Ziņas

Sabiedrība

Ne tikai ekonomiski

Katru dienu. Šobrīd veikalos varam iepirkties septiņas dienas nedēļā, arī visās svētku dienās, bet aktualizējies jautājums par veikalu slēgšanu svētkos. Vai sabiedrība ir tam gatava?Foto: Māris Buholcs

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan runas par to, ka vajadzētu slēgt veikalus svētku dienās un svētdienās, kā tas ir daudzviet Eiropā. Tālāk par runām gan līdz šim nav tikts, bet tagad jautājums atkal aktualizēts, un par to plānots diskutēt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) konferencē rīt, 18.augustā, un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības (LTDA) padomes sēdē 13.septembrī. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, jautājums tiks virzīts tālāk.

Augusta sākumā Tirdzniecības nozares Sociālā dialoga padome lēma par nepieciešamību likumos veikt grozījumus ar mērķi noteikt, ka veikali svētkos nestrādās. Viens no šīs idejas virzītājiem ir “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, jo “Cēsu tirgus” ir LTA biedrs. Viņš norāda, ka konferencē gaidāmas lielas diskusijas, jo asociācijas biedru vidū nav vienprātības, kādā apjomā jābūt šiem ierobežojumiem. Vai tie attiecas uz visiem tirgotājiem, vai tikai lielajiem tirgus spēlētājiem.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norādījis, ka mazie veikali varētu strādāt arī brīvdienās, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku. Viņaprāt, šādas izmaiņas uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība uzskata, ka svētkos būtu jāslēdz visi veikali un tirdzniecības centri, lai to darbinieki varētu būt kopā ar savām ģimenēm.

“Uzskatu, ka mums iepirkšanās palikusi par pārāk lielu kultu,” norāda M. Bērziņš. “Vajadzētu būt arī dienām, kad mēs neiepērkamies. Protams, daļa sabiedrības man nepiekritīs, jo tirdzniecības centru apmeklēšana pēdējos gados kļuvusi par brīvā laika pavadīšanas veidu. Saprotu, tas ir bizness, tur cenšas piedāvāt arvien vairāk, lai cilvēki uzturētos iespējami ilgāk, bet, manuprāt, no šīs tradīcijas vajadzētu lēnām iet prom.”

Viņš arī uzskata, ka nevajadzētu ieviest dalījumu, kuri strādā, kuri nē, jo tad teiktais, ka šī iniciatīva vērsta uz to, lai darbinieki varētu būt kopā ar ģimenēm, neiztur kritiku.

“Ar tirdzniecību esmu saistīts 36 gadus, un tirgotāji vienmēr bijuši tie, kuriem svētki iet secen. Bijuši laiki, kad gadu mijas naktī jāceno preces, jāsagatavo atskaites, jāveic citi darbi. Šī ir profesija, kuras pārstāvji laikā, kad citi svin, strādā, bet viņiem taču ir ģimenes, un gribas kādu laiku pavadīt kopā ar tām. Kāpēc nevarētu lauzt šo tradīciju un panākt, lai arī šai samērā lielai sabiedrības daļai gadā ir vismaz dažas svētku dienas, ko pavadīt kopā ar ģimenēm,” saka M. Bērziņš.

Apzinoties, ka sabiedrība nebūtu gatava striktiem lēmumiem veikalus slēgt svētdienās, viņš ierosina, ka sākotnēji varētu to attiecināt uz svarīgākajām svētku dienām – 1.janvāri, Pirmajiem Ziemassvētkiem, Pirmajām Lieldienām, Jāņu dienu, 18.novembri.

“Cilvēki jāmēģina pie šādām pārmaiņām pieradināt lēnām. Veikalu slēgšana dotu iespēju citiem uzņēmējiem radīt citus piedāvājumus, kā aicināt pavadīt brīvo laiku,” norāda M. Bērziņš.

Pārgaujas uzņēmējs Māris Šķesteris, kuram pieder veikali vairākos novados, norāda, ka šis nav vienkāršs jautājums: “Protams, no cilvēcīgā viedokļa visiem svētdienās un svētku dienās vajadzētu brīvdienas. Bet no praktiskā viedokļa lauku veikali lielā mērā turas uz pilsētnieku naudas, ko viņi tērē, nedēļas nogalēs dodoties uz laukiem atpūsties. Ir konkrētas preču grupas, ko viņi pērk vietējos veikalos, nevis ved līdzi no pilsētas. Vasarā nedēļas nogalē ienākumi ir divreiz lielāki nekā darba dienās. Tad ir jautājums, ja tiek pieņemts lēmums, ka svētdienās veikali nestrādā, cik no mazajiem tirgotājiem pagastos izdzīvos? Tāpēc tas ir koks ar diviem galiem, arī man nav konkrēta viedokļa, kā pareizāk.”

Jautāts, vai risinājums varētu būt dalījums, ka lielie tirgotāji nestrādā, bet mazie – strādā, M. Šķesteris norāda, ka no konkurences viedokļa tas nebūs pareizi. Drīzāk to varētu reglamentēt ar tirdzniecības platībām, kas ļautu strādāt arī lielo tirdzniecības ķēžu mazajiem veikaliņiem.

Sabiedrībā valda dažādi uzskati šajā jautājumā, un ne visi ir aizlieguma atbalstītāji. To apliecina arī tas, ka kopš aprīļa, kad sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākās parakstu vākšana, lai svētdienās būtu slēgti tirdzniecības centri, līdz vakardienai iniciatīvu parakstījuši vien 1732 cilvēki.

Arī veikalos uzrunātajiem viedokļi atšķiras. Ja par veikalu slēgšanu svētdienās domas dalās, lielais vairums piekrīt, ka lielajos svētkos veikaliem tiešām vajadzētu būt slēgtiem.

“Neticu, ka kāds būs tādā badā, ka nevarēs izdzīvot, vienu dienu neaizejot uz veikalu. Lai gan cilvēki dažādi, ne visiem svētki ir svētki. Ja kāds domā, ka jāstrādā katru dienu, lai iedomājas sevi pārdevēja vietā, kurš 1.janvārī vai Pirmajos Ziemassvētkos iet uz darbu.Vai kā jūtas ģimenes locekļi, kad sieva, mamma dodas uz darbu un no kopējiem ģimenes svētkiem nekas nesanāk,” saka cēsniece Inese Freimane.

Protams, situācija nav vienkārša, viedokļi dažādi visos līmeņos, un, visticamāk, līdz konkrētiem risinājumiem ceļš vēl tāls.