Ziņas

Sabiedrība

Nedrīkst sasteigt

Retais izņēmums. Šogad vairums mūspuses pašvaldību piebremzējušas ar zivju materiāla papildināšanu, vienīgi Vecpiebalgas ezeri, arī attēlā redzamais Inesis pašā vasaras sākumā pieredzējuši zivju saimes pieaugumu. Foto: Aivars Ošiņš

Ik gadu, tuvojoties vasarai, aktuāls kļūst zivju populācijas jautājums. Valsts zivju fonds (VZF) jau ilgus gadus pašvaldībām sniedz atbalstu publisko ūdenskrātuvju papildināšanai ar zivju mazuļiem, un daudzos Cēsu apkaimes ezeros mājo šo projektu kārtā ielaistie zandarti un līdakas.

Lai gan iepriekšējos gados vairākas mūspuses pašvaldības regulāri pieteikušās VZF atbalsta pasākumam, šogad no visa vēsturiskā Cēsu rajona finansējums zivju mazuļu iegādei un ielaišanai piešķirts tikai Vecpiebalgas novadam, “Druva” uzzināja fonda administrācijā.

Vecpiebalgas pašvaldības projektu vadītāja Daiga Šatrovska “Druvai” pastāstīja, ka šogad novada ūdenskrātuves papildinātas ar līdaku mazuļiem un to ielaišana notikusi Inesī, Alaukstā, Juverī un Taurenes ezerā. Klātesot Valsts vides dienesta inspektoram, Rūjas zivju audzētavas pārstāvjiem, Taurenes pagasta Komunālās saimniecības daļas vadītājam Guntim Eglītim un D. Šatrovskai, 2.jūnijā aplūkoti visi četri novada publiskie ezeri. Tā kā tā bija sestdiena un padevies tīkams laiks, tad gan pie Ineša ezera, gan Alauksta esot bijuši vietējie iedzīvotāji, tostarp arī bērni, kuri arīdzan vērojuši šo pasākumu. “Ļoti skaisti un kopumā tiešām labi šogad izdevās līdaku mazuļi,” gandarīta pašvaldības pārstāve, paužot pateicību audzētājiem par kvalitatīvo darbu. Saskaņā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” izstrādātajiem kritērijiem katram ezeram tika noteikts savs optimālais apjoms zivju populācijas papildināšanā. Līdz ar to Alaukstā un Inesī šogad katrā ielaisti 28 tūkstoši līdaku mazuļu, Juverī – 7 tūkstoši, savukārt Taurenes ezerā – 3 tūkstoši mazuļu. Kopumā no VZF šo četru ezeru papildināšanai saņemts atbalsts vairāk nekā 15,8 tūkstošu eiro apmērā, paš­valdībai no savas puses uzņemoties pievienotās vērtības nodokļa nomaksu un ceļa jeb piegādes izmaksas līdz tālākajiem ezeriem. Runājot par tālāko rīcību, D.Šatrovska pieļauj, ka pēc šīs vasaras novērojumiem varētu lemt par šāda pasākuma izlaišanu kādu gadu vai vairāk, jo līdzšinējām aktivitātēm ir bijusi atdeve un makšķernieki atsaucoties uz jau pietiekamu zivju daudzumu. Pērn Vecpiebalgas ezeros ielaisti arī zandartu mazuļi.

Līgatnes novada pašvaldība cenšas regulāri – ik pa diviem vai trim gadiem – nodrošināt līdaku ielaišanu Ratnieku ezerā un alatu vai foreļu papildināšanu Līgatnes upē, taču alatas nupat kā vairs neesot pieejamas Latvijas tirgū, līdz ar to arī šis pasākums pagaidām izpaliek. Taču šogad Līgatnes pašvaldība nolēmusi vispār nepieteikties zivju papildināšanas atbalsta pasākumam. “Iepriekš izmantojām to iespēju, bet šogad nevienu projektu neiesniedzām. Cik tad mums to ūdenstilpju te novadā ir? Ielaižot zivis par daudz, var nodarīt skādi ūdenstilpei,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, pagaidām neizsakot arī prognozes par nākamā gada plāniem šajā jomā. Taujāts par līdzšinējo zivju ielaišanas efektivitāti, Šteins atbild: “Es nezinu, kā būtu, ja mēs to nebūtu darījuši, un mums nav bijis precīzs monitorings, bet kopumā nav radies iespaids, ka situācija būtu ļoti mainījusies,” vērojumos dalās novada priekšsēdētājs, paužot personīgo pārliecību jeb makšķernieka viedokli, ka Vecpiebalgas ezeros gan šādai zivju resursu papildināšanai joprojām ir ļoti labs rezultāts un atdeve.

Tāpat Amatas novadā šogad lemts ieturēt pauzi publisko ūdenstilpju faunas bagātināšanā ar VZF atbalstu, apliecināja paš­valdības izpilddirektors Māris Timermanis. Taču viņš norādīja, ka ik gadu no dabas resursu nodokļa līdzekļiem tiek ielaistas zivis kādā no novadā esošajām ūdenskrātuvēm, tostarp arī sniedzot atbalstu vietējam mednieku kooperatīvam, kas apsaimnieko Zaubē esošo Augšezeru. Taču patlaban M.Timermanis nezināja teikt, kur un kad tieši šogad tas varētu notikt.
Arīdzan Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa norādīja, ka šajā apkaimē šogad iecerēts vairāku ūdenskrātuvju – Auciema, Raiskuma un Riebiņu ezeru – monitorings, ko pēc pašvaldības pasūtījuma veiks Vides risinājumu institūts. Pēc katras pārbaudes un saņemtajām speciālistu rekomendācijām šie rezultāti , protams, būs interesentiem pieejami un kopīgi apspriežami, lai zinātu, kā novadā esošo ūdenskrātuvju apsaimniekošanā rīkoties tālāk.

Lauku atbalsta dienesta paspārnē esošais VZF šogad kopumā piedāvāja sešus dažādus atbalsta pasākumus, tostarp arī zinātniskās pētniecības programmas par zivju resursu aizsardzību un sabiedrības informēšanu, kā arī dalību starptautiskos pasākumos.

Zivju resursu pavairošanas un atražošanas projektiem visā Latvijā šogad kopumā bija atvēlēti 270 tūkstoši eiro, nosakot maksimālo viena atbalsta apmēru 7 tūkstošu apmērā. Lielāks atbalsts – 10 tūkstoši eiro – atvēlēts vien lašveidīgo zivju papildināšanai un 15 tūkstoši eiro –nārsta vietu atjaunošanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *