Ziņas

Sabiedrība

Nedaudz eksotikas un zināšanu

Nedaudz eksotikas. Ivara Ziediņa siltumnīcā aug septiņdesmit arbūzu un vēl pāris desmitu dzintaraino meloņu.Foto: Monika Sproģe

Skaistu mežmalu iekļauta, tomēr skarbu vēju appūsta un pavasaros aukstu salnu pluinīta, Līgatnes novadā atrodas Ivara Ziediņa saimniecība “Krūmkalni”. Ivars Ziediņš te saimnieko septīto gadu, šinī pusē aizvadītas arī vairākas bērnības vasaras. Kād­reiz netālu no vietas, kur dzīvo patlaban, atradusies viņa senču saimniecība. Pēc profesijas kungs ir elektriķis, pēc aicinājuma dabas un zemes darbu mīļotājs.

Dārzā strīpās pret sauli slienas simtiem krūmmelleņu, dažāda auguma un dažādu šķirņu. Sa­vu­laik saimnieks audzējis rozes, gerberas, pat selekcionējis puķu šķir­nes, taču, ieplūstot Holandes un Polijas ziediem, ieguldītais darbs vairs neesot atmaksājies.

“Tagad audzēju lauvmutītes, krūm­mellenes, iekopju sakņu dār­zu, avenes. Ir arī kaut kas no eksotikas, garšvielām un tējām. Tē­jas un garšaugi gan vairāk kundzes Elitas pārziņā,” saka I.Zie­diņš.

Tā kā ziemas “Krūmkalnos” esot kodīgas, saimnieks mellenes stādījis podos: “Ja krūmi stādīti laukā, tie pakļauti laikapstākļu ietekmei, bet es podus septembra beigās savedu lielajās siltumnīcās, mellenes pārziemo labi un gadu no gada dod lielisku ražu. Lai šāds darbs būtu paveicams, neaudzēju tūkstošiem, bet pāris simtu stādu.”

I.Ziediņš saka, ka viņam krūmmelleņu audzēšana esot vaļasprieks un sirdslieta, taču, ja tās stādītu uz lauka vairākos hektāros, būtu arī labas peļņas iespējas. Tomēr, pirms ķerties pie biznesa, jāparēķina ieguldījumi, kas nav nekāds nieks.

“Krūmmellene ir cimperlīgs augs, šādā tādā zemē neaugs, vispirms jāaprēķina augsnes un sub­s­trāta pagatavošana. To gatavo no kūdras, kas bagātināta ar kaļķojamo materiālu un minerālmēsliem. Tālāk žogs. Ja krūmmellenes audzēs uz lauka, bez tā neiztikt, jo meža zvēri pa ziemu nodara neatgriezeniskus postījumus.

Jāparedz ravēšana, ogu lasīšana un laistīšana, kas ir vidēji reizi die­nā vai divās, skatoties pēc laikapstākļiem. Mellenes nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt, kaut mitrums tām patīk. Cilvēku lielākā kļūda ir doma, ka krūmmellenes ir kas līdzīgs upeņu krūmam – iestādīju, un nu tik krūms augs un ražos. Nekā! Mellenei ir jāsēž klāt, ar to jāauklējas,” saka saimnieks.

Ziemas periods krūmmellenei ir ļoti svarīgs. Izejot sala periodu, augs saprot, ka jādodas atpūsties, lai pavasarī atkal mostos un atdzīvotos, taču jāņem vērā, ka Lat­vi­jas ziemās krūmmellenei klājas smagi. “Krūmāji nereti izsalst, bet melleņkrūmus nevar likt pagrabā, cerot tā pasargāt. Tur ir pārāk silts. Pats riskantākais posms mellenēm ir agrais pavasaris, kad saule sāk spīdēt. Raugoties dabā, mitruma šķiet pat par daudz, tomēr izrādās, mellenēm jau kļuvis pa sausu,” skaidro saimnieks. Viņš arī atzīst, ka krūmmellenēm kūtsmēslus nedrīkst likt, tie esot par stipriem: “Tajos ir mangāns. Tā kā mellenes aug skābā augsnē, mangāns aizsprosto auga vadaudus un krūms nīkuļo. Melleņ­krū­mus mēslo tikai ar minerālmēsliem,” stāsta I.Ziediņš.

No viena melleņu krūma var ievākt līdz pat trim kilogramiem ogu. Dārznieks lēš, ka uz ģimeni krūmiem pieciem vajadzētu pietikt. “Tik sava desmitā tiesa jāatdod putniem,” smej kungs. Mel­le­nes var uzglabāt saldētavā, ēst svaigas vai vārīt ievārījumā.

Vasarā I. Ziediņa siltumnīcās aug paprika, lauvmutītes un arī kāds eksotiskāks augs – indiāņu ba­nāni, arbūzi un melones. Lai gan banānu stādiņi vēl maziņi, arbūzi un melones jūtas karaliski, to redz pēc stingrajām lapām un košās lielo ogu mizas. “Šajā lecektī ir ap 70 arbūzu stādu,” rāda saimnieks. Auglīši aizmetušies, dažs jau kārtīgas bumbas lielumā. “Šogad arbūzi vairāk izgājuši lapās, taču augļi būs. Pagājušajā gadā bija bagātīga raža, mūsu apstākļos arbūzi izauga svarā līdz pat trīs kilogramiem. Arbūzus gan netirgojam, apēdam paši, jo mums ir pieci bērni un vairāki mazbērni, taču zinām Lietuvas saimnieku, kurš arbūzus audzē uz lauka kā ķirbjus, tur laikapstākļi maigāki, tāpēc ražas veiksmīgākas,” nosaka saimnieks.

Melones un arbūzi ir siltumprasīgi augi, tomēr tie spēj paciest mūsu klimata diennakts temperatūras svārstības. Labāk aug un attīstās vēja aizsargātās, saulainās vietās ar auglīgu augsni, kas nav pārsātināta ar minerālmēsliem. “Ar arbūziem vai melonēm Lat­vijā nekāds lielais peļņas bizness nebūtu, jo vienam stādam aizmetas pa vienai, pa divām ogām. Ar ievestajiem arbūziem no siltākām zemēm te nav, pat ko salīdzināt! Protams, pašu audzētie daudz garšīgāki, aromātiskāki un saldāki,” teic I. Ziediņš, piebilstot, ka no apputeksnēšanās līdz novākšanai melone aug tieši divus mēnešus. Gatavību varot noteikt uz aci – pēc krāsas maiņas, spēcīgā aro­māta un nedaudz mīkstākiem sāniem. Arbūzi gatavojas pāris ne­dēļu ilgāk par melonēm. Tur­klāt pēdējās divās nedēļās tie nav jālaista, lai izgarotu liekais ūdens un augļi būtu pēc iespējas saldāki.
Saimnieki dalās pieredzē un saka, ka siltumnīcā dēstus stāda atklātā dobē vai augsnes maisos ar vismaz 40 cm attālumu. Pretēji arbūziem, kas vijās pa zemi, meloņu dēsti uzsieti vertikāli, bet ieriesušies augļi iekārti tīkliņos. Arī vēdināšana ir obligāta, jo karstumā ziedi nespējot apputeksnēties. Tāpēc siltumnīcā nepieciešams radīt ļoti labu gaisa apmaiņu. Tur­klāt vaļējās durvis un lūkas ļauj piekļūt bitēm. “Šogad raža ir knapāka, jo bites diez ko nelidoja,” no­­saka saimnieks.

Lai kurp vērstos acis, visur kaut kas zied, nobriest un nes augļus. Ziediņa kungs uzsver, ka laukos viss norit saskaņā ar dabu, te cilvēks strādājot rod mieru un atpūtu. Tomēr jādara tik, cik ir pa spēkam, tad neviens darbs nebūs par grūtu un kaulus nelauzīs.