Ziņas

Sabiedrība

Ne tikai bēgļu jautājums aktuāls

Iepriecina redzētais. Viesojoties Aigara Mētras aitkopības saimniecībā, ciemiņi apbrīnoja jaunā uzņēmēja paveikto un izmantoja iespēju iemūžināt saimniecības skaistākos eksemplārus.Foto: Aivars Ošiņš

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas kārtējā sanāksme notika Vecpiebalgā. Vairāk nekā 80 kolēģiem mājastēvs bija novada domes izpilddirektors Hugo Duksis. Reizi mēnesī pašvaldību izpilddirektori tiekas kādā novadā vai pilsētā, lai pārrunātu ikdienas darbā aktuālo, dalītos pieredzē un arī iepazītu Latvijas novadus un vietējās varas paveikto.

Tikšanās reizē Vecpiebalgā aktuālākais bija sadarbība patvēruma meklētāju un bēgļu jautājumos. Par to runāja gan Iekšlietu, gan Kultūras ministrijas, gan biedrības “Patvērums. Drošā Māja” pārstāvji. Ir skaidrs, ka Latvijai būs jāuzņem bēgļi. Cik, to, iespējams, zina tika valdība. “Lielākā daļa kolēģu ir vienisprātis – cilvēkiem ir jāpalīdz, jo kādreiz arī mūsu tautiešiem, kad viņi bija bēgļi, tika sniegts atbalsts. Tikai latvieši piemērojās vietējiem apstākļiem, ievēroja mītnes valsts tradīcijas. Izskatās, ka bēgļi, kuri pārpludina Eiropu, tam nav gatavi, viņi uzskata, ka mums jāpiemērojas viņiem, jādara tā, lai viņiem būtu ērti un labi,” “Druvai” pastāstīja Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis un piebilda, ka diemžēl nav pārliecības, ka tos, kuri ieradīsies Latvijā, interesēs darbs, nevis pabalsti. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pēc tam, kad patvēruma meklētājiem tiek piešķirts bēgļa statuss, vienīgais atbalsts no valsts 12 mēnešus (alternatīvo statusu ieguvušai personai – 9 mēnešus) ir valsts pabalsts uzturēšanās izmaksu segšanai 256,12 eiro mēnesī (nepilngadīgai personai 30% apmērā) un pabalsts valsts valodas apguvei ne vairāk kā 49,80 eiro.

KOLĒĢU SARUNA. Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis (vidū) kolēģiem no Rūjienas un Kokneses - Ivo Virsim un Ilmāram - pastāsta, ka novadā pamazām vien uzņēmējdarbība attīstās.

* KOLĒĢU SARUNA. Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis (vidū) kolēģiem no Rūjienas un Kokneses – Ivo Virsim un Ilmāram – pastāsta, ka novadā pamazām vien uzņēmējdarbība attīstās.

“Mums būs jānodrošina tas, kas nolemts Eiropas Savienībā. Ar valsts atvēlēto nepietiks, jārēķinās, ka nauda būs jātērē arī no pašvaldības budžeta,” skaidroja izpilddirektors. Tādējādi tieši pašvaldībām būs jāsniedz atbalsts bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušām personām kā ikvienam pašvaldības iedzīvotājam un jāveicina šo cilvēku integrācija.

“Ja tiks nolemts, ka novadam kāds bēglis jāuzņem, tas arī būs jādara. Tikai neesmu pārliecināts, ka viņš te ilgi nodzīvos. Piebalgā ziemas ir aukstas, šaubos, vai kāds strādās par minimālo algu, ja arī darbu atradīs. Bēgļi noteikti meklēs sev labāku variantu. Lai gan ir noteikts, ja viņš Latvijā reģistrēts kā bēglis, te jādzīvo un regulāri jāreģistrējas. Laikapstākļi un ekonomiskā situācija krietni ietekmēs vēlēšanos būt par bēgli Latvijā,” domās dalījās Hugo Duksis.

Līdztekus gaidāmajiem iebraucējiem Latvijā ik dienu tiek runāts par aizbraucējiem un metodēm, kā veicināt aizbraukušo atgriešanos mājās. Par Cēsu novada pašvaldības darbu ar diasporu izpilddirektoriem stāstīja pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne. Cēsnieku pieredze tika atzinīgi novērtēta. “Cēsu pašvaldības aktivitātes ir apsveicamas. Taču, ja valstī uzlabosies ekonomiskā situācija un te varēs nopelnīt algu nevis izdzīvošanai, bet dzīvošanai, aizbraukušie bez aicināšanas un mudināšanas atgriezīsies,” pārliecināts Vecpiebalgas pašvaldības izpilddirektors un piebilda, ka arī novadā ne viens vien atgriezies, jo te dabūjis piemērotu darbu.

Pašvaldību izpilddirektori arī apsprieda grozījumus likumā “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”. Kopš likuma stāšanās spēkā pagājuši 13 gadi, un daudzas higiēnas prasības obligātas bija paredzētas tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs, tagad dažas no nākamā vai 2020.gada kļūs obligātas visās izglītības iestādēs.

Lai likumu izpildītu, pašvaldībām būs daudz jāiegulda. Līdz 2020.gadam būs jārod iespēja nodrošināt katram izglītojamam ne mazāk kā divus kvadrātmetrus mācību telpā, lai ievērotu higiēnas prasības, nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju, samazinātu infekcijas slimību izplatību risku un mazinātu traumatisma iespējas. “Prasības ir stingras, vispirms jāizrēķina, cik naudas vajag, lai visu sakārtotu, tad varēs domāt, ko un kā varam izdarīt,” vērtēja Hugo Duksis un atzina, ka daudzās skolās prasību nodrošināšana nebūs viegla.

Kolēģu uzņemšana allaž ir arī novada prezentācija. Par Vecpiebalgu stāstīja novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone, pašvaldību izpilddirektori apskatīja pili Inešos, pabija porcelāna galerijā, Kārļa Skalbes muzejā, kā arī iepazina Aigara Mētras aitkopības saimniecību. “Kolēģi bija priecīgi, ka redzējuši ļoti dažādo Vecpiebalgu – gan vēsturi, gan šodienu. Pārsteigums bija gan porcelāna galerija, gan Aigara Mētras saimniecība. Rīdzinieki biznesam izvēlējušies laukus un veiksmīgi strādā,” pastāstīja Hugo Duksis un piebilda, ka kolēģi prombraucot atzinuši – noteikti atkal brauks uz Vecpiebalgu, lai to labāk iepazītu.