Kā attīrīt Āraišu ezeru no niedrēm, kā to pareizi darīt un vai vispār darīt, ja ņemam vērā, ka ezera dabiskā tieksme ir pārpurvoties, par to pagājušajā piektdienā ezera apsaimniekošanas plāna apspriedē par ūdenstilpes izmantošanas nosacījumiem un ainaviskām vērtībām diskutēja vides speciālisti un Amatas novada pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji.

Kopš pagājušās vasaras Ama­tas novada pašvaldība realizē Vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Āraišu ezera apsaimniekošanas plāna izstrāde”. Plānu izstrādā “Vides konsultāciju birojs”, kas arī bija publiskās diskusijas ierosinātājs.
Pirmā šāda sapulce notika pērn decembrī, aktualizējās jautājums par niedru tīrīšanu, tāpēc šoreiz diskusijas centrā bija izvirzīti jautājumi par ezera attīrīšanu no niedrēm. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka niedres ezerā, īpaši ezerpils tuvumā, ir nevēlamas, taču ezerā ir arī pārpurvojušās vietas, un tajās kaut ko saglābt būtu grūti un ārkārtīgi dārgi. Vairākums sanākušo piekrita, ka jākoncentrējas uz piemērotāko niedru apkarošanas metodi, kā arī plānotie līdzekļi jānovirza tām ezera zonām, kurās pūliņi dotu vis­uzskatāmāko rezultātu.

Diskusijā aktīvi iesaistījās Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte, piebilstot, ka niedru dēļ augu valsts kļuvusi ļoti nabadzīga. “Piemēram, pussalā vairs nav skaistās latviskās pļavas, palikuši vien daži koki, kamolzāle, nedaudz lapsaste, nu, varbūt vēl kādas piecas augu sugas. Ezera pārpurvošanās dēļ augu daudzveidība samazinās un pussala apmeklētājiem kļūst ļoti neinteresanta. Savukārt mūsu mērķis ir panākt, lai apmeklētājs šajā plašajā teritorijā varētu vērot pietiekami interesantu augu valsti, kāda Latvijā arī ir,” bilst priekšsēdētāja.

Niedres ir daudzos Latvijas ezeros, un Āraišu ezers nav izņēmums. Niedres aug tur, kur ir dūņas, jo barojas no fosfora piesārņojuma, ko dūņas uzkrāj. Sandra Broka, SIA “Vides konsultāciju biroja” vides nozares vadītāja, skaidro, ka niedres var pielīdzināt latvānim, jo tās izkonkurē jebkuru citu ūdensaugu.

“Vides konsultāciju biroja” rīcībā esošie dati liecina, ka ūdens kvalitāte ezerā ir ļoti laba, kaut vairāku gadu gaitā tajā iepludināti apkārtējo māju notekūdeņi, kas veido fosfora piesārņojumu. S.Broka uzsver, ka jāpanāk fosfora līmeņa samazinājums, tāpēc rosina koncentrēties uz apstākļiem piemērotu attīrīšanas iekārtu ierīkošanu, nevis pieļaut, ka no tuvējām mājām ūdens pa cauruli ietek grāvītī un no grāvīša bez aizturēm ezerā.

Vairākas pašvaldības Latvijā uzstādījušas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, tostarp arī Amatas novada pašvaldība, taču speciāliste skaidro, ka šīs iekārtas neattīra ķīmiju – slāpekli un fosforu. “Visa sadzīves ķīmija, ko iegādājamies veikalā, viens pret vienu nonāk ezeros un jūrā,” min S. Broka. Sanākušie taujāja, kā gan panākt pie ezera dzīvojošo māju īpašnieku atbildīgu attieksmi un pareizu attīrīšanas iekārtu izveidošanu, ja likums to nenosaka kā obligātu prasību. S.Broka atzina, ka tā var izrādīties grūta cīņa, taču neatliek nekas cits, kā klauvēt pie kolektīvās sirdsapziņas. Ja cilvēki nemainīs domāšanu, antropogēnais piesārņojums nesamazināsies, tā būs dažu cilvēku cīņa ar vējdzirnavām. Kamēr vien ezerā ieplūdīs barības vielas, niedres neatkāpsies.

Par atziņu, ka niedres ir labas ūdensputnu ligzdošanai, S. Broka izsakās noraidoši: “Tā tas ir tikai sākumā, kamēr niedres vēl jaunas un retas. Vēlāk niedres saaug tik blīvi, ka putni, domājot par drošību, tur neligzdo. Putniem ir svarīgi ātri pacelties spārnos, viegli paslēpties un naski izpeldēt ūdens plašumā, bet blīvi saauguši niedru džungļi to neļauj, tāpēc paredzu, ka Āraisī mītošais lielais dumpis, ar kuru te lepojas, ezerā ilgi vairs nebūs.”

Vides konsultāciju biroja speci­ālisti iesaka niedres izpļaut, izmantojot fragmentācijas metodi. Fragmentācija nozīmē izpļaut 50 metru garus posmus gar ezeru. “Izstrādājot plānojumu, pašvaldībai jāpamato, kurās vietās un kāpēc tieši tur vajag pļaut niedres. Kā nākamie jāapzina finanšu resursi, jo niedru pļaušana ir daudzgadīgs process. Jāsaprot, cik tas maksā, kur ņemsiet līdzekļus un kurš pļaus – cilvēks vai tehnika. Tātad nepieciešams darbu plānojums ilgtermiņā,” skaidroja S. Broka.

Pļaušanas metode paredz, ka sākotnēji izpļauj tikai trešdaļu no visām ezera niedrēm un pirmajā gadā ziemā nopļauj virs ledus esošo niedru daļu, vasarā, pēc 1.jūlija, kad putni ir izvadājuši mazuļus, niedres jāpļauj otro reizi jau 15 cm augstumā no grunts. Pirmajā gadā pļaušanu atkārto trīs reizes. Nākamajos trīs līdz piecos gados darbību atkārto, tikai atbilstoši niedru daudzumam pļaušanas reižu skaitu samazina. “Ļoti svarīgi, lai nopļauto niedru masu nogādā krastā, un tikpat atbildīgi jāizkopj arī ezera krasti,” uzsver speciāliste un paskaidro, ka pēc pļaušanas cikla izrok novājinātās niedres saknes.

Vides speciāliste arī pauda, ka pirmajos gados pēc darba uzsākšanas ezers varētu būt nepievilcīgs, ūdens duļķaināks nekā ierasts, taču iedzīvotājiem nāksies saprast, ka šie apstākļi ir daļa no procesa. “Turklāt daba ir ļoti spēcīgs pretinieks, un pašlaik mēs nezinām, kā tā atspēlēsies, kā jutīsies pats ezers. Iespējams, viss noritēs labvēlīgi, bet var arī rasties citi šķēršļi, piemēram, parādīties zilaļģes,” saka S. Broka. Vides konsultāciju biroja pārstāve arī aicināja pārdomāt tūrisma plūsmas organizēšanu, jo arī cilvēku atstātās pēdas rada nevēlamas sekas ezera krasta līnijā.

Izstrādāto ezera apsaimniekošanas plānu Amatas novada pašvaldība saskaņos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un pēc dokumenta apstiprināšanas pašvaldībai būs pamatojums lūgt finansējumu ezera sakārtošanai. Ja viss noritēs, kā plānots, jau šoruden pašvaldība varētu rīkot cenu aptaujas reāliem darbiem. Pašlaik precīzu summu, kāda būtu nepieciešama, nevar nosaukt, taču tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši eiro.

Pašvaldība apsver tikai sev piederošās krasta līnijas sakopšanu, bet ezermalas teritorijas, kas pieder privātajiem īpašniekiem, būs viņu ziņā. Taču gan pašvaldība, gan citi diskusijas dalībnieki cer, ka ezera nākotnes veidošanā iesaistīsies visi iedzīvotāji, ne vien pārdesmit cilvēku.