Ziņas

Sabiedrība

Nevēlamais latvānis

Starp milžiem. Laimonis Ļuļis katru vasaru karo ar latvāņiem, bet krūmos tos izpļaut ir neiespējami. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Sosnovska latvānis, bīstamais invazīvais augs, vēsturiskajā Cēsu rajonā jau gadiem traucē lauciniekiem, parādās arī pilsētās, jau gadiem ar to notiek cīņa, bet izskaust Latvijas dabā neiederīgo ienācēju nav izdevies.

Vislielākās latvāņu platības atrodas Vidzemē. Dažas pašvaldības cīņā ar latvāņiem izmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, bet tas notiek fragmentāri. Ir individuāli cīnītāji. Ir sūdzību rakstītāji. Ir vienaldzīgi garāmgājēji.

“Lai pasargātu laukus no latvāņiem, mums jāapļauj to kaimiņu teritorijas, kuri par savu zemi neliekas ne zinis,” saka Vaives pagasta “Gala Kampu” saimniecības darbinieks Laimonis Ļuļis. Kungs rāda rētainās un čūlām noklātās rokas: “Kur var piekļūt, pļaujam ar traktortehniku, kur piekļūšana grūtāka, pļauju ar izkapti, tāpēc apdegumi jau pierasta lieta. Visvairāk latvāņiem patīk krūmājos, tur tos neviens netraucē, netiek klāt, taču pareizi būtu krūmus izcirst un zemi apkopt. Latvāņu sēklas izsējas vējā, tie ir arī pagalmā. Tur kombinējam pļaušanu ar ķīmisko indēšanu, bet augs ir ļoti izturīgs, turklāt labi pārziemo. Faktiski pēdējos 40 gadus dzīvojam latvāņu ielenkumā.”

Līga Grišāne, Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā eksperte, vēsta, ka vislielākā Sosnovska latvāņa platība konstatēta tieši Cēsu novada Vaives pagastā (886,16 ha), kā arī Amatas novada Zaubes pagastā (146,64 ha).

“Augu aizsardzības likums nosaka, ka Latvijā aizliegts audzēt Sosnovska latvāni. Tā ir vienīgā šobrīd oficiāli noteiktā invazīvā augu suga. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šo augu sugu iznīcināt, ja tā izplatījusies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Turklāt padošanās latvānim nozīmē tā izplatīšanos arvien plašākā teritorijā, un tā jau ir administratīvi sodāma darbība, proti, latvāņu ierobežošanas pasākumu neveikšana. Protams, cīņa ar šo augu ir smags darbs vairāku gadu garumā, bet tomēr paveicams. Latvijā sastopami vairāki labās prakses piemēri,” pauž L. Grišāne.

Saskaņā ar Latvijas Ad­mi­nistratīvo pārkāpumu kodeksu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 570 līdz 2900 eiro.

Latvāņi sastopami arī Priekuļu novadā. Pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks regulāri apseko invazīvās platības: “Ir saimnieki, kuri gadu no gada cīnās ar latvāņiem, bet netrūkst arī tādu, kuriem vienalga. Jau tagad informējam, ka pēc piektā augusta dosimies apsekojumos un sodi būs. Protams, izturamies ar sapratni, jo neviens no laba prāta latvāņus nav sējis. To apkarošana prasa līdzekļus un darbu, tomēr vislielākā nolaidība ir banku atsavinātajos īpašumos, kā arī vietās zem elektrolīnijām vai telekomunikāciju līnijām. Esmu interesējies, aicinājis rīkoties, bet banku pārstāvji vīpsnājoši atgaiņājas no atbildības, un rīcība neseko.”

Cēsu novada pašvaldība radusi citu pieeju iedzīvotāju aktivitātei latvāņu apkarošanā, nosakot, ka zemju īpašnieki, kuri būs veikuši latvāņu ierobežojošus pasākumus, saņems 90% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu.

Arī Raunas novads ir viens no aktīvākajiem, kas apseko latvāņus. Pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa-Sivko skaidro, ka visgrūtāk šajā lietā panākt iedzīvotāju izpratni par latvāņu ierobežošanas nepieciešamību. “Cī­nā­mies ar lielo zemju īpašniekiem, kuri latvāņus pļauj, nomiglo, bet pa kādam atstāj lauka malā, tuvējos grāvjos. Šādā gadījumā cīņa ir nebeidzama, jo arī pieci latvāņi spēj savairoties lielā platībā,” saka L. Zūdiņa – Sivko, piebilstot, ka darbs pie invazīvā auga apkarošanas sākas jau agrā pavasarī.

“Šobrīd saimnieciskā dienesta pārstāvji apseko teritorijas un gatavo brīdinājumus tiem zemes īpašniekiem, kuri neko nedara. Viscentīgāk latvāņus apkaro mazo platību īpašnieki un piemājas saimniecības. Pagājušajā gadā dažiem saimniekiem bija uzlikti naudas sodi, taču cīņa dod rezultātus, jo latvāņu teritorijas sarūk. Aizbildinājumi, ka ķīmiskie preparāti izmaksā dārgi, ir pilnīgas pasakas – uz 0,5 ha tie ir 19 eiro. Ja saimniekam divas reizes gadā jānomiglo latvāņi, par to samaksājot 60 eiro, bet tas šķiet dārgi, tad jāpārdomā saimniekošanas principi. Zāle tāpat būtu jāpļauj, un tas neizmaksātu mazāk. Ja viens saimnieks savā teritorijā cīnās ar latvāņiem, bet blakus kaimiņos augi plaukst un zeļ, tad tā ir līdzekļu izšķērdēšana. Re­zultātu var panākt tikai kopīgi,” uzsver izpilddirektore.

Latvijā ar Sosnovska latvāni ir vairāk nekā 15 000 invadēto lauku. No 110 Latvijas novadiem un deviņām republikas pilsētām augs nav sastopams tikai 12 novados vai pilsētās. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) secina, ka kādā vietā latvāņu izplatība samazinās, bet citā nāk klāt. Šobrīd dienesta rīcībā esošie dati liecina, ka valstī kopumā ar latvāni invadētā teritorija ir 10 801 ha.

Latvāņi ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām, kas, nonākot uz ādas, ultravioleto staru iedarbībā izraisa ādas niezi, pietūkumus, čūlas un pat smagus apdegumus. Pat atrodoties šī auga tuvumā un ieelpojot tā ziedputekšņus, var notikt elpošanas ceļu saindēšanās. Pati pieskaršanās augam nav sāpīga un uzreiz neizraisa apdegumu, bet sekas neiet secen nevienam augu aptaustījušam cilvēkam.