Neierasti siltais un sausais oktobris ieviesis izmaiņas lašveidīgo zivju nārstā. Kā informē Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, tikai šonedēļ nārsta vietā pamanīta pirmā zivs, kas ir neredzēti vēlu. Taču, neraugoties uz to, reidi pie lašupēm notiek jau no 1.oktobra, kad sākās rudens lieguma laiks.

Jau rakstīts, ka šogad zivju sardzē stājušies krietni nozīmīgāki spēki, jo darbību sāka “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, kurā apvienojušās 12 pašvaldības, kuru teritorijas atrodas Gaujas baseina krastos. Biedrība kopā ar Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts policiju, Zemessardzi un brīvprātīgajiem izstrādājusi kompleksu Gaujas baseina upju aizsardzības plānu no ietekas jūrā līdz pat augštecei, cik tālu migrē laši.

Biedrības vadītājs, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ir gandarīts, ka visām ieinteresētajām pusēm izdevies apsēsties pie viena galda un izstrādāt stratēģiju, kā kopīgi darboties zivju aizsardzības jomā: “Līdz šim to deķīti katrs kaut kā vilka uz savu pusi, zivis nereti atstājot novārtā, tagad izdevies vienoties par kopīgu un saskaņotu rīcību. Ir viens galvenais uzdevums – ļaut zivīm normāli nārstot. Lai to īstenotu, aizsardzības pasākumi jāsāk jau no jūras, sargājot lašus visā to ceļā un ļaujot aizpeldēt uz nārsta vietām. Tad jāsargā šīs vietas, kas pārsvarā ir mazajās upēs. Šogad nārstu gan varētu pamainīt laika apstākļi, jo pati Gauja kļuvusi par mazo upīti.”

U. Lencbergs piebilst, ka zivju aktivitāte varētu sākties, ja būtu lietus un ūdens līmenis Gaujā paceltos par vismaz pieciem centimetriem. Taču mazajās upēs iekļūt zivīm būs problemātiski, jo līmenis tajās ir kritiski zems.

Lai arī nārsts kavējas, reidi upēs un pie tām notiek, arī pats A. Šteins piedalījies un atzīst, ka tas ir interesants piedzīvojums. Kā lielāko ieguvumu viņš uzsver visu iesaistīto koordināciju un sadarbību: “Agrāk bija gadījumi, ka vienā naktī vienu upes posmu uzrauga četras kontrolētāju grupas, tikmēr citos posmos ļaundari jūtas droši. Manuprāt, tā ir jau tā pieticīgo resursu nelietderīga izmantošana. Tagad visas darbības tiek koordinētas. Galvenie koordinatori visā upes garumā ir Dabas pārvaldes vai Valsts vides dienesta inspektori, katrs atbild par savu posmu. Ir izstrādātas kartes, kurās norādītas potenciālās maliķu vietas, lai tie, kuri dodas reidā, zinātu, kur un ko meklēt.”

Lai arī retā pašvaldībā ir vides inspektori, nārsta sardzē aktīvi gatavi iesaistīties pašvaldību policisti, kuriem ir visas tiesības aizturēt pārkāpējus, tad izsaukt vides inspektorus, kuri aizturētos var sodīt.

“Bieži izskan, ka pašvaldībām nav nekādu iespēju, ka tās neko nevar izdarīt. Tā nav taisnība, tiesības aizturēt pārkāpēju ir jebkurai valsts amatpersonai, domes priekšsēdētāju un deputātus ieskaitot,” uzsver A. Šteins.
Liela vērība šogad veltīta arī preventīvai darbībai, lai potenciālie pārkāpēji redzētu, ka notiek regulāras kontroles, ka upe tiek uzraudzīta, varbūt tas liks pārdomāt un attiekties no nelikumīgas zivju iegūšanas.

A. Šteins norāda, ka nārsta sargi cer arī uz aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos: “Labs piemērs ir Zviedrija, Somija, kur ikviens iedzīvotājs, pamanot pie lašupes kādu aizdomīgu cilvēku, uzreiz piezvanīs un informēs. Mums vēl sabiedrība ir vienaldzīga, bet ceru, ka attieksme mainīsies. Cilvēki ikdienā redz ļoti daudz, cits jautājums, vai viņi piever acis vai tomēr informē par redzēto. Tāpēc ir diennakts uzticības tālrunis 25442000, uz kuru zvanot, ikviens var informēt par aizdomīgām darbībām pie upes. Ja, pateicoties sniegtajai informācijai, izdosies aizturēt kādus nopietnākus maliķus, teiksim, kuri veic elektrozveju, informācijas devējs var cerēt uz naudas balvu. Mēs, protams, garantējam zvanītāja anonimitāti.”

Biedrības mērķis ir rūpēties par Gauju un tās pietekām, nodrošinot kompleksu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Viena no galvenajām prioritātēm ir zivju resursu pavairošana, īpašu uzmanību veltot lašiem, taimiņiem, forelēm, alatām, nēģiem un zušiem. Šobrīd zivju daudzums Gaujas upes baseinā ir samērā kritisks, apmēram 25 procenti, tāpēc svarīgi ne tikai mākslīgi papildināt zivju krājumus, bet ļaut absolūtajam vairumam zivju sekmīgi iznārstot. Kritiskajā situācijā nav vainojami tikai maluzvejnieki. A. Šteins norāda, ka tas dažādu faktoru kopums. Būtiskākais, ka situācija uzlabojas.

“Kad kopīgais darbs dos rezultātu un zivju daudzums pieaugs līdz 50 – 70 procentiem, varēsim droši runāt, ka arī lašveidīgās zivis var oficiāli makšķerēt,” norāda A. Šteins.

Tikmēr visa uzmanība tiek pievērsta nārsta sargāšanai. U. Lencbergs stāsta, ka nemitīgi tiek ievākta informācija, sekots norisēm nārsta vietā, lai piefiksētu maluzvejnieku aktivitāti. Šobrīd gan arī viņi gaida nārsta sākumu, taču U. Lencbergs norāda, ka sargi jau gatavi, lai sagādātu maliķiem iespējami lielākas problēmas.