Cēsu aicinājums arhitektiem radīt metus Cēsu Kosmosa izziņas centram – Latvijā neredzētai būvei, kura pārsteigtu jau ar ārējo izskatu un spētu uzņemt lielu skaitu cilvēku apmeklētāju, – guvusi arhitektu interesi. Profesionāļi izrāda vēlmi piedalīties Cēsu novada domes izsludināja Kosmosa centra metu konkursā. Tajā pašā laikā par konkursa noteikumiem radušies jautājumi un arhitekti vēlējušies noskaidrot, ko pašvaldība cer sagaidīt no būves, kurai jāpaceļas Cīrulīšu ielā 63.

Jau pēc pusotra mēneša pašvaldība cer saņemt trīs dimensiju modeļus, kas sniedz oriģinālas idejas par to, kā iecerētais centrs “iesēdīsies” divos pašvaldībai pie­derošos zemes gabalos abpus Cīrulīšu ielai. 13 Latvijas arhitekti un arhitektu biroju pārstāvji piektdien ieradās Cēsīs, lai klātienē satiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Viņi vēlējās detalizētāk uzzināt konkursa rīkotāju ieceres.

Cēsu domes deputāts, Cēsu un apkārtējo pašvaldību kopīgi dibinātā izziņas centra “Zinno” vadītājs Pauls Irbins arhitektiem apstiprināja, ka pašvaldība Cīrulīšu ielā vēlas radīt ļoti vērienīgu ēku. Paredzēts, ka par Kosmosa centru sauktais tūrisma objekts, izziņas centrs, ar laiku saistīs ne tikai Latvijas, arī Baltijas, Skandinā­­vi­jas un Krievijas tūristus. Pašval­dī­ba no arhitektiem cer sagaidīt metus ar idejām par ēku, kura Cīrulīšos ar neredzēto arhitektonisko risinājumu pārsteigtu un saviļņotu, jau ieraugot vien.

Arhitekts Ervīns Krauklis, kurš Cēsu novada domē vadīs konkursa žūriju, no kolēģiem saņēma daudz jautājumu, arī norādes uz konkursa nolikuma vājajām vietām. Profesionāļi vērtēja, ka stingrās prasības, izvirzītas attiecībā uz milzu ēkai paredzēto energo­efektivitāti, ir slidens jautājums. Lai arhitekta projekts gūtu žūrijas ievērību, pusotra mēneša laikā birojā jāveic lieli aprēķini, kas mazāk saistās ar pašu metu. Kon­kursa dalībnieki bažījās, ka kāds no konkurentiem var censties iegūt priekšrocību, nosaucot žūrijai grūti pārbaudāmus, tikai aptuvenus aprēķinus. Latvijā jau bijuši piemēri, kad būves tapšanas gaitā sākotnējie aprēķini izrādās nepatiesi un pārstrādājami, tātad ēkas pasūtītājam jātērē lielāki līdzekļi, nekā cerēts, nosaucot konkursa uz­varētāju.

Ervīns Krauklis uzklausīja kritiku par konkursa nolikumu, izskaidroja pašvaldības ieceres, sagatavojot konkursa noteikumus un cerot uzcelt energoefektīvu būvi. Cīrulīšu ielā 63 iecerēta iespaidīga apmēra celtne – 5,5 tūks­tošus kvadrātmetru liela. Pašval­dī­ba vēlas ekspluatācijai iespējami racionālāku ēku, jo pašai tā būs jāuztur. Apspriežot konkursa nolikuma energoefektivitātes sadaļu, pašvaldība uzklausīja arhitektu priekšlikumus par konkursa niansēm, lai tas atbilstu Lat­vi­jas Arhitektu savienības izstrādātajām konkursu labas prakses vad­līnijām.

Cēsu pašvaldība plāno, ka Kosmosa centra būvniecības izmaksas sasniegs sešus līdz septiņus miljonus eiro. Metu konkursam paredzēti 25 tūkstoši eiro, pro­jekta izstrādei 35  tūkstoši. Ar­hi­tektus bija ieinteresējis šis dās­nais balvu fonds, tas saasinājis kon­kurenci, to varēja just jau sanāksmes laikā.

Cēsu novada pašvaldības At­tīs­tības nodaļas vadītāja Laine Ma­de­lāne, kura strādās žūrijā, atzina, ka vairāki arhitektu ieteikumi ņemami vērā. Lai gan pašvaldības iecere par Kosmosa centra būvi var šķist pārsteidzoša, jo Cēsis ar vēstures, dabas un sporta piedāvājumu jau tā piesaista daudz tūristu, pašvaldība secinājusi, ka pilsētas attīstībai tas ir par maz. Pauls Irbins arhitektiem klāstīja, ka jau piecus gadus pašvaldībā briedināta un valsts institūcijās klāstīta ideja par tūrisma objektu saistībā ar tehnoloģiju iepazīšanu. Pa to laiku tapis līdzīga tipa izziņas un izklaides objekts Igaunijā – “AHHAA” centrs. Latvijas tūristi uz to dodas masveidā. Labāk lai tūristu ceļi ved uz Cēsīm, uz šeit uzstādītu kosmosa kuģa mulāžu, kurā dažādas tehnoloģijas var izpētīt gan bērni, gan pieaugušie.

Kamēr konkursa rīkotāji gaida priekšlikumus būvei Cīrulīšu ielā, stāvlaukumam un kasēm, ar do­mu, ka vienlaicīgi varēs uzņemt ap tūkstoš apmeklētāju, paš­valdības speciālisti strādā vairākos virzienos. Idejas īstenošanai jāiegūst nepieciešamie līdzekļi. Vēl diskutējama arī iecere par Kos­mosa centra apsaimniekošanas formu. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs vērtē, ka varētu izveidot pašvaldības SIA un strādāt līdzīgi, kā to dara pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāle “Cēsis””. Darbību varētu turpināt un izvērst pašvaldību dibinātā biedrība “Latvijas Zinātnes centru apvienība”. Tā veidojusi un ir saimnieks “Zi­noo” centram. Cēsu pašvaldība uz Kos­mosa centru neraugoties kā uz peļņas objektu, arī Vid­zemes reģionālā koncertzāle “Cē­sis” tāda neesot. Taču tā šodien veido pilsētas tēlu, piesaista tūristus, investorus, kas gatavi celt viesnīcas un restorānus, dot vietējiem darbu, pat raisa vēlmi ģimenēm no citām vietām pārcelties, lai dzīvotu Cēsīs.

Iecerēts, ka Kosmosa izziņas centrs, aktīvi uzņemot apmeklētājus, atpelnīs uzturēšanas izmaksas. “Modelētais biznesa plāns pa­redz, ka to spēs,” skaidro paš­valdības vadošais politiķis Jānis Rozenbergs un uzsver svarīgāko tā uzdevumu – neatkarīgi no gadalaika nodrošināt apmeklētāju plūsmu Cēsīm. “Savulaik ar šādu aprēķinu veidojām koncertzāli, un liktās cerības jau attaisnojušās pilnībā.” Valsts un pašvaldības investīcijas koncertzālē veicinājušas vietējā biznesa darbību, jaunu darbavietu un izglītības attīstību. Savukārt samērā nelielā Cēsu zinātnes centra “Zinoo” apmeklējums piecu gadu laikā gandrīz trīskāršojies. No 18 531 apmeklētājiem 2012. gadā, kad to atvēra, līdz 50 706 tūkstošiem pērn. Nau­dā gada apgrozījums “Zinno” cent­rā piecos gados pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. Pie tam “Zinno” centra vajadzībām īrētais divstāvu nams J. Poruka ielā ir kļuvis par šauru, lai izvietotu ekspozīcijas, uzņemtu daudzās skolēnu grupas. Pavasaros un rudeņos ekskursanti piesakās rin­dā.