Ziņas

Sabiedrība

Neplāno reģionālajām slimnīcām atgriezt finansējumu pagājušā gada apjomā

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno reģionālajām slimnīcām atgriezt finansējumu iepriekšējā gada apjomā un norāda, ka tām slimnīcām, kuras pagājušajā gadā ambulatoros pakalpojumus sniedza mazākā apjomā, nekā bija paredzēts, šogad ir līdzekļu samazinājums.

Runājot par reģionālo slimnīcu vēlmi finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem saņemt iepriekšējā gada līmenī, Belēvičs žurnālistiem sacīja, ka jau vairāk nekā 90% valsts un privātie pakalpojumu sniedzēju ir parakstījuši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), un viņš vidēji reizi stundā saņem īsziņu par kārtējā līguma noslēgšanu. Piemēram, rīta pusē līgumu parakstījusi arī Daugavpils reģionālā slimnīca.

Belēvičs izteicās, ka viņa “uzdevums kā veselības ministram ir nevis izdabāt katras mazas uzņemtās līgumsaistības neizpildījušas slimnīcas vadībai, bet apmierināt pacientu veselības aprūpes vajadzības”. Tāpat viņš atzīmēja, ka kopumā šogad slimnīcām finansējums gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem, kopumā visām slimnīcām finansējums par ambulatorajiem pakalpojumiem šogad ir palielināts par 1 003 276 eiro, bet stacionārajiem pakalpojumiem – par 1 855 598 eiro. Savukārt kopējais finansējums visām reģionālajām slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanai šogad ir par 260 000 eiro lielāks nekā pērn.

Belēvičs skaidroja, ka finansējums ir lielāks, pateicoties līdzekļu pārdalei, kā arī atrodot ietaupījumu no padotības iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Līgumus neslēdzošās slimnīcas Belēvičs iedalīja trīs grupās. Pirmā grupa ir slimnīcas, kurām finansējums par ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem šogad ir lielāks, bet kuras tik un tā vēl nav noslēgušas līgumus. Ministrs esot uzdevis NVD informēt šo slimnīcu darba devēju, proti, attiecīgo pašvaldību vadītājus par situāciju.

Kā liecina VM dati, šādas slimnīcas, kurām finansējums abās pozīcijās ir lielāks, bet kuras pagaidām nav noslēgušas līgumu, ir Alūksnes slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca. Tomēr pēc VM rīcībās esošās informācijas, Rēzeknes slimnīca līgumu pagaidām nav parakstījusi saistībā ar apvienošanos starp slimnīcu un poliklīniku, kas ir tehniskas dabas jautājums.

Alūksnes slimnīcai ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti par 3309 eiro vairāk nekā pērn, bet stacionāro pakalpojumu sniegšanai – 14 598 eiro. Savukārt Vidzemes slimnīcai ambulatorajiem pakalpojumiem šogad piešķirti par 15 235 eiro vairāk nekā pērn, bet stacionārajiem pakalpojumiem – 74 415 eiro.

Otrajā grupā ministrs iedalīja tās slimnīcas, kurām šogad finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem būs mazāks, bet stacionārajiem – lielāks, rezultātā tik un tā veidojot lielāku kopējo naudas apjomu nekā pērn. Pie šādām slimnīcām pieder Krāslavas un Madonas slimnīcas.

Krāslavas slimnīcai šogad finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem aprēķināts par 4145 eiro mazāks nekā pērn, bet kopējais finansējuma apjoms pieaudzis par 2627 eiro. Savukārt Madonas slimnīcai finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad aprēķināts par 2839 eiro mazāks nekā pērn, tomēr kopējais finansējuma pieaugums plānots 7648 eiro apmērā.

Savukārt trešajā slimnīcu grupā ietilpst slimnīcas, kurām arī pēc atrasto 460 000 eiro sadalīšanas finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem būs mazāks. Tas saistīts ar lielo pakalpojumu “neizstrādi”, proti, slimnīcas nav iztērējušas visu piešķirto naudu kāda pakalpojuma nodrošināšanai.

Pie šādām slimnīcām pieder Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu klīnika, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Līvānu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.

Piemēram, kā liecina VM informācija, Jēkabpils slimnīca pērn piedāvāja 33 pakalpojumus, no kuriem deviņu mēnešu periodā desmit pakalpojumi izpildīti lielākā apmērā, nekā bija plānots. Savukārt 23 pakalpojumi izpildīti mazākā apmērā, nekā plānots, tai skaitā 16 pakalpojumi izpildīti mazāk par 90% no plānotā. Jēkabpils slimnīcai šogad ambulatorajiem pakalpojumiem paredzēts par 102 530 eiro mazāk nekā pērn, savukārt stacionārajā sadaļā slimnīcai paredzēts pieaugums 54 490 eiro apmērā.

Belēvičs uzsvēra, ka metode – “saņemt naudu, nesniegt pakalpojumu, bet nākamajā gadā prasīt tikpat” – nestrādās. “Šī metode nedarbojas attiecībā uz valsti. Valsti nevar izspiest,” noteica ministrs.

Ārstniecības iestādes, kuras pagaidām nav noslēgušas līgumus, sniedz 5,77% no kopējā valstī sniegto pakalpojuma skaita.

Belēvičs atzīmēja, ka finansējums slimnīcām tiek dalīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Viņš gan piebilda, ka tie nav ideāli, toties tie ir vienādi visiem. Ministrs esošajos noteikumos gan saskata divas nepilnības. Viņš ir lūdzis izvērtēt iespēju finansējumu nākamajiem gadiem aprēķināt, ņemot vērā 12 mēnešu izpildes periodu, nevis deviņu, kā tas ir šobrīd.

Tāpat Belēvičs plāno izmaiņas, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām vajadzības gadījumā kompensētu līdzekļus, kas bija paredzēti ambulatorajiem pakalpojumiem, bet iztērēti uzņemšanas nodaļā.

Runājot par slimnīcu nevēlēšanos slēgt līgumus, Belēvičs retoriski jautāja, “vai tas nav politisks lēmums”. Viņš plāno doties reģionālajās vizītēs pie pašvaldību vadītājiem un informēt par situāciju, ka līgumi netiek slēgti, lai gan finansējums tiek piedāvāts lielāks, kā arī par to, ka rodas pakalpojumu “neizpilde”.

Belēvičs arī norādīja, ka gadījumā, ja kāds pakalpojuma sniedzējs līgumu negrasās noslēgt, pacienti necietīs, jo ir mehānismi, kā šos cilvēkus novirzīt pie citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Jau ziņots, ka arī vakar reģionālās slimnīcas nolēma pagaidām līgumus ar NVD neparakstīt un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī.

Slimnīcu vadītāji vēlas, lai finansējuma apjoms par ambulatorajiem pakalpojumiem tiktu piešķirts iepriekšējā gada līmenī, savukārt atrastie 460 000 eiro tiktu novirzīti trīs lielajām universitātes slimnīcām pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai. Proti,VM šogad Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai piešķīra papildu 606 387 eiro, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – 360 241 eiro, bet Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – 254 295 eiro.

Lai risinātu situāciju, Latvijas Slimnīcu biedrība vēlas tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).