Ziņas

Sabiedrība

“Nemieri” Valmierā likvidēti

Izspēlē nemierus. Valsts policijas mācībās "Nemieri 2018" izspēlēja agresīvu cilvēku grupas mēģinājumu pārņemt varu pilsētā.Foto: Indars Krieviņš

Piektdienas rīts Valmierā iesākās ar miermīlīgu piketu pie pašvaldības ēkas, kurā pēkšņi parādījās agresīvi cilvēki, kuri sāka demolēt, dedzināt automašīnas un ieņēma pašvaldības ēku ar mērķi pārņemt varu.

Uzreiz jānomierina lasītāji, ka realitātē nekas tāds nenotika, šis bija scenārijs, pēc kura notika Valsts policijas mācības “Nemieri 2018”, kas risinājās pēdējo gadu vērienīgākajos Nacionālo bruņoto spēku mācību “Namejs 2018” ietvaros. Mācībās “Nemieri”, kas notika ne tikai Valmierā, bet arī Jēkabpilī, Valsts policija kopā ar sadarbības partneriem pārbaudīja un trenēja reaģēšanas un starpinstitucionālās sadarbības spējas valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp masu nemieru likvidēšanā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzreiz pēc mācībām Valmierā masu medijiem pastāstīja, ka notikušas Valsts policijas vēsturē lielākās mācības, kurās izspēlēta reāla situācija: “Dzīvojam ļoti trauslā pasaulē, kurā netrūkst apdraudējumu, un ir svarīgi būt gataviem dažādām situācijām. Mācību mērķis bija pārbaudīt Valsts policijas un sadarbības partneru reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā, izspēlējot mācību scenāriju, kad, izmantojot pulcēšanās brīvību, bruņotu cilvēku grupas musina un izraisa nemierus ar mērķi pārņemt varu. Lai reaģētu uz radušos situāciju, Valsts policija aktualizēja reaģēšanas mehānismus un plānus, lai normalizētu situāciju, kā arī nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Mācību laikā tika pārbaudītas Valsts policijas reaģēšanas spējas, savstarpējā sadarbība un starpinstitucionālā sadarbība.”

Viņš arī norādīja, ka šajās mācībās Valsts policija pirmo reizi iedarbināja plānu “Nemieri”, kas situācijas normalizēšanai paredz piesaistīt sadarbības partnerus – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Na­cionālos bruņotos spēkus, tai skaitā Zemessardzi.

I.Ķuzis pastāstīja, ka tika izveidoti divi operatīvie štābi, viens – centrālais – Rīgā, otrs uz vietas, Valmierā, kur darbību koordinēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks. No Rīgas palīgā devās Valsts policijas Speciālo uzdevumu vienības (SUV) kaujinieki. Diemžēl, kā jau lasītāji būs pamanījuši ziņu izlaidumos, visi papildspēki līdz Valmierai netika, viens no busiņiem pie “Sēnītes” piedzīvoja avāriju.

I. Ķuzis preses konferencē atzina, ka mācības saistās ar šo nepatīkamo starpgadījumu: “Iz­vērtē­sim avārijas iemeslu, bet autovadītājiem jāatceras, ka jādod ceļš policijas speciālajam transportam, ja tas brauc ar ieslēgtām bāk­ugunīm un skaņas signālu, jo no tā var būt atkarīgas arī cilvēku dzīvības. Diemžēl neizdevās izvairīties no šī negadījuma, kas liecina, ka SUV darbinieki ļoti nopietni izturējās pret šīm mācībām, operatīvi steidzoties uz notikuma vietu.”

Jāpaskaidro, ka mācības nenotika pilsētas centrā pie pašvaldības ēkas, bet ārpus Valmieras, drošā, iepriekš noteiktā, norobežotā teritorijā. Papildspēki – Zemessardzes 2.brigādes 22.un 27.kājnieku bataljonu karavīri un zemessargi norobežoja teritoriju, kopā ar policistiem sargājot nemieru zonu, neļaujot tajā iekļūt citiem nemiernieku atbalstītājiem, vai pašiem nemieru cēlājiem aizbēgt no atbildības. Tikmēr nemieru epicentrā notika cīņas, kuru laikā nemiernieki dedzināja mašīnu un citus priekšmetus, apmētāja policistus ar pudelēm, bet policisti pilnā ekipējumā ar vairogiem un stekiem, izmantojot citus speciālos līdzekļus, centās apspiest nemierus.

Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis, lūgts novērtēt mācības, atzina, ka uzreiz grūti izdarīt objektīvu vērtējumu: “Visa mācību darbība, visas norises tiks rūpīgi analizētas, bet pirmā informācija ir pozitīva. Varu teikt, ka ir ļoti svarīga šī sadarbība: Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un bruņotie spēki. Mācībās galvenais bija atstrādāt sadarbību, gūt izpratni par rīcību, kas kuram jādara. Koordinācija ir mūsdienu atslēga veiksmīgai darbībai krīzes situācijas novēršanā.”

Mācības vēroja arī Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Operatīvās pārvaldes civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšniece Ieva Karlsberga. Viņa stāstīja, ka zemessargu uzdevums bijis nodrošināt perimetru, lai nepiekļūst jauni nemiernieki: “Valsts policija, saprotot, ka nepieciešams nodrošināt kārtību minētajā teritorijā, ziņoja bruņotajiem spēkiem un izsauca mūs palīgā. Ir skaidrs, ka, notiekot šādiem nemieriem, policija viena galā netiks, būs jāiet talkā bruņotajiem spēkiem. Tāpēc nepieciešamas mācības, kurās tiek atstrādāta starpinstitūciju sadarbība, kā notiek komunikācija, kā spējam reaģēt, kā notiek darbību koordinēšana. Mācībās iesaistījās gan Valmieras 22.zemessardzes bataljona, gan Cēsu 27.kājnieku bataljona karavīri un zemessargi, un var teikt, ka šādi tiek pārbaudīta arī mūsu bataljonu spēja sadarboties. Jātrenē arī iespējami operatīvāka ierašanās notikuma vietā. Šādās situācijās nepieciešams arī pārējās sabiedrības atbalsts, piemēram, darba devēju atbalsts zemessargiem. Ja notiek šāda situācija un zemessargs tiek izsaukts darba dienā sniegt atbalstu policijai, ir ļoti svarīgi, lai darba devējs palaistu savu darbinieku brīdī, kaut arī varbūt viņam viņš arī ir nepieciešams. Šādā brīdī ir jāizvērtē prioritātes.”

Masu mediju pārstāvji un vietējie interesenti, kuri ik pa brīdim piestāja, lai pavērotu mācībās notiekošo, varēja redzēt ne tikai kārtības sargu centienus savaldīt nemierniekus, bet arī nemiera cēlāju mēģinājumu izlauzties no norobežotās teritorijas, vai viņu atbalstītāju centienus iekļūt tajā. Sanākušie skatītāji atzinīgi vērtēja šādu mācību rīkošanu, jo cilvēkiem vēl atmiņā 2009.gada 13.janvāra nemieri, kas bija pirmā un līdz šim vienīgā protesta akcija, kas pārauga vardarbīgās izpausmēs. Toreiz pēc tautas sapulces Doma laukumā, Rīgā, kur cilvēki prasīja atlaist Saeimu, sanākušie neizklīda, bet devās uz Saeimu, kur notika sadursmes ar policiju, parlamenta logos lidoja bruģakmeņi, tika apgāztas automašīnas. Kāds no skatītājiem, atzīstot, ka mācības ir vajadzīgas, gan piebilda, ka tas vēl neparāda, vai reālā krīzes situācijā viss notiks tikpat gludi un saskaņoti.

Jāteic, ka zemessargiem mācības “Namejs” ar šo pasākumu tikai sākās, jo Vidzemē aktīvā fāze notika visu nedēļas nogali, un mācībās piedalās visi pieci Zemessardzes 2.brigādes bataljoni, kopskaitā aptuveni 1000 cilvēku. Sestdien un svētdien 22.un 27. bataljona zemessargi un karavīri vingrinājās aizkavēšanas un aizsardzības operācijās uz Vidzemes autoceļiem P27 Smiltene-Gulbene un pieguļošajiem ceļiem, un mežos. Šajās mācībās “pretiniekus” spēlēja Igaunijas zemessargi.

I. Karlsberga norādīja, ka Zemessardzei šīs ir vērienīgākās četru gadu mācības: “Var teikt, ka šīs dienas ir kā eksāmens par to, kas šajos gados apgūts.”

Papildinot viņas teikto par nepieciešamību zemessargus atbrīvot no darba uz mācību laiku, var minēt, ka pirms nedēļas Ministru kabineta sēdē konceptuāli atbalstīti likumprojekti par grozījumiem “Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un “Darba likumā”, kuru mērķis ir normatīvajos aktos skaidri definēt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs.

Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi kalendārā gada ietvaros attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku -zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību. Grozījumi arī paredz, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus sakarā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām. Saskaņā ar likumprojektiem darba devējiem plānots kompensēt izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem minēto atlīdzību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *