Jaunpiebalgas un Vecpie­balgas skolas, kuras trešdien tika nosauktas to 20 mācību iestāžu skaitā, kas no pirmdienas varēs atsākt klātienes mācības 1.līdz 4.klašu audzēkņiem, vēl vakar bija neziņā, vai tas tiešām notiks.

Līdz ceturtdienas agrai pēcpusdienai no Izglītības un zinātnes ministrijas tā arī nebija saņemtas norādes vai notikušas konsultācijas par iespējamo klātienes mācību atsākšanu. Diskusijas ceturtdienas valdības sēdē par dažādiem “Covid-19” ierobežojumu skartiem un sabiedrībai sāpīgiem jautājumiem ievelkas pa stundai vien, taču skolu vadītājiem joprojām bija virkne nezināmo lielumu – vai tiešām būs valdības locekļu piekrišana reģionālajam principam un kādas varētu būt atkāpes no Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā priekšlikuma.

“Druva”vakar ziņoja, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstīja klātienes mācību atsākšanu jaunāko klašu skolēniem pēc reģionālā principa, proti, paš­valdības, kurās 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits, rēķinot uz simt tūkstošiem iedzīvotāju, ir 200 vai zemāks. Kā atbilstošas šim kritērijam tika nosauktas 20 pašvaldības, arī Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novads. Taču jau nedēļas vidū rādītāji bija būtiski mainījušies, no šīm 20 pašvaldībām it kā “atkrītot” sešām – arī Vecpiebalgas novadam, kur 17.februāra pieminētais radītājs bija 253.

Vecpiebalgas pamatskolas direktors Andris Sakss “Druvai” atzina, ka viņam joprojām nav līdz galam skaidrs šī kumulatīvā saslimstības rādītāja izmantošanas princips, kā arī nav absolūti skaidrs, uz ko noslieksies ministri. “Gaidi, bet saproti, ka pat nezini, ko gaidīt,” izjūtās dalās vecpiebaldzēns.

Arī Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš apliecināja, ka joprojām neapjauš, vai būs pienākums uzsākt klātienes mācības no pirmdienas vai ne. Jau stāstījām, ka skolas ēkā esošajā pirmsskolā konstatēto divu “Covid-19” gadījumu dēļ, kā arī visai lielā citu novadu (Raunas, Gulbenes) skolēnu īpatsvara dēļ sliecas atlikt klātienes darbu uz 1.martu.