Vakara krēslā Āraišos gaiša bija senā baznīca, uguntiņu liesmas, cilvēku roku sasildītas, izgaismoja apkārtni.

Lai iesvētītu Adventi, Āraišos uz Laternu svētkiem bija sabraukuši svētdienas skolu audzēkņi, viņu vecāki, draugi no visas Latvijas.
“Savulaik ciemojos Vācijā, un tur tika rīkots gaismas gājiens. Pirms 26 gadiem Olainē sarīkojām pirmo. Tas ir svētīgs un laimīgs pasākums. Sestdienā pirms Adventes satiekamies. Bērniem patīk, var satikt draugus, kuri iepazīti vasaras nometnē,” stāsta Laternu svētku iniciatore Vija Auriņa un atceras, ka 90.gadu sākumā Āraišu draudzē notika svētdienas skolu nometne un tad pirmoreiz notika gaismas dievkalpojums.
Mācītāji Gundars Ceipe un Edvīns Rumjancevs vairākkārt piedalījušies Laternu svētkos.

“Kopā ar svētdienas skolas bērniem iesaistījos. Esam bijuši daudzviet Latvijā. Arī Nītaurē, Raunā. Bijis kailsals, stiprs vējš, kad visi saspiedās kopā un skaitīja lūgšanu, bijis slapjdraņķis,” pastāsta E.Rumjancevs, bet G.Ceipe uzsver, ka Laternu svētki ir arī kāda Latvijas dievnama iepazīšana.
Dievkalpojumā Āraišu baznīcā ikviens tika aicināts kļūt par gaismas nesēju. “Būsim gaismas bērni, patiesās gaismas nesēji, lai savas sirdis iedegtu gaismā. Lai degtu, sirdij jābūt tīrai,” teica G.Ceipe, bet E.Rumjacevs atgādināja par Adventi: “Šajā laikā vairāk dodam citiem to, ko viņi gaida. Esam kopā ar tuvajiem cilvēkiem, jo Ziemassvētki ir ģimeņu laiks. Pārdomājam savstarpējās attiecības, attiecības ar Dievu.”

Pēc svētbrīža visi aizdedza svecītes un devās gājienā uz vietu, kur iecerēts no Vecpiebalgas pārvest un iekārtot kādreizējo Lieduliešu saiešanu namu. Ieceres iniciators Jurģis Klotiņš nedaudz pastāstīja brāļu draudžu vēsturi Latvijā. “Vidzemes vēsture nav iedomājama bez brāļu draudzēm. Daudziem atmodas darbiniekiem tēvi, vectēvi bija brāļu draudzēs. Vidzemē tika uzcelti daudzi saiešanas nami. To ietekme tautas pašapziņas veidošanā līdz šim nav novērtēta,” sacīja J.Klotiņš un uzsvēra, ka šīs paaudzes pienākums ir saglabāt senču atstāto mantojumu.

Iecerētā saiešanas nama vietā noliktās svecītes veidoja sauli, kuras gaismas stars tiecās debesīs. Izskanēja kopīgā lūgšana un “Dievs, svētī Latviju!”.

Gaismas gājiens devās gar baznīcu uz Āraišu arheoloģiskā parka informācijas centru. “Apkārt ir tumsa, dienas kļūst vēl īsākas, bet mēs ejam ar gaismu un nebaidāmies, mums ir gaisma un ticība. Mēs ticam, ka spējam pārvarēt tumsu, ticam Ziemassvētku vēstij,” sacīja G.Ceipe.
Ejot garām kapsētai, gaismas gājiens piestāja. Klusumā izskanēja lūgšana par tiem, kuri aizgājuši, un tiem, kuri sēro par tuvajiem cilvēkiem. “Tas bija īpašs pārdomu brīdis. Laternu svētkos pirmoreiz piestājām kapsētā,” atzina E.Rumjancevs.

Dažādu paaudžu Laternu svētku dalībnieki sadraudzībā dalījās iespaidos par piedzīvoto. Ne vienam vien atmiņā paliks senais dievnams, ledus klātais Āraisis, paša nestais lukturītis, kura gaisma saplūda kopā ar citām un iezīmēja gaismas ceļu.

“Bērniem šādi notikumi ir ļoti vajadzīgi. Arī vecāki ir priecīgi, ka notiekošais atvases aizkustina,” teica Laternu svētku iniciatore Vija Auriņa un piebilda, ka nākamgad svētdienas skolu bērni, vecāki un draugi atkal sestdienā pirms Adventes satiksies kādā Latvijas dievnamā.