Ziņas

Sabiedrība

Nepabeigtais kultūras nams raisa atmiņas

Atkal satiekas kultūras namā. Aivars un Raimonda Gabliki un Lidija Šlessere atminas, kā kādreiz kultūras namā ballējuši. Par to liecina arī tā laika fotogrāfijas.Foto: Sarmīte Feldmane

Tik daudz cilvēku Augšlīgatnē pie novada domes sen nebija redzēts. Gan pagasta ļaudis, gan pilsētnieki bija sanākuši, lai apskatītos, cik daudz paveikts Augšlīgatnes kultūras nama remontā.

Ēkai uzlikts jauns jumts, tā nosiltināta, sakārtota apkure. Taču darāmā vēl daudz, lai šajā namā atkal varētu rīkot skaistus un svinīgus pasākumus, lai tas kļūtu par satikšanās un atpūtas, radošu notikumu vietu.

“Ilgi šaubījāmies, vai vajag šādu pasākumu. Daži arī teica, vajag vispirms visu saremontēt un tad rādīt, kāds izskatās. Citi bija pretējās domās,” pastāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova un atzīst, ka līgatniešu aicināšana ierībināt Augšlīgatnes kultūras namu pēc pirmo remontdarbu pabeigšanas attaisnojusies. Interese bija patiešām liela.

Mirdza Kalniņa ar meitām bija atnākusi apskatīties, kāds izskatās kultūras nams. “Sekoju līdzi, kā ēka pārvērtās no ārpuses. Augšlīgatnē telpas ir ļoti vajadzīgas, lai būtu kur atnākt, notiktu pasākumi, jo uz pilsētu ne vienmēr var izbraukāt,” domās dalījās Mirdza. Viņa Līgatnes pagastā dzīvo tikai gadu, šajā ēkā bija pirmoreiz un jutās pārsteigta, cik tā plaša.

Dažādu paaudžu Līgatnes pagasta iedzīvotāji pulciņos vien nāca uz kultūras namu. Gan lai apskatītu, ko pašvaldība paveikusi, gan pakavētos atmiņās. “Skatāmies un mēģinām saprast, kā te reiz bija,” saka līgatniete Lidija Štrassere. Viņai jau 87 gadi, savulaik vadījusi deju kolektīvu. Lidijai tāpat kā Raimondai un Aivaram Gablikiem, kuri mūžu nostrādājuši Fabriciusa putnkopības saimniecībā, ar kultūras namu saistās krāsainas atmiņas.

Raimonda Līgatnē dzīvo no 50.gadu sākuma. “Tad kultūras nams atradās šosejas malā, tur, kur tagad autoplacis. To čigāni, kuri tur dzīvoja, nodedzināja,” pastāsta Raimonda, bet Aivars piebilst, ka reizē, kad Hruščovs pa šoseju braucis garām, tai logi aizsisti ar finieri un nokrāsoti.

Līdz 60.gadu sākumam Līgatnes ciemā sava kultūras nama nebija, iztika ir trim nelielām apvienotām telpām kantora ēkā, kur tagad novada dome. “Saimniecība bija Maskavas pakļautībā, mums deva naudu, uzcēla piebūvi. Pirmajā stāvā bija ēdnīca, bibliotēka un garderobe, otrajā – zāle,” stāsta Aivars, bet Lidija piebilst, ka skatuve jau toreiz bijusi šaura, ar laiku tā pagarināta. Raimonda un Lidija atminas, ka logiem bijuši aizkari – īsts mākslas darbs, sūnu zaļos un brūnos, rūsas toņos. Arī skatuves aizkars bijis tādās pašās krāsās. Zāle bijusi ļoti mājīga.

Raimonda atzīst, ka kādreiz te daudz ballēts un vienmēr līdz rīta gaismai. Ballēs klāti galdi, kuros nekā netrūcis. Viņai kā saimniecības grāmatvedei bija par to jāgādā. Aivars dziedāja ansamblī, korī. “Kādu laiku ciemam un papīrfabrikai bija kopīgs koris. Kādā skatē tas dabūja pirmo vietu, tad nevarēja saprast, kur – pilsētā vai Augšlīgatnē – jāglabā Goda raksts,” pastāsta Aivars.

Pēdējais pasākums kultūras namā, kurā saimniecības galvenais inženieris, direktora vietnieks Aivars Gabliks piedalījies, bijusi sapulce, kurā sprieda par privatizāciju, dalīja mantu, arī šo ēku. No putnkopības saimniecības kultūras namu īpašumā ieguva privātpersonas. Namā līdztekus privātai uzņēmējdarbībai notika arī pagasta padomes rīkotie sarīkojumi, darbojās pašdarbības kolektīvi, pašvaldība īrēja telpas.

Bibliotēkas vadītāja Vera Dālberga zina stāstīt, ka pēdējais pasākums bijis 2008.gadā, veltīts Latvijas 90.gadadienai. Kādu laiku te darbojusies arī kristīgā skola bērniem .Tad 2009.gadā izveidoja novadu, kultūras nama ēka bija kritiskā stāvoklī, un pašvaldība no pasākumu rīkošanas un amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem tajā atteicās. Bibliotēka uz blakus esošo pašvaldības ēku pārcēlās jau 2000.gadā. Kultūras nams, kas daudziem līgatniešiem atgādina jaunību, palika tukšs, jumts tecēja.

Īpašnieki vairākkārt pašvaldībai piedāvāja ēku atpirkt, bet prasīja pārāk lielu naudu, un bija skaidrs, ka daudz būs arī jāiegulda. Tad novada dome sāka tiesvedību par nama kā bezsaimnieka mantas atgūšanu, jo īpašnieki dokumentus nebija nokārtojuši. Ar tiesas lēmumu nams nonāca pašvaldības īpašumā, un tika sākta tā atjaunošana.

“Kad izremontēs līdz galam, būs skaisti,” todien sacīja ikviens, ar interesi kultūras namu apskatīja arī kora diriģents Mārcis Katajs. “Te jaunībā daudz dziedāts, skanēja labi. Domāju, ka atgriezīsimies,” sacīja diriģents. Korim patlaban mēģinājumi notiek bērnudārza zālē.

Dienas gaitā kultūras namu, kura pirmajā stāvā varēja apskatīt senas fotogrāfijas, apmeklēja daudzi līgatnieši. Vakarā ballē 80.gadu stilā sanāca vairāk nekā 200 cilvēku. Vēsture gan klusē, vai atdzīvināta sensenā tradīcija un pilsētnieki ar lauciniekiem izvicināja arī dūres.

“Šaubas neattaisnojās, līgatnieši bija priecīgi, ar vēl lielāku nepacietību gaidīs, kad nams tiks izremontēts līdz galam. Drīzumā plānots sakārtot tualetes. Telpas ir siltas, un te arī turpmāk notiks pa kādam pasākumam, piemēram, karnevāls,” stāsta Inese Okonova.

Līgatnes novada dome meklē iespējas, kā piesaistīt finansējumu, lai līdz galam sakārtotu kultūras namu Augšlīgatnē un atjaunotu tā darbību.

“Svarīgi, ka ēka ir zem jumta, nosiltināta. Jāpaciešas, saremontēsim, un atkal būs kultūras nams, kur visiem pulcēties,” saka novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.