Braucot uz Vecpiebalgu, retais kaut reizi nav piestājis Brežģa kalnā. Uzkāpis kalnā un nodomājis – ja te būtu skatu tornis, droši vien redzētu tālu. Tagad Brežģa virsotnē var uzkāpt 11 metrus augstā skatu tornī un pavērties apkārt 255,4 metrus virs jūras līmeņa.

“Novadā katra pagasta iedzīvotāji izteica priekšlikumus, kādam objektam pagastā, lai to sakārtotu, uzbūvētu, atjaunotu, piesaistīt “Leader” programmas finansējumu. Taurenieši vēlējās, lai Brežģa kalnā būtu skatu tornis,” pastāstīja Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone, bet bijušais Taurenes pagasta vadītājs Jānis Vīlips atzīst, ka savulaik pat neuzdrošinājušies iedomāties, ka Brežģa kalnā reiz būs skatu tornis. “Te regulāri rīkojām talkas. Sadarbībā ar mežniecību daudz tika izdarīts. Ja apkārt ir kārtība, tad vandaļiem roka neceļas,” saka taurenietis un uzsver, ka garāmbraucēji vienmēr piestājuši Brež­ģa pakājē, kāpuši kalnā.

Torni par 32 765 eiro projektējis un cēlis SIA “Warss+”. Firmai skatu tornis bija pirmais šāds objekts. “Savulaik Tērvetes parkā, kad tur strādājām, blakus cēla skatu torni. Skatījāmies ar interesi. Tagad cēlām paši. Bija interesanti, nākamreiz jau būs pieredze. Problēmu nebija, tikai vairāk jāpiedomā,” pastāsta firmas “Warss+” būvdarbu vadītājs Vies­turs Strūka.

Kāpjot jaunajā skatu tornī, piebaldzēni bija priecīgi un lepni. Novada tūrisma informācijas konsultants Andris Koks atgādina, ka skatu torni Jaunpiebalgā vēl tikai būvēs, ka vērot Vidze­mes ainavu var tikai Kalsnavas arborētumā, no Raunas pilsdrupām, Līgatnes dabas takās. “Sva­rīgi, ka tas ir ceļa malā, te var piestāt, ir galdiņš, ugunskura vieta, tualete, var brīdi Brežģa kalnā atpūsties un, protams, paskatīties uz Taurenes un Vecpiebalgas apkārtni, ieraudzīt Alaukstu, Zobolu, Inesi, Elkas kalnu,” ar gandarījumu stāsta Andris Koks.

Andrejs Vinovskis jau 25 gadus dzīvo Brežģa kalna pakājē. “Savā laikā pats gribēju būvēt torni. Te ir ainava, kas cilvēkiem jāredz. Lai uzbūvētu tādu torni, jābūt iedvesmai un iespējai to izdarīt. Ir paveikts skaists darbs,” pārdomas izsaka taurenietis.

Daudziem vecākās paaudzes taureniešiem Brežģa kalns saistās ar jaukām atmiņām. “Kalnā bija estrāde, kur dziedājām, dancojām. Visi ar zirdziņiem sabraucām, tos piesēja pie slitas lejā, kāpām augšā. Varēja arī pa otru pusi tikt, tur gāja vecais ceļš,” jaunību 60. gadu sākumā atminas Lilija Bērziņa un pastāsta, ka kalns bijis daudz klajāks. “Otrpus šosejai arī bija kalns, to noraka, granti izmantoja ceļa būvei. Kad dēls precējās, te iestādīja kokus, divas liepas, tās aizvien aug kāpņu malā,” atmiņās dalās taureniete, bet Silvija Aņina papildina, ka 80.gados taureniešiem bijusi iecere katram jaundzimušajam pagastā iestādīt liepu un ozolu. “Pir­moreiz te braucot, domāju, ka Brežģa kalns ir tas, kas toreiz bija ceļa otrā pusē,” nosmej Silvija un atzīst, ka pašai gan Brežģa kalnā ballēt nav iznācis, toties katru gadu talkās strādāts nopietni.

Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis atklāj, ka darbi Brežģa kalnā turpināsies. “Apkārtne ir jālabiekārto, nepieciešami jauni apstādījumi,” bilst izpilddirektors. Brežģa kalnā paš­valdības īpašumā ir nedaudz vairāk nekā divi hektāri zemes. Nogāze uz šosejas pusi pieder paš­valdībai, un te plašas iespējas veidot skaistu vietu, kur var priecāties par Piebalgas ainavu no 11 metru augstuma.