Vasara ir ne tikai laiks, kad atpūšamies, baudām atvaļinājumu, bet, īpaši laukos, steidzam arī padarīt dažādus darbus. Šis ir arī laiks, kad svinam dažādus svētkus. Kaives pagastam šī vasara bija īpaša, jo pagājušajā nedēļas nogalē pagasts ar skaistu programmu atzīmēja savu 50 gadu jubileju. Satiktie kaivēnieši atzīst, ka bauda gan vasaru, gan atpūšas vietējos pasākumos, gan zina, kādi darbi jāpadara.

Kaivēniete Līva Ragozina piedalījās pagasta svētkos un priecēja visus ar skaņdarbu, kuru izpildīja ar saksofonu. Jauniete stāsta, ka saksofonu spēlē piecus gadus, tas esot viņas vaļasprieks.

“Ar mūziku savu nākotni nesaistu. Tas vienmēr paliks tikai hobija līmenī, bet esmu gandarīta, ka man bija iespēja Vecpiebalgas mūzikas skolā apgūt šo instrumentu. Labprāt svētkos, svinībās uzstājos,” norāda jauniete. Viņa atklāj, ka kopā ar mammu un vecmāmiņu dzīvo lauku mājā un ikdienā palīdz saimniecībā.

“Mums ir liela saimniecība. Ap simts slaucamu govju. Es ļoti daudz ģimenei palīdzu ikdienas darbos, sākot no govju slaukšanas, beidzot ar kūts uzkopšanu, piena trauku mazgāšanu, siena savākšanu un daudz ko citu. Es no darba nebaidos, jo pie tā esmu pieradināta no mazām dienām. Esmu arī pavisam droša, ka savu nākotni saistīšu ar laukiem. Es nekad nevarētu strādāt pilsētā vai darīt darbu, kur jāsēž birojā pie galda. Man vajag kustību, un esmu arī lauku dzīvesveida patriote,” domās dalās meitene un neslēpj, ka ir jaunieši, kuri pauž viedokli, ka laukos dzīvot grūti, tur smagi jāstrādā, bet viņa ir pavisam citās domās.

Vaicāta par vasaru Kaivē, Līva teic, ka viņai ir pavisam maz brīva laika, jo lauku sētā darba netrūkst nekad. Taču viņa, protams, ik pa laikam pagasta centrā tiekas ar draudzenēm un vienmēr izdomā, kā nedaudz atpūsties.

“Vispār jau Kaivē ir maz jauniešu, te ir garlaicīgi. Nav arī aktīvu jaunu cilvēku, kuri ikdienas dzīvi padarītu krāsainu. Bet es par to daudz nebēdāju. Man patīk braukt ar velosipēdu, un tā arī ar draudzeni pavadām brīvo laiku,” norāda Līva, bilstot, ka nekur daudz tālāk vasarā aizbraukt neizdodas, bet arī par to viņa neskumst.

“Man patīk dzīvot Kaives pagastā, lai gan pieļauju, ka pati kādu laiku padzīvošu arī pilsētā. Man ir žēl, ka daudz kaivēniešu pamet mājas un apmetas uz dzīvi pilsētās. Šeit pietrūkst darbavietu. Cilvēkiem nav, kur strādāt, ja vien pašiem nav sava lauku saimniecība. Vai tas nākotnē mainīsies, grūti spriest,” domās dalās jauniete.