“Covid-19” noteiktie ierobežojumi ietekmējuši katra cilvēka ikdienu, pielāgoties jaunajai situācijai nācies arī pašvaldībām. “Druvas” ikmēneša feisbuka diskusijā uz sarunu aicinājām Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

-Kā mainījusies paša ikdiena, pašvaldība tiek vadīta attālināti?
– Apmēram 95 procentus darba laika strādāju attālināti. Pirms astoņiem rītā mājās sēžos pie datora, vīzēju dokumentus, kuri iepriekšējā dienā ienākuši lietvedības sistēmā, ap pusdeviņiem sākas video konferences, attālinātas sarunas, diskusijas par dažādām tēmām, un tā apmēram līdz četriem pieciem pēcpusdienā.

Šādas sarunas ir nedaudz nogurdinošākas nekā klātienes darbs, jākoncentrējas uz ekrānu, taču šis laiks arī paver labas iespējas. Piemēram, šodien (saruna notika ceturtdien- J.G.) notika attālināta ārkārtas domes sēde, kurā vajadzēja veikt grozījumus vienā domes lēmumā. Tas aizņem apmēram desmit minūtes, attālinātā formātā tas viegli izdarāms,    deputātiem nav jābrauc uz pašvaldības ēku. Katrs pieslēdzas no savas darbavietas, piemēram, Juris Žagars no Dailes teātra, Andris Melbārdis no sava uzņēmuma Priekuļos.

Protams, attālinātām sēdēm, sarunām ir arī savi trūkumi. Klātienē labāk redzi cilvēku mīmiku, žestu valodu, cilvēki vairāk izsakās.

– Cēsīs vienmēr teikts, ka mūsu galvenā joma ir tūrisms, bet šogad tūristu plūsmas, visticamāk, nebūs.
– Lai arī emocionāli domājam, ka esam tūrisma citadele, ka nodokļu ieņēmumi un tūrismā nodarbināto skaits ir liels, objektīvie skaitļi to neparāda. Tūrisms nav tas, kas novada budžetā ienes lielu nodokļu masu, taču tā ir viena no mūsu stratēģiskajām nozarēm, uz kuru daudzus gadus esam gājuši, jo tā pozitīvi ietekmē daudzas citas jomas. Cilvēkiem patīk tērēt naudu jomās, kas dod sajūtas, un tūrisms ir viena no tām.

Šajā vasarā, lai arī lielo pasākumu nebūs, cilvēkiem atvaļinājumi gan jau būs, un viņi gribēs ar ģimeni kaut kur braukt. Ņemot vērā, ka starptautiskais tūrisms, visticamāk, būs minimāls, šī vasara būs iekšzemes tūrisma zīmē. Protams, tāda cilvēku pieplūduma kā iepriekšējos gados nebūs, bet sava veida glābšanas riņķis tas varētu būt.

– Vai šajā laikā pašvaldības projekti neapstājas?
– Nē, visi projekti turpina savu gaitu, gan pašvaldības, gan struktūrfondu finansētie. Sekojam valdības uzstādījumam, ka šīs krīzes stratēģija ir atšķirīga no 2008.gada krīzes. Tad bija drakoniski samazinājumi, samazināja izmaksas, darbinieku skaitu, investīcijas, tagad mērķis ir pēc iespējas vairāk investēt ekonomikas sildīšanā, saglabāt darbiniekus, lai brīdī, kad krīze beidzas, iespējami ātrāk varētu atgūties. Tāda bija Vācijas stratēģija iepriekšējā krīzē, un tā tika atzīta par labāko,    Vācija atguvās visātrāk. Tāpēc arī Latvija šoreiz izvēlas šādu ceļu.

Nenoliegšu, ka pašvaldība strādā pie budžeta samazināšanas scenārija, taču ir divas neaizskaramās jomas – investīcijas un cilvēki. Gribam uz budžeta samazināšanas bāzes, neaizskarot šīs divas minētās jomas, uzkrāt drošības spilvenu nākamajam gadam, jo par tā budžetu pagaidām neviens neko nezina.

– Tātad šogad nekādu problēmu ar budžetu pašvaldībai nevajadzētu būt?
– Tieši tā, bet, kā jau minēju, nezinot, kā šī brīža situācija var ietekmēt nākamā gada budžetu, tiek domāts par šo rezervīti. No vienas puses, varētu ietaupīto naudu jau tagad ieguldīt jaunos projektos, vēl vairāk veicinot ekonomikas sildīšanu, tomēr piesardzības stratēģija liek padomāt par rītdienu. Nauda jau nekur nepazudīs,    ja budžets pildīsies bez problēmām, varēsim to investēt infrastruktūrā, citās aktivitātēs.

– Ik pa laikam tiek diskutēts, vai pašvaldībām būtu jāzina, kuri novadā ir “Covid-19’vīrusa inficētie, vai pietiek ar to, ka Valsts policija zina un kontrolē šos cilvēkus.
– Uzskatām, ka pašvaldībām šī informācija jāzina, un tam vairāki objektīvi iemesli. Pirmkārt, paš­valdībām, Civilās aizsardzības komisijai krīzes laikā jābūt pilntiesīgiem spēles dalībniekiem, bet tas iespējams, tikai zinot visu informāciju. Otrkārt, ja ir informācija, varam šiem cilvēkiem mērķtiecīgi palīdzēt. Turklāt daudzi dienesti joprojām sniedz palīdzību klātienē – sociālais dienests brauc mājas vizītēs, bāriņtiesa dodas apsekot ģimenes, samarieši – sniegt mājas aprūpi, pašvaldības policija brauc uz izsaukumiem. Būtu tikai normāli, ja viņi zinātu, ka tajā un tajā adresē ir inficēts cilvēks. Tad var atbilstoši ekipēties, lai aizsargātu sevi, tādējādi arī pasargātu no iespējamās inficēšanās    kolēģus, ģimenes locekļus.

– Administratīvi teritoriālās reformas virzīšana turpinās, lai gan izskan, ka vajadzētu atcelt, jo nav iespējams pilnvērtīgi izdiskutēt un tamlīdzīgi.
– Manuprāt, šoreiz tikts tik tālu kā nekad. Protams, ir sarežģītāk veidot diskusijas,      klātienes sarunas ir pilnvērtīgākas, bet, domāju, par apmēram 80 procentiem priekšlikumu parlamentā jau izdiskutēts.

No labas pārvaldības viedokļa ir labi, ja likums stājas spēkā gadu pirms vēlēšanām, ja ievelkas diskusijas un likuma apstiprināšana, varbūt vērts domāt par paš­valdības vēlēšanu pārcelšanu no nākamā gada jūnija uz rudeni. Taču atlikt nebūtu pareizi, jo tas var novest pie tā, ka pie šī jautājuma tā arī neatgriezīsies.

– Izskanēja, ka lielo pilsētu pulkam vajag pieskaitīt arī Ogri. Varbūt arī Cēsīm tur vieta?
– Nedaudz esmu izbrīnīts par nosaukumu – valstspilsēta – , jo pēc būtības taču visas esam šīs valsts pilsētas. Manuprāt, ne jau nosaukums ir būtiskais, svarīgs ir saturs.

– Cēsis šajā vasarā būs klusākas, laikam nebūs arī pilsētas svētku.
– Cēsu Kultūras un Tūrisma aģentūrā šobrīd domā par iespējamajiem risinājumiem. Protams, viss atkarīgs no valdības lēmumiem. Visticamāk, lielo pasākumu šovasar nebūs, un pilsētas svētki pieder pie tiem, jo tajos ir liela cilvēku koncentrācija. Taču ir interesantas idejas, kā pilsētas svētku tradīciju, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tomēr noturēt. Varbūt izdosies kaut kas interesants un inovatīvs.

***
Visu sarunu iespējams noskatīties te:

https://www.facebook.com/364786593709538/videos/223521222079775