Ziņas

Sabiedrība

Neparasts fotoprojekts ar dejotājiem pilsētā

Vislielākais izaicinājums fotoprojektā bija laikapstākļi. Ārā temperatūra bija +30C grādi. Dejotāji uznācienu fotokameras priekšā gaidīja, virs plānajiem tērpiem uzģērbuši biezās ziemas jakas.Foto: publicitātes

Aprīlis Valmieras pilsētā plānots kā Mākslas mēnesis, tā vadmotīvs šogad ir “Kustība”. Gaidot šo notikumu, februāra beigās Valmierā norisinājās vēl nebijis fotoprojekts. Igaunijas fotogrāfs Alberts Kerstna un 17 dejotāji dažādās vietās pilsētā fotogrāfijās iemūžināja septiņus dažādus deju stilus.

Vidzemes laikrakstam “Dru­va” Liene Jakobsone, Valmieras pilsētas pašvaldības galvenā kultūras projektu vadītāja, atklāj: “Arī mums šī ir jauna un unikāla pieredze. Varētu teikt, ka fotoprojekts ir liela uzdrīkstēšanās skaista mērķa vārdā un lielisks piemērs dažādu pušu vēlmei sadarboties un pārliecībai, ka māksla ir nepieciešama.”

Liene atzīst, ka process ir bijis nedaudz impulsīvs. “Valmieras Mākslas dienu vadmotīvs “Kus­tība” dzima ideju ģenerēšanas ceļā, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kolēģiem sakot, ka “Soļi”, iepriekšējo mākslas dienu tēma, turpinās kustībā. Kustība ir ļoti pateicīga jebkuram mākslas žanram, kas ir arī Mākslas dienu galvenais uzstādījums, izvēršot dažādas tā formas,” stāsta Liene.

Par to, kā dzimusi ideja un sadarbība ar igauņu fotogrāfu, Liene atklāj: “Valmieras muzejā pērn rudenī bija skatāma igauņu mākslinieka Tonu Noorita (Tõnu Noorits) fotodarbu izstāde. Do­doties pēc darbiem uz Tallinu, darbnīcu centrā pamanījām fotogrāfa Alberta Kerstnas portfolio. Mākslinieka rokraksts ir tieši deja – tas sasaucas ar mūsu šī gada Mākslas dienu tematiku. Uzrunājām Albertu, izstāstījām savu radošo domas lidojumu. Tas viņu ieinteresēja, un viņš piekrita sadarboties”.

Igauņu fotogrāfs Alberts Kerstna jau vairāk nekā desmit gadu strādā ar dejotājiem, foto­grafējot dažādus deju stilu pārstāvjus visdažādākajās vietās. Alberts atzīst, ka dejošana izstaro tikai pozitīvu enerģiju, tā ir dzīve – skaista un piepildīta. Katra tapusī fotogrāfija bijis izaicinājums, tomēr visgrūtākais šajā procesā bija pielāgošanās laikapstākļiem. “Mēs varam iepriekš ieguldīt daudz darba, organizējot lietas, izvēloties vietas un tehnisko aprīkojumu, bet mēs nevaram izvēlēties laikapstākļus,” stāsta Alberts. Papildinot fotogrāfu, arī Liene atzīst: “Vislielākais izaicinājums šajās trīs fotoprojekta dienās tiešām bija laikapstākļi. Ārā temperatūra bija +30C grādi. Dejotāji uznācienu fotokameras priekšā gaidīja, virs plānajiem tērpiem uzģērbuši biezās ziemas jakas. Tikai uz īso fotomirkli atklājās skaistie baleta, tango, mākslas vingrošanas un citi tērpi. Bijām dejotājiem nodrošinājuši siltus dzērienus un pledus. Atminos, ka vienā dienā bez mitas lija un bija vējains, brīžiem pat krita slapjas sniegpārslas. Milzīga pateicība komandai, fotogrāfam un dejotājiem par izturību! Visiem fotoprojekta dalībniekiem mirdzēja acis, viņi iedegās dejas vārdā, lai projekts norisinātos, neviens nesūrojās par nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, dejotāji cits citu atbalstīja. No visiem staroja enerģija un entuziasms. Māksla un prieks par to, ko tu dari, saslēdzās.”

Fotoprojektā piedalījās dejotāji vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kā arī 14 gadīgas mākslas vingrotājas. “Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju un citiem. Dejotāji no dažādām Latvijas vietām paši atsaucās fotoprojektam. Tautisko deju dejotāji ir no Valmieras, baleta dejotāji – no Rīgas Horeogrāfijas skolas, mākslas vingrotājas – no Jūrmalas Sporta skolas, kā arī citi dejas entuziasti. Jaukākais bija tas, ka fotoprojekta laikā mākslas vingrotājām bija paredzēts piedalīties sacensībās, taču viņas bija apņēmības pilnas salāgot laikus, lai visiem ir ērti un jaunietes ar mierīgu sirdi var piedalīties gan fotoprojektā, gan sacensībās,” atklāj Liene.

Fotoprojektā tika pārstāvēti septiņi deju stili: laikmetīgā deja, balets, mākslas vingrošana, akrobātika, tautas deja, svings un tango. 13 vietas pilsētvidē pārtapa par skatuvi, proti, Dzelzs tilts, Valterkalniņš, Kazu krāces, naktī tilts pāri Gaujai, daudzdzīvokļu mājas pagalms, BMX trase un citas. “Vietu izvēle notika sadarbībā ar fotogrāfu. Pirms fotosesijas Alberts bija ieradies Valmierā un apskatījās mūsu piedāvājumu, kā arī pats devās pilsētas izpētē. Prieks, ka viņš fotoprojekta stāstu saredzēja mums it kā ierastās vietās, aicinot uz tām paskatīties citādi,” stāsta Liene.
Fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē Valmieras Mākslas dienu laikā aprīlī, vēlāk arī Valmieras pilsētas svētkos, kā arī dažādos Valmieras reprezentācijas materiālos. “Noteikti fotostāsts dzīvos tālāk, atklājot jaunus stāstus un radošumu,” uzsver Liene Ja­kobsone.

Šobrīd visi Mākslas dienu pasākumi līdz 14.aprīlim ir atcelti, lai zinātu, kad un kas notiks, jāseko informācijai.