Pārgaujas novada dome kārtējā sēdē lēma par Stalbes vidusskolas reorganizāciju un bijušās Rozulas skolas ēkas nodošanu atsavināšanai.

Stalbes vidusskolā jau trīs gadus nav vidusskolas klašu. “Noteikumi paredz, cik skolēnu jābūt klasē. Mēģinājām atvērt desmito klasi, bet vajadzīgo audzēkņu skaitu piesaistīt neizdevās. Tā ir vecāku izvēle. Tērēt paš­valdības budžeta naudu, lai tikai būtu vidusskola, kurā mācās tikai pāris skolēnu, nebūtu prātīgi,” saka novada vadītājs Hardijs Vents.

Vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Inese Lunte “Dru­vai” pastāstīja, ka šovasar 9.klasi beidz deviņi skolēni, septembrī gan devītklasnieku būs vairāk – 16. “Tas, ka Stalbē nebūs vidusskolas, pēdējos gados visiem ir skaidrs. Protams, emocionāli gan skolotājiem, gan skolēniem tas ir pārdomu brīdis. Kāda astotklasniece jautāja: “Tad mēs nākamgad beigsim Stalbes pamatskolu?” Pierasts, ka mums ir vidusskola. Mūsu skolā šajā mācību gadā mācās simts skolēnu,” stāstā dalās I.Lunte un piebilst, ka, tā kā pēdējos gadus skolā nav bijis vidusskolas klašu, skolotāju darbā nekas nemainīsies. “Pēc pamatskolas mūsu audzēkņi brauc mācīties lielākoties uz Cēsīm un Val­mieru,” pastāsta Stalbes vidusskolas direktores vietniece I.Lun­te.

Pārgaujas novada pašvaldība pēdējos gados ir ne mazums uzmanības veltījusi, lai paaugstinātu izglītības iestāžu kvalitāti. Savu­laik Raiskuma pamatskolā bija sešas, pēc tam četras klases. Skolē­nu vecāki var izvēlēties, kurp sūtīt mācīties atvases. Ar autobusu no Raiskuma, Strīķiem atved skolēnus uz Stalbi. “Pirmsskolas grupas Auciemā ir pilnas. Ja būs finansējums, varam atvērt vēl vienu. Vai to izdosies izdarīt, atkarīgs no iespējas aizņemties Valsts kasē. Projekts ir izstrādāts. Ēka ir siltināta, atjaunota katlumāja,” stāsta pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa.

Novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pastāsta, ka pašvaldībā spriests, vai bērnudārziem vajag būt skolu struktūrvienībām, varbūt strādāt patstāvīgi. “Bērnu­dārzam vajag savu vadītāju. Stalbē un Auciemā bērnudārzos ir simts bērnu. Mums ir lielas iespējas piedāvāt bērniem papildu nodarbības, kas veicinātu attīstību un pilnveidošanos,” saka H.Vents.

Astoņi deputāti nobalsoja par izglītības pakāpes maiņu Stalbes vidusskolā, kas turpmāk būs pamatskola. Deputāts Alfs Lapsiņš atgādināja, ka pirms desmit gadiem, kad viņš bija Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs, vidusskolā skolēnu netrūka un pašvaldība nav neko darījusi, lai vidusskola pastāvētu. Viņa pārmetumiem domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš vien piebilda: “Esam vienīgais novads Latvijā, kur likvidē lauku vidusskolu.”

Pirms desmit gadiem tika slēgta Rozulas pamatskola. Visus šos gadus pašvaldība uzturēja ēku. Tai tika sakārtota apkure. “Visus gadus tika meklēts, kā skolas ēku izmantot. Vairākkārt spriests par izīrēšanu, daudzi brauca skatīties – gan uzņēmēji, gan radošās savienības, ēka tika piedāvāta novada nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl neviens, kurš vēlētos saimniekot, tā arī netika atrasts,” stāsta deputāte Rudīte Vasile.

Izpilddirektore Maruta Drubiņa atgādina, ka savulaik arī domāts, ka skolā varētu rīkot nometnes, bet ēkā nevarēja nodrošināt sanitāro normu prasības. Kādreiz bija arī iecere veidot novada muzeju, taču, lai izveidotu mūsdienīgu muzeju, nevis tikai krātuvi, vajadzīgi lieli līdzekļi. “Ir veikta izpēte – jāiegulda ap 500 tūkstošiem eiro, jo jāmaina elektroinstalācija, jānodrošina ūdensapgāde, jāmaina pārsedzes, ēka jāsiltina. To visu varētu darīt, ja pašvaldībai būtu lieka nauda,” saka H.Vents. Desmit gados pašvaldība ēkas uzturēšanā un apsaimniekošanā ir ieguldījusi 110 tūkstošus eiro. Tāds ir arī īpašuma novērtējums.

Domes mājaslapā tika veikta iedzīvotāju aptauja, ko darīt ar Rozulas skolu. 70 procenti nobalsoja par pārdošanu. “Patlaban daudzas lauku skolas stāv tukšas. Ir tādas, kuras veiksmīgi atradušas jaunus saimniekus un tiek izmantotas,” bilst R.Vasile.