Ziņas

Sabiedrība

Nevis apgrūtinājums, bet banka, kas krāj procentus

Pērn daudzi mežu īpašnieki saņēma Valsts meža dienesta (VMD) atgādinājuma vēstuli ar aicinājumu nodrošināt meža inventarizāciju.

Meža inventarizācijas derīguma termiņš ir 20 gadi, piemēram, 2001. gadā Valsts meža dienestā apstiprinātās meža inventarizācijas ir derīgas līdz 2021. gada 31. decembrim, bet 2002. gadā apstiprinātās – līdz 2022. gada 31. decembrim. 20 gadu ir ilgs posms , kura laikā  mežā var būt notikušas būtiskas izmaiņas, piemēram, to var būt skārušas vētras, lūzuši koki, mežu postījis ugunsgrēks, stādīts jauns mežs vai veikta cirte. Veicot inventarizāciju, varēs uzzināt aktuālo situāciju un meža vērtību.

Zināt reālo situāciju ir svarīgi arī vairākām valsts institūcijām, piemēram, gadījumā, ja izcēlies meža ugunsgrēks. Lai glābšanas dienesti varētu rīkoties operatīvi, nepieciešamas ziņas par meža infrastruktūru – kur ir ceļi, kur atrodas grāvji un citas ūdens ņemšanas vietas. Aktuāls meža infra­struktūras plāns ir nozīmīgs arī gadījumos, ja mežu apsēduši kaitēkļi un slimības.

“Tie meža īpašnieki, kuriem rūp sava meža ilgspējīga apsaimniekošana, noteikti zina meža inventarizācijas derīguma termiņus un tos arī atbildīgi ievēro,” saka    dienesta Mežsaimniecības daļas vecākā referente Daiga Breiere un atgādina, ka pērn VMD individuāli uzrunāja mežu īpašniekus. Pieejamas e-adreses vai e-pasti ir ne visiem īpašniekiem, tāpēc atgādinājumus VMD sūtīja pa pas­tu un būtiski pieauga līdzekļu izlietojums pasta pakalpojumiem. Tādēļ šogad dienests lielāku vērību pievērsa nevis katra meža īpašnieka uzrunāšanai, bet gan izmantoja plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī sadarbojās ar pašvaldībām, kuras informāciju par nepieciešamību veikt inventarizāciju un meža īpašnieku ieguvumiem no derīgas inventarizācijas publicēja savās tīmekļ­vietnēs un informatīvajos izdevumos.

“Īpašumu tirgus kustība joprojām ir ļoti aktīva, tāpēc pateikt kādus precīzus datus ir ļoti sarežģīti. Taču, ja paskatāmies 2020. gada VMD informatīvās kampaņas rezultātus, vidēji Latvijā meža inventarizācija pēc šīs akcijas tika veikta 38% no zemes vienību kopējā skaita, kas bija iekļautas kopējā kampaņā. Tātad attiecīgi 62% savu pienākumu neizpildīja. Tomēr VMD uzskata, ka arī šāds rezultāts ir bijis ieguldītā darba, kuru VMD darbinieki veica līdztekus ikdienas pienākumiem, vērts,” atzīst D.Breiere.

Bieži vien dzirdēts, kāpēc jāveic inventarizācija, ja nedomāju mežu zāģēt. “Ir jāsaprot, ka īpašums ne tikai dod tiesības gūt ienākumus no tā apsaimniekošanas, bet vienlaikus arī uzliek pienākumus, kas ir saistoši visiem meža īpašniekiem,” atgādina D.Breiere.

Par savlaicīgu meža inventarizācijas neveikšanu ir paredzēts sods. Par  informācijas nesniegšanu, arī par inventarizācijas datu nesniegšanu    Administratīvo sodu likuma 3.pants paredz, ka var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Meža inventarizāciju cenu nosaka brīvais tirgus, tomēr orientējoši līdz 7 ha liela meža inventarizācija izmaksās 100 līdz 150    eiro. Ja meža zemju platība pārsniedz 7 ha, tad inventarizācija izmaksās vidēji 14–15 eiro par hektāru.

“VMD uzskata, ka īpašnieku sodīšana par laikus neveiktu meža inventarizāciju ir galējais solis. Primāri uzsvaru liekam uz meža īpašnieku informēšanu, izglītošanu, konsultēšanu, nevis administratīvo sodu par neveiktu meža inventarizāciju,” skaidro D.Breiere.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris mežsaimniecības jautājumos    Raimonds Liepiņš pastāsta, ka daudzi mežu īpašnieki atzinuši, ka tieši atgādinājumi pamudinājuši veikt inventarizāciju. “Protams, vienmēr būs tādi, kuri negribēs darīt, bet nākotnē mīnusu būs vairāk nekā plusu,” saka R.Liepiņš.

Latvijas Lauku konsultāciju centra Meža konsultācijas pakalpojumu centra    Cēsu nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Laila Šestakovska pastāsta, ka neviens mežu īpašnieks nav jautājis, kāpēc būtu vajadzīga inventarizācija. “Regulāri rīkojam seminārus, tagad attālināti, arī tajos tiek atgādināts par inventarizāciju,” saka L.Šestakovska un piebilst, ka    mainās mežu īpašnieku paaudzes – vectēvi nodod mantojumu mazdēliem. Jaunajai paaudzei par saimniekošanu ir dažāda izpratne. Ir tādi, kuri domā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir arī skeptiķi, ir tādi, kuriem galvenais nocirst mežu. “Tomēr gribu uzsvērt, ka to, kuri grib saimniekot un būt saimnieki, ir vairāk,” saka L.Šestakovska.

Tas ir izdevīgi

“Meža īpašniekiem jāņem vērā, ka saimniecisko darbību var veikt tikai tad, ja ir derīga meža inventarizācija. Bez tās nevarēs saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Izņēmums ir sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana,” atgādina D.Breiere.
Inventarizācija ir nepieciešama, lai veiktu atmežošanu – pārveidotu mežu citā zemes lietošanas veidā, piemēram, pārveidotu par lauksaimniecības zemi. Inventarizācija paver iespēju pretendēt    uz valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu nozares atbalsta pasākumos.

“Meža inventarizācijas datus ņem vērā, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli. Ja inventarizācija ir spēkā, meža īpašnieks saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par īpašumā esošajām jaunaudzēm un saimnieciskās dar­bības aprobežojumiem.   No­­do­k­­­­ļu atlaides attiecas uz mežaudzēm, kuras VMD atzinis par atjaunotām meža zemē vai ieaudzētām lauksaimniecības zemē un kurās valdošās koku sugas koku vecums pārbaudes gadā nepārsniedz: skuju un cietajiem lapu kokiem 40 gadu; mīkstajiem lapu kokiem, izņemot baltalksni, 20 gadu; baltalksnim10 gadu,” stāsta D.Breire, bet R.Liepiņš uzsver, ka gadu gaitā ne viena vien pļava ir aizaugusi, ja to reģistrē kā mežu, nav jāmaksā paaugstināts nodoklis par neapsaimniekotu lauksaimniecības zemi.

“Saziņa ar mežu īpašniekiem notiek visu laiku. Kopumā situ­ācija ir laba. Svarīgākais, īpašnieki saprot, ka mežs ir    nevis apgrūtinājums, bet banka,” saka R.Lie­piņš.

Robežām jābūt skaidrām

“Dati par iesniegtajām meža inventarizācijām ir ļoti mainīgi. 2020. gadā VMD Meža valsts reģistrā tika saņemti izvērtēšanai un pievienošanai 32 847 meža inventarizāciju dati par 24 138 zemes vienībām. Savukārt, ja vērtē 2020. gada informatīvās kampaņas rezultātus, tad attiecīgi Centrāl­vidzemes virsmežniecībā meža inventarizācijas datus VMD Meža valsts reģistrā iesniedza 39% no kopējā akcijai iekļautā zemes vienību skaita, bet Zie­meļvidzemes virsmežniecībā tie bija attiecīgi 42%,” informē D.Breiere.

Šogad līdz 1.novembrim VMD Meža valsts reģistram pārējo īpašnieku mežos (bez AS “Latvijas valsts meži”) Cēsu novadā ir pievienotas 326 zemes vienību meža inventarizācijas. Savukārt Smiltenes novada    Raunas pagastā – 28, Drustu pagastā – 43.

“Diemžēl ir arī gadījumi, kad meža inventarizāciju nākas atteikt. Būtiskākais iemels – nesakārtotas robežas. Iesniedzot inventarizāciju, robežām jābūt identificējamām dabā,” atgādina    R.Liepiņš.

L. Šestakovska pastāsta, ka meža īpašniekiem ir iespēja braukt mežu apmeklējumos uz citiem novadiem, gūt pieredzi, kā citi saimnieko. Tas ir ES finansēts projekts. “Arī šajos izbraucienos skatāmies, kādām jābūt kupicām. Stigām jābūt tīrām, lai pats vai kaimiņš nenocērt kādu koku, kas tam nepieder,” bilst L.Šesta­kovska. Viņa vērtē, ka Cēsu novadā nav problēmu ar taksatoriem. Cēsu pusē mežu īpašniekiem lielākās problēma sagādā Gaujas Nacionālais parks. Jāizstrādā arī meža apsaimniekošanas plāns. Tas derīgs desmit gadu. Diemžēl uz plāna izstrādi ir rinda,” pastāsta LŠestakovska.

Miks Herbsts ir sertificēts meža inventarizāciju veicējs. “Pēdējā laikā darba ir daudz. Īpašnieki vēlas izkopt savus mežus. Patlaban koksnei cena ir laba, arī tāpēc ir interese zāģēt un nepieciešama inventarizācija. Ir cilvēki, kuri zina un prot kopt, audzēt savu mežu, ir tādi, kas neko nezina. Mežs viņam ir tikai peļņas avots, pat nezina, ka īpašumā ir kāds liegums.    Katram pašam vairāk jāinteresējas par savu īpašumu,” pārdomās dalās M.Herbsts. Viņš pastāsta, ka aizvadītajā karstajā vasarā ne vienā vien mežā postījumus nodarījis egļu astoņzobu mizgrauzis, par ko daļa īpašnieku bijuši pārsteigti. “Ar to īpašniekiem ir jācīnās, savs īpašums jāuzrauga un jāsargā,” saka taksators.