Ziņas

Sabiedrība

No Cēsīm atkal startē raķete

Cēsu lidlaukā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni īstenojuši Baltijā pirmās studentu būvētās raķetes startu. Tas izdevās sekmīgs, raķete lidojumā sasniedza 1,2 kilometru augstumu un lidoja ar ātrumu aptuveni 800 kilometri stundā.

Komandas mentors un raķešu konstruktors Andrejs Puķītis apstiprina, ka šī ir Baltijā pirmā studentu uzbūvētā raķete, tā uzskatāma par ļoti jaudīgu, tādu Latvijā nav palaists daudz.

Kopīgā darbā raķete tapusi aptuveni divos gados. Tās projektēšana sākās ar simulāciju, datormodelī definējot paveicamos uzdevumus. A. Puķītis: “Mērķis ir sasniegt ne tikai konkrētu augstumu, raķete nedrīkst nokrist, tai jāizmet izpletnis un jāpiezemējas lēnām. Tālāk jāsaprot, kā raķeti izgatavot, kā visu salikt kopā. Lai būtu vajadzīgais rezultāts, jāzina aerodinamika, fizika, ķīmija, matemātika, citas zināšanas. Tā soli pa solim līdz raķetei, kas izpildīja visus izvirzītos uzdevumus.”

Raķete tapa RTU programmā “Vertikāli integrēts projekts”, tā ir Latvijā unikāla studiju aktivitāte, kurā dažāda līmeņa un virzienu studenti sadarbībā ar mācībspēkiem īsteno ilgtermiņa pētniecības projektus.

Studenti un skolēni projektēja, izgatavoja detaļas, rakstīja datora programmas. Pašu būvēts nav tikai dzinējs. Raķešu būvniecība ir sarežģīts komandas darbs, studentiem un skolēniem bija jāsadarbojas.

No Cēsu lidlauka pretī kosmosam cēlušās vairākas raķetes, to rosināja, iniciēja    Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents, Cēsu Kosmosa izziņas centra projekta ieviešanas vadītājs Pauls Irbins. Viņš bija arī komandas vadītājs studentu projektā. Sarunā ar “Druvu” P. Irbins tēlaini saka, ka studentu radītā raķete savā ziņā ir stratēģisks solis atpakaļ, lai varētu tikt vēl tālāk: “Jebkuri lieli soļi sākas ar maziem solīšiem. Tādas raķetes jau iepriekš esam laiduši kā profesionāļi, bet šoreiz mērķis bija meklēt jauno paaudzi, kuriem šī joma interesē. Gribam, lai Latvijā būtu vairāk studentu, jauniešu, ekspertu, kuri var būvēt raķetes. Man kā komandas vadītājam ir milzīgs gandarījums par studentiem un ir pārliecība, ka ar vienas raķetes būvniecību nekas nebeigsies. Nākamajā semestrī būvēsim vēl lielāku un labāku raķeti, bet nākotnē vēlētos izveidot arī starpdisciplināru programmu, piedāvājot ilgtermiņa iespēju dažādu specialitāšu studentiem sadarboties raķešu būvē.”

Viņš stāsta, ka arī Kosmosa centra attīstības ietvaros plānots izveidot Eiropas līmeņa mācību raķeti, kas būs tehnoloģiski sarežģītāka, to darīs savas jomas eksperti. Tas būs nopietns solis uz priekšu raķešu būvniecībā Latvijā, tā būs raķete, kuru varēs izmantot zinātniskās un izglītojošās misijās.

Lūgts vērtēt, vai 1,2 km ir liels augstums, P.Irbins atzīst, ka jau kilometra sasniegšana ir profesionāla līmeņa augstums: “Pirmais raķešu laišanas līmenis,    ko spēj skolēni, raķešu modelēšanas pulciņi, ir 100 – 300 metru augstumā. Studentu veikums jau ir nopietns pieteikums. Protams, līdz kosmiskajām raķetēm vēl tāls ceļš, bet, lai sasniegtu kilometru, arī vajadzīgas nopietnas sistēmas, kas raķeti vada. Jāsaprot, ka lieljaudas raķešu būvniecībā augstumam vairs nav būtiskas nozīmes, jo galvenās raķešu tehnoloģijas paliek tās pašas, atšķirība galvenokārt tikai dzinēja jaudā.”