Ziņas

Sabiedrība

Nelaime liek pārskatīt vērtības

Uguns neko nežēlo. Lai palīdzētu ugunsgrēkā cietušajiem, sveši cilvēki zvanījuši, nesuši drēbes, ikdienā nepieciešamās mantas, ieskaitījuši kontā naudu.Foto: no "Druvas" arhīva

Mēdz teikt, ka cilvēkus, draugus vislabāk iepazīst nelaimē. No vienas puses, it kā skarba atziņa, taču līdz kaulam patiesa. Par to pārliecinājusies arī Vineta Kārkliņa, kurai decembrī bija smags pārbaudījums. Uguns nepiedod neuzmanību, un Vineta to izjuta visā pilnībā.

Arī “Druvā” rakstījām par ugunsgrēku Amatas novadā, kas pērn 13. decembrī izcēlās dzīvojamā mājā. Ugunsnelaimi izraisīja bez uzraudzības atstātas degošas sveces Adventes vainagā. Ugunsgrēkā pilnībā tika iznīcināta ģimenes iedzīve, smagi cieta jaunākā meita, gūstot trešās pakāpes apdegumus.

Vineta neslēpj, ka šo notikumu nevar aizmirst, īpaši tāpēc, ka meita joprojām ir slimnīcā un šobrīd tiek gaidīts ārstu slēdziens, būs vai nebūs nepieciešama ādas pārstādīšana.

Līdzcilvēku palīdzība

V. Kārkliņa dzīvo Amatas novadā, bet strādā Līgatnes novada domē, un pēc ugunsgrēka palīgā steidzās abas pašvaldības. Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins sociālajos tīklos informēja, ka pašvaldība piešķīrusi ģimenei dzīvokli, un lūdza sabiedrību ziedot ikdienai nepieciešamās mantas, arī naudas līdzekļus. Viss noticis ātri un pēkšņi, palīgā steigušies ļoti daudzi.

“Svētdien, kad nelaime notika, domāju, ka esmu palikusi uz ielas, bez nekā, bet pirmdien man jau bija viss, sākot ar jumtu virs galvas,” saka V. Kārkliņa. “Varu teikt vislielāko paldies savam darba devējam – Līgatnes novada domei un tās priekšsēdētājam Aināram Šteinam, kurš reaģēja momentāni. Kad paziņoju, kas noticis, ka nebūšu darbā, viņš uzreiz rīkojās. Tika internetā ievietota informācija, lai palīdz, kolēģi sameta naudiņu, sanesa nepieciešamās mantas, pašvaldība piešķīra dzīvokli.”

Vineta joprojām ar lielu aizkustinājumu runā par negaidīto palīdzību. Pat pilnīgi sveši cilvēki zvanījuši, nesuši drēbes, ikdienā nepieciešamās mantas, ieskaitījuši kontā naudu.

“Par šo atsaucību bira asaras, varu ikvienam pateikt tikai paldies, nekā cita man nav. Šī atsaucība kārtējo reizi uzskatāmi parādīja, ka savā mazajā valstī, lai arī ikdienā viens otru varbūt norejam, nelaimē esam gatavi otram nesavtīgi palīdzēt, daloties ar to pašu mazumiņu, kas pieder. Šis notikums man licis mainīties, izaugt, un tagad pavisam citādi skatos uz visām ziedošanas akcijām. Tagad īpaši saprotu, cik svarīga ir līdzcilvēku palīdzība,” saka V. Kārkliņa.

Operatīvi palīdzējusi arī Amatas novada pašvaldība, ātri saremontējot mājas jumtu, lai nokrišņi – lietus, sniegs – nebojātu ēkas iekšpusi. Kāda celtniecības firma ziedojusi materiālus ēkas remontam, taču V. Kārkliņa atzīst, ka necerot šajā gadā atgriezties mājās. Vajadzīgas lielas summas, lai atjaunotu izdegušo otro stāvu. Apakšstāvam nepieciešams kosmētiskais remonts, bet otrais pilnībā jāatjauno, tāpēc vismaz šobrīd esot sajūta, ka šis gads paies Līgatnē.

Viss nepieciešamais ir

Atceroties notikumus decembra vidū, Vineta stāsta, ka arī ugunsgrēka laikā palīgā steiguši kaimiņi, draugi, vecākie bērni. Kaimiņš Aivars aiznesis meitu uz neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu, ziedojis mājai logus, talkā nācis arī kaimiņš Jānis, radi, draugi.

“Šī milzīgā palīdzība ugunsgrēka laikā, atbalsts pēc tam ļāva saprast, ka neesmu viena ar savu nelaimi. Viss notika ļoti operatīvi, cilvēki nesalūza, neapjuka un ar savu rīcību neļāva salūzt arī man. Viņi man arī pēc dažām dienām atgādināja, ka ir Ziemassvētku laiks, ko pilnībā biju aizmirsusi.

Šādās nelaimēs mēs uzzinām, kuri cilvēki ir ar tevi, kuri nav. Pats pārsteidzošākais un patīkamākais, ka to, kuri gatavi palīdzēt, bija vairāk, nekā domāts. Man tas ļāva saglabāt veselo saprātu, jo, skatoties uz savu bērnu reanimācijā, bija ļoti, ļoti smagi. Neko tādu nevienam nenovēlu,” atzīst Vineta.
Iekārtošanās pašvaldības piešķirtajā dzīvokli likusi saprast vēl ko.

“Apjautu, cik maz cilvēkam nepieciešams, lai varētu dzīvot. Mēs ikdienā apaugam ar mantām, bet realitātē ikdienā vajag tik maz. Galvenais, lai jumts virs galvas, dažas drēbes, ko vilkt mugurā, pāris trauku, un viss. Pārējais ir pakārtoti. Pēc šādiem notikumiem rodas pavisam cita vērtību skala. Saprotu, ka mantai patiesībā nav nekādas vērtības,” saka V. Kārkliņa.

Viņa saka lielu paldies par atbalstu Amatas novada domes priekšsēdētājai Elitai Eglītei ar komandu, Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam, visiem Līgatnes novada domes darbiniekiem, ikkatram, kurš palīdzējis.

Kad jautāju, varbūt ir vēl kādas vajadzības, ko ar laikraksta starpību varētu aicināt ziedot, V. Kārkliņa atzina: “Paldies, viss nepieciešamais ir – jumts virs galvas, trauki, plīts, uz kā gatavot, ir, kur veļu izmazgāt, arī mēbeles. Viss ir. Daudz svarīgāk par visām lietām, lai viss būtu kārtībā ar meitiņu. Tas ir pāri visam. Arī skola sniedza palīdzību, iedeva mācību grāmatas, ko nogādāšu meitai slimnīcā, un ar skolotāju vienojāmies, ka meitiņa ar interneta starpniecību turpinās mācības no slimnīcas.”

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs A. Šteins stāsta, ka pašvaldībai ir iespējas palīdzēt sava novada iedzīvotājiem. Tā kā Vineta Kārkliņa ir Amatas novada iedzīvotāja, vispārējo palīdzību nodrošināja šī pašvaldība.
“Taču strādā Vineta mūsu pašvaldībā, mums bija brīvs dzīvoklis, uzreiz piešķīrām to, jo tajā brīdī tā bija visvajadzīgākā palīdzība. Palīdzējām arī organizēt ziedojumu vākšanu, lai viņa varētu iekārtoties šajā pagaidu mītnes vietā,” teica A. Šteins.


Uguns paņem savu

 

Ugunsnelaime šonedēļ skārusi arī Cēsīs kādu angāru. Ceturtdienas naktī ap pulksten pusčetriem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļa saņēma informāciju, ka Cēsīs, Saulrītu ielā, deg angārs, kurā atrodas automašīnas. Tā kā jaunais ugunsdzēsēju depo atrodas gandrīz vai blakus, palīdzība ieradās pāris minūšu laikā. Redzot ugunsgrēka apmērus, cēsnieki talkā aicināja arī kaimiņus, un drīz notikuma vietā ieradās arī ugunsdzēsēju vienības no Valmieras un Siguldas.

UGUNS POSTS. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļas dzēsēji beidz ugunsgrēka dzēšanu, kas izcēlās Cēsīs, angārā Saulrītu ielā, kurā sadega arī divas kravas automašīnas. Foto: MĀRIS BUHOLCS

* UGUNS POSTS. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļas dzēsēji beidz ugunsgrēka dzēšanu, kas izcēlās Cēsīs, angārā Saulrītu ielā, kurā sadega arī divas kravas automašīnas. Foto: MĀRIS BUHOLCS

“Kad ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā, uguns bija izplatījusies jau 200 kvadrātmetru platībā, pieņemoties spēkā. Uguns plosījās angāra iekšienē, tur jau atskanēja pirmie sprādzieni. Grūti pateikt, kas tos izraisīja, iespējams, sprāga degvielas tvertnes vai gāzes baloni. Angāram jau bija deformējies jumts, kas apgrūtināja dzēšanas darbus. Ņemot vērā plašo uguns apjomu, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss un saukti talkā glābēji no citām pilsētām,” stāsta VUGD Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants.

Lai arī līdz tuvākajam hidrantam bija samērā tālu, ugunsdzēsēji operatīvi noorganizēja ūdens padevi, lai sāktu dzēšanas darbus. Dzēšanu apgrūtināja fakts, ka angārā atradās daudz degošu lietu – eļļas tvertnes, mašīnu riepas, degvielas tvertnes, angāra koka karkass. K. Dravants norāda, ka tieši šādos koka angāros, kas apšūti ar metālu, uguns izplatās ļoti ātri. Ugunsdzēsēji no degošās ēkas tomēr paspēja iznest daļu gāzes un skābekļa balonu, kā arī tvertnes ar dīzeļdegvielu. Daudz gan izglābt neizdevās, jo darbus bīstamus darīja tas, ka uguns un karstuma ietekmē angāra metāla konstrukcijas arvien deformējās, draudot sagāzties, kas neļāva strādāt iekšpusē. Rezultātā angāra konstrukcijas neizturēja un sabruka. Ugunsgrēkā sadega divas smagās automašīnas un puspiekabe, nodarīts liels mantiskais zaudējums. Neviens no cilvēkiem negadījumā nav cietis. Ugunsdzēsējiem liesmu izplatību izdevās apturēt tikai pēc nepilnām divām stundām, kad uguns plosījās jau 600 kvadrātmetru platībā. Kopumā dzēšana ilga gandrīz sešas stundas un pilnībā noslēdzās plkst. 9.26.

Krāsmatās palikusī apkures iekārta un turpat netālu, angāra iekšpusē, esošā zāģu skaidu novietne ļauj domāt, ka ugunsgrēks, ļoti iespējams, izraisījies, nepareizi ekspluatējot apkures iekārtas, taču gala slēdzienu par ugunsgrēka iemeslu dos Valsts policija, veicot izmeklēšanu.

Citi ugunsgrēki Cēsu daļas pārziņā esošajā teritorijā šajās aukstajās dienās nav konstatēti, šis bija pirmais nopietnākais šī gada ugunsgrēks. Cēsu daļas komandieris K. Dravants gan norāda, ka ugunsgrēkus nevar iedalīt lielākos vai mazākos, jo katram cilvēkam, kura īpašumu skar šī nelaime, tas ir vislielākais un nopietnākais ugunsgrēks.

Zemā gaisa temperatūra, kas valda Latvijā, liek vairāk domāt par mājokļu, ēku apsildi, kas savukārt paaugstina ugunsbīstamību. Ugunsdrošības prasību neievērošana, nepareiza apkures sistēmu lietošana var novest pie ugunsnelaimes.