Ziņas

Sabiedrība

Ne visi komunālie parādi ir bezcerīgi

Parādi nepazūd. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas visos novados ir ar lielāku vai mazāku parādu nastu par komunālajiem pakalpojumiem. Cēsīs šī summa pārsniedz miljonu eiro. Foto: Māris Buholcs

Iedzīvotāju parādi par siltuma un ūdens piegādi, citiem komunālajiem pakalpojumiem ir ilgstoša problēma visā Latvijā. Valstī kopējais parādu apjoms mērāms desmitos miljonos eiro, to vidū liela daļa ir tā sauktie neatgūstamie. Lielākais daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs Cēsīs ir SIA “CDzP”. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Beikmanis stāsta, ka gada laikā iedzīvotāju parādu apjomā notiek lielas svārstības: “Oktobrī parādu ir vismazāk, jo vasarā iedzīvotāji iespēju robežās maksājuši, lai mazinātu tos, kas radušies apkures sezonā. Lielākais parāda apjoms tiek sasniegts pavasarī, pērn maija sākumā tie bija 1,3 miljoni eiro.”

Tas gan neesot lielākais, jo ekonomiskās krīzes brīdī parāds tuvojies diviem miljoniem. Ar cītīgu darbu parādu izdevies par trešdaļu samazināt, bet atlikusī summa ir samērā nemainīga. Parādu summā lielu daļu sastāda neatgūstamie parādi, kas joprojām skaitās māju bilancē. Pakalpojuma sniedzējiem māja ir kā viens klients, un viņus neinteresē, ka kāds dzīvokļu īpašnieks nav maksājis vai nevar samaksāt.

Ģ. Beikmanis stāsta, ka rēķinos cenšas atspoguļot reālo situāciju: “Uzrādām divas summas: viena – mājas bijušo iedzīvotāju parāds, otra – tagadējo dzīvokļu īpašnieku parāds.”

Par visiem parādiem tomēr nevarot teikt, ka tie ir neatgūstami, jo ir situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks atgriežas no ārzemēm, lielu daļu parāda sedz un noslēdz vienošanos par tālāku atmaksu. Tiesa, tie gan ir reti gadījumi.
Iedzīvotāji nereti ir neizpratnē, kā būt, ja mājai ir 7000 eiro uzkrājums un tikpat liels parāds? Vai tas nozīmē, ka mājas bilance ir pa nullēm un naudas remontiem nav?

“Pēc būtības tā jābūt,” saka Ģ. Beikmanis un skaidro: “Taču situācijā, kad mājai nepieciešami remontdarbi, saprotam, ka pārējiem nav jācieš viena vai dažu dēļ, kuri nav veikuši maksājumus.”

Lai arī valstiskā līmenī daudz runāts, kā būt ar neatgūstamajam parādiem, konkrētas skaidrības nav. Apsaimniekotāji, kuri ir tikai starpnieki šajā ķēdē, uzskata, ka pareizāk, ja katrs uzņēmums biznesā uzņemtos savu riska daļu un pakalpojumu sniedzējs savu nesaņemto daļu ar laiku norakstītu.

Uzņēmuma “Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis stāsta, ka apsaimniekotājs jau tā rīkojas un, saprotot, ka konkrētie parādi netiks atgūti, divu gadu laikā tos noraksta kā zaudējumus: “Novadā parādu situācija nav tik satraucoša, tie ir apmēram 40 tūkstoši eiro. Par apkuri parādu nav daudz, jo tikai nedaudz vairāk kā desmit mājās ir arī centralizētā apkure. Taču ar parādniekiem nemitīgi jāstrādā, tikai tad var cerēt, ka kaut kas mainīsies. Mēneša sākumā pārskatām maksājumus, ja vajag, sākam zvanīt, brīdinām, daudzi pēc šādiem atgādinājumiem reaģē. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad nav nekādas pretimnākšanas, tad parāda piedziņu nododam tiesā. Līdz zināmam brīdim varam nākt pretī, bet arī mūsu pacietības mērs nav bezgalīgs.”

Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko atzīst, ka bez parādiem neiztikt, un, jo lielāks dzīvojamais fonds, jo lielāki parādi. Priekuļu novadā tas mērāms simtos tūkstošos eiro, visvairāk parādnieku ir Liepā, kur liels daudzdzīvokļu namu dzīvojamais fonds.

“Ar parādniekiem regulāri strādājam, rakstām, zvanām, dodam pieprasījumus tiesā. Darba netrūkst, bet citādāk parādu apjoms būtu vēl lielāks. Protams, vienmēr jau paliek arī neatgūstamie, bezcerīgie parādi,” norāda F. Puņeiko.

Arī “CDzP” darbinieki seko līdzi parādu situācijai, ja kāds nemaksā trīs mēnešus, seko brīdinājums.

“Ja klients nereaģē, mēģinām sazināties. Pārsvarā jau seko risinājums, jo cilvēki dzird, ka nemaksātāji tiek izlikti no dzīvokļiem, un viņi negrib tik tālu nonākt. Taču, ja parādnieks neizrāda pretimnākšanu, lietu dodam tiesā, un tā līdz pat brīdim, kad dzīvoklis tiek atsavināts, pārdots izsolē un īpašnieks no tā izlikts. Ja bankā bijis kredīts, visi līdzekļi, visticamāk, nonāk tās īpašumā, bet, ja kredīta nav, vispirms tiek apmaksāts komunālais parāds, bet pārējā nauda atdota īpašniekam,” saka Ģ. Beikmanis.

Viņš iesaka, pērkot dzīvokli, jaunajam īpašniekam vispirms pie apsaimniekotāja painteresēties, kāda konkrētajam īpašumam ir parādu situācija. Pirkšanas brīdī vajadzētu salīdzināt arī ūdens skaitītāju rādījumus, lai nerodas kādi pārpratumi.