Jau no pirmdienas, 5.oktobra, Naukšēnos pakāpeniski notiek centralizētās apkures pieslēgšana sabiedriskajām un dzīvojamo māju ēkām, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Apkures pieslēgšana notiek, pamatojoties uz ēkas apsaimniekotāju vai mājas vecākā lūguma.

Naukšēnos ir mājokļu īpašnieki un īrnieki, kuri gadiem ilgi neuzskata par vajadzību norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Cits par saņemtajiem pakalpojumiem nav norēķinājies pat vairāk nekā 10 gadus. Vislielākais parāds par saņemto apkuri ir 4036 eiro vienam mājoklim. Savukārt, kā informē pašvaldības grāmatvede Inguna Lauberte, kopējais parāds par apkuri uz 30.septembri sasniedz 18 274 eiro, bet par karsto ūdeni – 1573 eiro. Situācija uz labo pusi nav mainījusies arī vasarā, kad nav apkures sezona. Aizvadītajā vasarā parādi par komunālajiem pakalpojumiem samaksāti tikai dažu simtu eiro apmērā.

Pašvaldības saimniecības vadītāja Ņina Krastiņa uzskata, ka pašvaldības rīcībā nav pietiekami instrumenti, lai cīnītos ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Tagad, kad sākta jaunā apkures sezona, godprātīgie iedzīvotāji, kuri par saņemto siltumu norēķinās gan savlaicīgi, gan pilnā apmērā, ir neapmierināti, ka siltuma piegāde ir nodrošināta arī parādniekiem. Saimniecības vadītāja skaidro, ka apkures atslēgšana daudzdzīvokļu mājā atsevišķam dzīvoklim, raugoties no tehniskā viedokļa, nav vienkārša. Tomēr, redzot, ka parādu apjoms tikai pieaug un dzīvokļu saimnieku attieksme nemainās, pašvaldība šajā rudenī ir sākusi izskatīt iespēju, kā šiem dzīvokļiem atslēgt apkuri.

Nosodoša esot arī to dzīvokļu īpašnieku attieksme, kuri nesen iegādājušies mājokli un apņēmušies nomaksāt iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku uzkrātos parādus, bet to nedara. “Ir situācijas, kad īpašuma pārdevējs un pircējs noslēdz vienošanos, ka jaunais īpašnieks nomaksās parādus, līdz ar to īpašuma pārdošanas cena ir zemāka. Tomēr, kā rāda reālā situācija, apņemšanās tiek pildīta tikai daļēji,” skaidroja Krastiņa.

Saimniecības vadītāja parādniekus raksturo skarbi. “Tie ir cilvēki, kuri dzīvo gan uz nodokļu maksātāju, gan uz savu kaimiņu rēķina. Protams, visas situācijas nevar vērtēt vienādi, jo apstākļi ir dažādi. Tomēr komunālo pakalpojumu saņēmējiem būtu jābūt apziņai, ka pakalpojumu saņemt, bet par to nesamaksāt ir ļaunprātīga rīcība,” uzsvēra Krastiņa.