Ziņas

Sabiedrība

Naudas it kā daudz, bet ne tik daudz varēs izdarīt

Braucēju netrūkst. Uzņēmējs Uldis Rudzītis Raunas novada domes priekšsēdētājai Evijai Zurģei kartē rāda ceļu, kuru izmanto krietni vairāk apkārtējo zemnieku, nekā minēts atlases kritērijos.Foto: Sarmīte Feldmane

Latvijā 110 pašvaldībām jaunajā plānošanas periodā ir atvēlēti līdzekļi ceļu sakārtošanai. Atbalsts noteikts, ņemot vērā novada pašvaldības grants ceļu kopgarumu, reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un laukaugu platības. Katrai lauku pašvaldībai piešķirta noteikta naudas summa, un savā starpā nebūs jākonkurē.

Nauda ceļu sakārtošanai paredzēta, lai atbalstītu un veicinātu uzņēmējdarbību un apdzīvotības saglabāšanu laukos. ES finansējums var segt 90 procentus izdevumu, pārējais jālīdzfinansē pašvaldībai.

Lai noteiktu, kuras brauktuves uzņēmējiem un iedzīvotājiem šķiet visbūtiskākās, pašvaldības apstiprina kritērijus, izvērtē ceļus, tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kurās iedzīvotāji pauž savu viedokli.

Tāda sanāksme notika arī Raunas novadā. Bija ieradušies vairāk nekā desmit uzņēmēju no Raunas un Drustu pagasta.

Novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atgādināja, ka par ES naudu drīkstēs tikai būvēt jaunus vai pārbūvēt grants seguma pašvaldības ceļus. Pašvaldība saņēmusi vairāku iedzīvotāju ierosinājumu sakārtot ceļu Rauna – Drusti, bet tas ir valsts ceļš, to darīt nedrīkstēs. “Par asfaltēšanu arī nav runa, vienīgi, ja to dara pašvaldība par savu naudu. Katru gadu Raunas novada ceļu uzturēšanai valsts piešķir ap simts tūkstošiem eiro. Cik varam, atvēlam ceļu remontam,” stāstīja domes priekšsēdētāja.

Pēc ministrijas aplēsēm viena kilometra grants ceļa sakārtošana izmaksās ap 30 tūkstošiem eiro. Raunas novadam, ņemot vērā pašvaldības ceļu kopgarumu, piešķirti 580 tūkstoši eiro, un par šo naudu varēs sakārtot apmēram 21,5 kilometrus. Viss, protams, atkarīgs no iepirkuma. 64,5 tūkstoši eiro darbiem būs pašvaldības līdzfinansējums.

Pašvaldība, ņemot vērā ceļu stāvokli, kā arī uzņēmumu skaitu, kuru transports ikdienā izmanto ceļu, blakus ceļam apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, arī lopu skaitu, apspriešanai Raunas pagastā piedāvāja 12 dažādus ceļus, sākot ar 6,4 kilometru garo Mucenieki – Zvirgzdiņi – Irbītes, beidzot ar Lāčplēši – Liepkalni – Laiviņas, kas ir tikai 0,65 kilometrus garš.

“Katrā pagastā ir savs saraksts. Drustu pagastā uzņēmējdarbība nav tik aktīva, arī lopu skaits un izmantojamās zemes platības mazākas, un ja abu pagastu ceļi būtu vienā sarakstā, konkurence uz nepieciešamību nebūtu godīga,” skaidroja domes priekšsēdētāja. Drustu pagastā sakārtošanai paredzēts apmēram piecus kilometrus garais ceļš Mīlakšas – Garņi – Brūži – Rieksti. Tam piekrita arī uzņēmēji.

Par Raunas pagasta ceļu sarakstu raisījās diskusija. Uzņēmējs Uldis Rudzītis norādīja, ka kritērijos nav korekti ierakstīts, cik zemnieku izmanto ceļu, kā arī lopu skaits. “Vairāki zemnieki uz saviem laukiem brauc pa citu pagasta ceļu, jo tā ir izdevīgāk, kaut saimniecībai pēc papīriem jāizmanto cits. Līdz ar to mainās atbilstība kritērijiem,” viedokli pauda uzņēmējs. Pašvaldības zemes lietu speciāliste Daina Kļaviņa skaidroja, ka pašvaldība nevar zināt, pa kuru ceļa posmu kurš zemnieks brauc, kā arī to, kur ir nomas zemes. “Vēlreiz precizēsim kritērijos iekļauto informāciju, taču tāpēc saraksts nemainīsies, iespējams, kādi ceļi sarakstā pamainīsies. Par naudu, kas novadam atvēlēta, varēsim sakārtot septiņus līdz astoņus ceļu posmus no 12, viss atkarīgs no iepirkuma,” pastāstīja Evija Zurģe. Uldis Rudzītis arī atzina, ka zemnieki un uzņēmēji, kuri izmanto pašvaldības ceļu, paši nemaz nerūpējas par ceļiem. “Tie, kuri to ikdienā dara, tagad ir zaudētāji, jo viņu ceļš ir labāks. Tā nav pareiza attieksme,” sacīja zemnieks. Domes priekšsēdētāja viņam piekrita, bet uzsvēra, ka pašvaldība nevar uzlikt par pienākumu katram rūpēties par pašvaldības ceļu.

Plašāka diskusija raisījās par to, ka viena kilometra grants ceļa sakārtošana izmaksā ap 30 tūkstošiem eiro, kas uzņēmējiem šķiet pārāk dārgi. “Par piešķirto naudu varētu izdarīt daudz vairāk, jo daudziem ceļiem tikai jāuzved grants un jāizrok grāvji. Bet noteikumi ir noteikumi, jāizstrādā pilns projekts, kurā ir arī topogrāfija, kas ir ļoti dārga. Būvniecības eksperti, kuri konsultējuši valdību, uzstāj, ja sakārto ceļu, jāveic topogrāfija, tikai tad tas ir ilgtermiņa ieguldījums,” skaidroja domes priekšsēdētāja.

Sanāksmē iedzīvotāji piekrita, ka izraudzītie ceļi ir tie, kas Drustu un Raunas pagastā uzņēmējdarbības attīstībā ir svarīgi. “Sāksim ar tehniskā projekta izstrādi vienam ceļam, nevis uzreiz pasūtīsim visiem. Tad arī redzēsim, cik kas maksā, cik par šo naudu varam izdarīt,” sacīja Raunas novada domes priekšsēdētāja.

Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka tikai sākumā šķiet, ka ceļiem tiek piešķirts daudz naudas. “Patiesībā tā nav, jo projekta izstrādei būs jātērē pārāk daudz,” uzsver domes priekšsēdētājs un piebilst, ka to tikšanās reizē uzsvēruši arī uzņēmēji. Līgatnes novadā pašvaldības ceļi ir nedaudz vairāk par 60 kilometriem. Līgatnieši aprēķinājuši, lai visus sakārtotu, kā nākas, nepieciešami ap 4,5 miljoniem eiro. “Izvērtējam, kuros ceļos naudu ieguldīt. Skaidrs, ka nav vērts nomainīt caurteku, bet vairāk tērēt projektam nekā caurtekas iegādei un nomaiņai. Tāpat nav lietderīgi sakārtot nelielus ceļu posmus,” domās dalījās Līgatnes novada vadītājs.
Uz sanāksmi par novada ceļu sakārtošanu nākamajos četros gados bija ieradušies gandrīz 20 lauku uzņēmēju. Pašvaldība izsūtīja ap 260 ielūgumiem. Iedzīvotāji piekrita, ka novadā par ES finansējumu tiks sakārtoti ceļi Blodziņi – Asaru ezers, Vildoga – Ratnieki.

Pārgaujas un Vecpiebalgas novadā uzņēmēji un pašvaldība jau vienojušies, kuri būs tie ceļi, kurus sakārtos ES atbalsta pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā. Amatas novadā, Cēsu novada Vaives pagastā, Jaunpiebalgas un Priekuļu novadā sanāksmēs vēl tiek vērtēts, kurus ceļus izraudzīties, jo skaidrs, ka jālabo būtu teju ikviens lauku ceļš.


UZZIŅAI

Vienam pretendentam programmēšanas periodā pieejamais atbalsts miljonos eiro:

  • Amatas novads: 0,97
  • Cēsu novads (Vaives pagasts): 0,38
  • Jaunpiebalgas novads: 0,39
  • Pārgaujas novads: 0,76
  • Priekuļu novads: 0,91
  • Raunas novads: 0,58
  • Līgatnes novads: 0,31
  • Vecpiebalgas novads: 0,77

*Atbalsts noteikts, ņemot vērā novada kopējo grants ceļu kopgarumu, reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un laukaugu platības.