijas informātikas olimpiādē Zviedrijā. Pēc tās Latvija arī nosauca komandas sastāvu: Renāts Jurševskis, Ro­berts Leonārs Svarinskis, Edu­ards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Japānā šī Latvijas izlase atkārtoja pirms astoņiem gadiem sasniegto – visi mājup atgriezās ar medaļām.

Kopš 1992. gada Pasaules mēroga informātikas olimpiādēs Latvija ieguvusi septiņas zelta, 23 sudraba un 44 bronzas medaļas, bet pirmo reizi medaļnieks pārstāv Cēsis. Cēsu Valsts ģimnāzijas informātikas skolotāja Diāna Siliņa stāsta, ka, jau proģimnāzijā iestājies, Renāts Jur­ševskis bijis ieinteresēts programmēšanā. “7. klases skolēniem piedāvāju, lai tie, kas vēlas, paliek ilgāk skolā, došu risināt informātikas uzdevumus. Starp tiem, kurus interesēja, bija Re­nāts,” atceras skolotāja un uzsver, ka skolniekā redzējusi mērķ­tiecību un interesi par programmēšanu. Tāpēc piedāvāti aizvien lielākas sarežģītības uzdevumi, krietni pārsniedzot tos, kurus skolēni saņem stundās. Pēc gada Renāts jau aicināts sacensties ar citu skolu audzēkņiem. Proģimnāzijas laikā gūtos panākumus jaunietis pamatoja īsi: “Man interesēja datori. Skolā iestājoties, atklāju, ka ir tāda iespēja mācīties. Man patika.”

Par divām olimpiādes dienām Japānā Renāts Jurševskis teic – pie medaļas tikt palīdzējis pareizi pieņemts lēmums, ar kuru uzdevumu sākt darbu, kuram katrā dienā bija paredzētas piecas stundas. Punkti krājas par katru izpildītu uzdevuma daļu, bet pilnībā izpildīts uzdevumu dod maksimālos – simts – punktus. Visus uzdevumus izpildīt, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu, ir tikpat kā neiespējami. Vērtējot savu darba stratēģiju, kā pratis tikt pie medaļas, Renāts Jurševskis piebilst, ka teju rokā bijusi arī augstāka kaluma medaļa. “Otrajā olimpiādes dienā man mazliet pietrūka laika,” saka ģimnāzists.

Renāts skaidro, ka ģimnāzijā ikviens var izvirzīties, piemēram, pēc savas iniciatīvas startējot Cēsu novadā rīkotajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Ja rezultāti ir, skolotāji būs gatavi pastrādāt ar audzēkni padziļināti, piedāvāt papildu uzdevumus. Kad skolēns iekļūst Latvijas izlasē, kā šoreiz informātikā, gatavošanās starptautiskajām olimpiādēm turpinās kopā ar komandu Rīgā. Tā bijis arī šovasar.

Renāta klasesbiedri un informātikas skolotāji Diāna un Ilmārs Siliņi, olimpiādes norisei Japānā sekojuši tiešraidē. Tā sākusies četros no rīta pēc Latvijas laika un ilgusi piecas stundas. Dzī­vošanu līdzi Renātam tagad salīdzina ar sporta olimpiādi, ar biatlona sacensībām. Esot pie ekrāna, nemitīgi redzama rezultātu tabula un katra izmaiņa, ko olimpiādes dalībnieki izdara, iesniedzot atrisinājumus. Rezultāti tabulā nemitīgi mainījušies, līdz pēdējam brīdim nav bijis zināms, kāds būs iznākums, kura no medaļām izcīnīta. Skolotāji Siliņi ir pārliecināti, ka tiem, kas sekojuši līdzi olimpiādes gaitai, bijis lielāks uztraukums nekā dalībniekiem, kuri risinājuši uzdevumus.

Emocijas, kuras piedzīvojuši Renāta skolas biedri, sekojot olimpiādes norisei tiešraidē, bronzas medaļas ieguvējs sajuta, ierodoties Cēsīs, jo klasē viņš tika sagaidīts kā čempions.