Ziņas

Sabiedrība

Nemitīgi lūkojoties laika prognozēs

Sniegs ir, bet jātaupa. “Žagarkalna” pārstāvis Vadims Kameņevs, stāvot uz sniega, atzīst, ka jādarbojas ļoti piesardzīgi, lai sniega sega saglabātos iespējami ilgāk.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Kalendārā jau 8.janvāris, bet slēpošanas sezona Latvijā tā īsti arī nav sākusies. Distanču slēpošanas bāzes un kalnu slēpošanas trases cenšasķert salu, lai ražotu mākslīgo sniegu, tomēr pagaidām paliekošu sniega segu izdevies izveidot tikai “Žagarkalnā”. Tas panākts, pateicoties pērn saražotajam sniega depozītam, kas sekmīgi izturēja vasaru, un novembrī ar to noklāja “Cīruļkalna” nogāzi.

“Žagarkalna” pārstāvis Vadims Kameņevs atzīst, ka sniega depozīta veidošana attaisnojusies: “Tas ļāva un joprojām ļauj būt vienīgajiem, kuri piedāvā iespēju paslēpot. Protams, ja veiktu smalkus ekonomiskos aprēķinus, grūti pateikt, vai ieguvums būtu, taču vismaz varam piedāvāt kaut nelielas iespējas izbaudīt ziemas priekus. Tiesa, tas gan sanāk tā mazliet saraustīti, jo nemitīgi jāseko līdzi laika prognozēm.”

V. Kameņevs norāda uz vēl kādu būtisku apstākli, proti, ka kalna trases atvēršana, lai arī ar pārtraukumiem, tomēr ļauj nodrošināt darbiniekus kaut daļēji ar darbu, samaksāt algas. Patlaban tas esot svarīgākais uzdevums – noturēt darbiniekus. Viņi regulāri seko temperatūras izmaiņām un ir gatavi ķert mirkļus, kad var kaut nedaudz saražot sniegu. Tas gan būtisku pienesumu nav devis, vien, kā norāda V. Kameņevs, cik nokūst, tik saražo klāt: “Tiklīdz temperatūra ļauj sākt sniega ražošanu, to darām. Pēdējā reize, kad dažas stundas to varējām darīt, bija naktī no svētdienas uz pirmdienu.”

Pagaidām vienīgā nogāze ir atvērta brīvdienās, slēpošanas prieku baudītāju netrūka arī gada pirmajā dienā. Uz jautājumu, vai slēpotājiem nesanāk pārāk ilgi gaidīt pie pacēlāja un rezultātā gaidīšanas ir vairāk nekā slēpošanas, “Žagarkalna” pārstāvis norāda, ka tik traki nav. Tikai aizvadītajā svētdienā uz neilgu brīdi veidojusies rinda, bet pirms tam darbināti divi pacēlāji, kas nodrošina pietiekamu plūsmu, lai nav jāstāv rindās.

“Ja kāds saka, ka stundas laikā var paspēt nobraukt tikai pāris reižu, tā nu gan nav,” piebilst V. Kameņevs.
Šonedēļ darbadienās nogāze slēgta. It kā jau sniega kārta pietiekama, lai ļautu slēpot, bet Vadims skaidro, ka šādos laika apstākļos jādomā, kā to noturēt iespējami ilgāk: “Ja šajā lietainajā un vējainajā laikā sāksim sniegu irdināt, tas tikai paātrinās kušanu. Ņemot vērā, ka šādos laika apstākļos nebūs daudzi, kas vēlēsies slēpot, saprotam, ka tas nav finansiāli izdevīgi. Esam gaidīšanas režīmā, pagaidām ceram, ka nedēļas nogalē strādāsim, bet, kā būs re­alitātē, rādīs laiks. Nepārtraukti jāseko situācijai, kā tagad moderni teikt – ir ļoti dinamiska vide!”

Sniega trūkums jūtami ietekmē arī uzņēmējus. Katrs būs ievērojis, ka sniegotās ziemās, kad darbojas abi kalnu slēpošanas kompleksi – “Žagarkalns” un “Ozol­kalns” -, cilvēku plūsma Cēsīs jūtami lielāka, jo slēpotāji izmanto viesnīcas, kafejnīcas, iepērkas veikalos. Agrāk uz Cēsīm slēpot brauca daudz lietuviešu, bet pēdējos gados viņu skaits jūtami sarucis. V. Kameņevs stāsta, ka lietuvieši izmantojot vai nu kaimiņzemei tuvākus kalnus, vai nesen pie Viļņas izveidoto kalnu slēpošanas kompleksu. Tiesa, šoziem gan nevienā no šīm trasēm slēpot pagaidām nav iespējams.

Taču sniega gaidās ir ne tikai kalnu slēpošanas cienītāji, bet arī tie, kuri dod priekšroku distanču slēpošanai. Pagaidām visas janvāra pirmajā pusē ieplānotās sacensības biatlonā un distanču slēpošanā atceltas, iespējams, sezonu izdosies sākt janvāra beigās, februārī, bet arī tas ir tikai cerību līmenī, jo sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas.

Cēsu Sporta skolas slēpošanas un biatlona trenere Ilze Cekule stāsta, ka treneriem nemitīgi nākas koriģēt plānus, domāt, kur un kā trenēties: “Meklējam iespējas, braucam uz slēpošanas – biatlona bāzi, skrienam, šaujam, braucam ar rolleriem. Ja ir iespējas, dodamies uz Igauniju, kur divās bāzēs – Otepē un Jolumē – vēl ir nedaudz sniega, jo sniega sajūtu vajag dabūt, noturēt, arī inventārs ir sagatavots. Darbojamies trenažieru zālē, rodam citas treniņu iespējas un visu laiku skatāmies laika prognozi.”

Bezsniega apstākļi nav ļāvuši sarīkot atlases sacensības starptautiskajiem mačiem, tāpēc ziemas sporta federācijas komandas veidojušas, pamatojoties uz iepriekšējiem rezultātiem. Var minēt, ka Cēsu Sporta skolas audzēkne Signe Miķelsone vakar devās uz III Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, kas no 9.līdz 22.janvārim norisināsies Šveices pilsētā Lozannā, tur startēs vairāk nekā 1100 jauno sportistu no 70 pasaules valstīm. Signe piedalīsies sacensībās biatlonā, kopā ar viņu arī trenere Anžela Brice.

Laika apstākļi ienesuši korekcijas arī Baltijas valstu karavīru spēlēs, kas notiek arī mūsu pusē. Ziemas biatlonu nomainījis vasaras biatlons, slēpošanu – skriešanas kross, bet zemledus makšķerēšanu – spiningošana no laivas.

Tikmēr sportiski aktīvie nesēž dīkā, gaidīdami sniegu, bet izmanto iespēju izkustēties, piedaloties ziemas skriešanas seriālā “Noskrien ziemu”. Aizvadītās nedēļas nogalē 2.posma sacensības pulcēja gandrīz 800 dalībnieku.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *