Ziņas

Uzņēmējdarbība

Ne jau ūdens pietrūka…

Vēl pie savas kūts. Jācer, ka saimniecības "Jaunauduļi" lopi atradīs labus saimniekus.Foto: Māris Buholcs

Todien Liepas pagasta “Jaunauduļos” Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru (PVD) acīm pavērās dramatisks skats – bija redzami nobeigušies liellopi, daļa novārdzināti badā. Taču vispirms bija jātiek galā ar iereibušiem palīgstrādniekiem. Fakts par cietsirdīgu izturēšanos pret lopiem piesaistīja visu mediju uzmanību. Taču “Jaunauduļu” saimniece neapjuka un situācijai atrada vainīgo – kaimiņu Didzi Amoliņu, kurš esot noslēdzis piekļuvi ūdenim, tādēļ lopus nav varēts padzirdīt. “Druva” devās noskaidrot, kā viss varēja tik tālu nonākt, ka lielā saimniecībā, kur audzē vairāk nekā 90 gaļas lopus, tie iet bojā.

Siltā istabā sagaida sirma kundzīte, bet blakus iereibis vīrietis sola izmest mūs no mājas kā kaķi no pienotavas. Te Natālijas Bārbalas kundze sadusmojas, uzšauj vīrietim pļauku un iztriec ārā. Vīrietis aiziet, kā asti kājstarpē iespiedis, un N.Bārbalas stāsts sākas no gala: “Visu laiku ūdeni ņēmām no vienas akas, kas atrodas pie fermas, bet Didzis izrāva pumpi, aizbultēja durvis, un lopi palika bez ūdens. Darbinājām traktoru, ar mucu vedām ūdeni no avotiņa, bet traktors saplīsa, un darbi apstājās. Lopi divas nedēļas palika bez ūdens, tāpēc viss tā izvērtās.”

Lasītājiem paskaidrosim, ka viss “Jaunauduļu” ganāmpulks tika turēts divās kūtīs. Viena atrodas pie mājas, otra kādu 300 metru attālumā. N.Bārbalas pieminētā aka izbūvēta blakus tālākajai kūtij, tikai to grūti saukt par aku, jo mazajā namiņā knapi tek strautiņš viena groda dziļumā. Ņem, kā gribi, te ūdens visiem lopiem nepietiek, tas pat žurnālistam skaidrs.

Apvaicājot apkārtējos kaimiņus, atklājās, ka šo ūdens ņemšanas vietu Bārbalas kundze izmantojusi ļoti reti. Zeme, uz kuras atrodas aka, pieder citam īpašniekam. Viņš dzīvo blakus fermai. Saprotot, ka aku neviens neizmanto un no tās nav nekādas jēgas, aku nolēma noslēgt, iepriekš par to brīdinot N.Bārbalas kundzi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uz attālo fermu N. Bārbalas palīgstrādnieki ūdeni veduši no netālās upītes ar traktoru.

Te lasītājam der zināt, ka “Druva” bija klāt un redzēja, ka N. Bārbala pārdesmit metru no pagalma par Eiropas naudu izbūvējusi dziļurbuma aku, otra aka, kur ņem dzeramo ūdeni, atrodas mājas pagalmā. Turklāt pie pašas kūts ir aploks, gar kura robežu tek tā pati upīte, no kuras pastāvīgi ņemts ūdens, kas vests ar traktoru. Tikai, izrādās, bijis par grūtu aploku palikt divus metrus uz priekšu, lai dzīvnieki paši var noiet pie upītes un padzerties.
Tāpat “Druva” noskaidroja, ka šī nav pirmā reize, kad “Jaunauduļos” miruši vairāki liellopi. Pārtikas un veterinārais dienests jau iepriekš saņēmis sūdzības par minēto saimniecību, taču sodi piespriesti tik mazi, ka kaimiņi stāsta – saimniece apkārtējiem lepni smējusies, sakot, ka par visu esot samaksāts, tāpēc viņa ne no kā nebaidās. Plašāku sabiedrības uzmanību N.Bārbala piesaistīja pērn maijā, kad nonāca raidījumā “Degpunkts”. Runa bija par to, ka viņas suns sakodis kaimiņu taksīti. Saimniece par suņa ārstēšanos, kā kameras priekšā apsolīja, samaksāja.

Kaimiņi teic, ka uz saimniecībā notiekošo noskatījušies gadiem, tagad pacietības mērs esot galā. Tā par redzēto un piedzīvoto dalās “Veccīruļu” saimniece Elita Freimane: “Es gaidīju, kad te kaut kas notiks, jo dzīvot blakus tādām briesmām ir šausmīgi. Esmu pie viņas gājusi, cīnījusies, bet veltīgi. Brīnos par gaļas kombinātu, kuram pirmajam vajadzēja sist trauksmes signālu, pieņemot no viņas lopus tādā miesas stāvoklī. Cik reižu neesam skatījušies, kā vasarā govis stāv aplokā, bet teļi nosprāguši guļ zemē, saulē uzblīduši, un putni tos knābā. Mana meita bija pirmā, kas vērsās PVD, bet neko nepanāca. Neviens pat neatbildēja. Mēs tajā murgā dzīvojam vairākus gadus un esam saukuši pēc palīdzības, lai nāk un paskatās, bet mūs neviens neuzklausīja,” saka E.Freimane.

“Kad visi mediji saskrēja, neviens pat nepajautāja, lai parāda, kur viņa glabā barību! Nebūtu, ko parādīt. Pagājušā vasarā neviens par lopiem nerūpējās. Lopi badā lauzās ārā no aplokiem, bradāja pa mūsu pļavām un labības sējumiem. Tā vien gribējās paņemt lopus un aizbraukt līdz Priekuļu novada pagastmājai, lai paskatās, par ko mēs ceļam trauksmi, ja reiz viņi nejaudāja atbraukt līdz šejienei un paši paskatīties. Pēdējais piliens bija tad, kad, pārrodoties mājās, man pretī pa ceļu nāca kaimiņienes lopi. Dzinu aplokā, bet tie visi izpuvuši, veci, un, tikko lops pieduras, žogi izgāžas. Kas tie par strādniekiem, kas nevar aplokus sataisīt!”

Arī kaimiņam Mārim Stukmanim no “Lejas Ustupiem” ir, ko pateikt. Viņam sakāmais tāpat kā E.Freimanei krājies gadiem. “Saimniecei ir daudz gadu, pēc mūsu novērojumiem viņa nav spējīga vadīt savu saimniecību. Tiek pieņemti dažādi strādnieki, un pārsvarā visi ir alkohola cienītāji. Lopi netika pieskatīti, pabaroti un padzirdīti. Grūti saskaitīt tās reizes, kad tie barā devās uz šosejas pusi. B. Bārbalas nomelnotais Didzis dzīvniekus bieži dzinis aplokos. Šajā gadījumā nāve no slāpēm nav galvenais iemesls, jo šis nav viens vienīgs lopu krišanas gadījums.

Pavasaros lopi nāca ārā no kūts, ar mēsliem aplipuši un jēliem sāniem. Mums jau rokas nolaidās, jo cik mēs nesaucām PVD, cik nevērsāmies pašvaldībā un policijā, nekas netika darīts. Tā arī mēs braucām garām un žēli skatījāmies, kā dzīvnieki stāv dubļos. Barība, ko lopiem deva, bija slikta. Tāpat, lai nestāsta, nebija piekļuves ūdenim, lopi visu laiku izmisīgi bļāva no slāpēm, to nevarēja saukt par maušanu. Ja cilvēkam būtu saimnieciska domāšana, viņš jau sen par to būtu parūpējies. Domājošs saimnieks vienmēr paredz trīs soļus uz priekšu,” saka M. Stukmanis.

Tagad “Jaunauduļu” ganāmpulkam atrasts jauns saimnieks. Arī pati Natālija Bārbala, šķiet, sapratusi, ka viņas cienījamais vecums un veselības stāvoklis neļauj rūpēties par tik lielu ganāmpulku. Taču skumji, ka līdz situācijas risinājumam bija jānonāk šādā veidā – pieļaujot dzīvnieku mocības un publisku skandālu.