Ziņas

Sabiedrība

Nākotni saista ar krūmcidonijām

Cidoniju talkā. Tad kopā sabrauc visa ģimene un pāris dienās raža ir novākta.

Gada sākumā nodibināta “Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrība Latvijā”. Tās mērķis, apvienojot lauksaimniekus, pārstrādes uzņēmumus un pētniekus, ir sekmēt jaunu produktu radīšanu un tirdzniecību, kā arī cidoniju zinātnisko izpēti un atpazīstamību pasaulē.

Cidoniju renesanse

Šobrīd biedrībā darbojas jau 16 šīs nozares pārstāvji no visas Latvijas.“Krūmcidoniju audzēšana ir tā, kur mēs pasaules līmenī esam priekšā – mums ir vislielākie stādījumi pasaulē, mūsu zinātnieki ir selekcionējuši krūmcidoniju. Ārpus Latvijas mēs skatāmies uz rietumiem, tur šo kultūru nepazīst, un tā ir problēma. Centīsimies šo jautājumu risināt. Ir doma nozari paplašināt, lai nav tā, ka ir tikai dažas saim­niecības,” sacījis biedrības valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgen­bergs un atzinis, ka lielākā daļa krūmcidoniju augļu svaigā veidā tiek eksportēti, bet biedrības mērķis – sekmējot lauksaimnieku un pārstrādes uzņēmumu sadarbību, panākt, lai cidonijas lielos apjomos pārstrādā tepat, Latvijā. “Var teikt, ka ir cidoniju renesanse Latvijā,” norādījis Nauris Jur­genbergs.

Senie ieguldījumi atmaksājas

“Divas dienas rāvāmies, visa ģimene sabrauca. Par daudzumu sūdzēties nevar, bet cidonijas mazākas nekā citus rudeņus, tomēr raža ir normāla,” stāsta taureniete Sarmīte Lielā. “Klētniekos” 0,9 hektāros audzē krūmcidonijas un šoruden novākts ap trīs tonnām.

“Augļi ir ekoloģiski. Kopš cidonijas iestādītas, lauks nav redzējis nekādu mēslojumu. Pirms tam tur auga kartupeļi,” stāsta taureniete. Krūmcidonijas viņa sastādīja 80.gadu beigās. Tolaik cidonijām, kas savu īpašību dēļ tika nosauktas par ziemeļu citronu, kā kultūrai tika paredzēta plaša nākotne. Lielākas un mazākas platības iestādīja daudzi. “Pārdevu govi, Smiltenē nopirku stādus un stādīju. Pirmajos gados augļus sulai varēja pārdot skolām, vēlāk nevienam nevajadzēja. Kad stādījām, bija liela aizrautība, tika runāts, ka par cidonijām pasaulē liela interese, ka tās būs eksportprece. Nekas no tā neiznāca,” stāsta Sarmīte. Daudzi vēlāk stādījumus izara, bet, tā kā Sar­mītei cidoniju lauku saimniekošanai īpaši nevajadzēja, ļāva, lai aug. Bija taču ieguldīti līdzekļi. “Dažus gadus pilnīgi neko nedarījām, pat rindstarpas neizpļāvām. Tad pirms gadiem 15 kāds bija pielaidis uguni, bet tas nāca laukam un cidonijām par labu, jo no saknēm sāka augt jauni dzinumi. Apkārt bija uzarti lauki, un lielāka ugunsnelaime nenotika,” atceras taureniete un piebilst, ka pašu vajadzībām ik gadu cidonijas nedaudz vāktas, lai no aromātiskajiem un vērtīgajiem augļiem gatavotu sīrupu, pažāvētu kārumiem. Pirms pāris gadiem par cidonijām atkal interese palielinājās. Tad arī “Klētniekos” atkal sāka tām pievērsties. Sarmīte ir pārliecināta, ka cidonijas ir ļoti pateicīga kultūra, kuru viegli audzēt. “Vasarā izpļauj rindu starpas un rudenī novāc ražu,” smej cidoniju audzētāja un piebilst, ka krūmus labprāt apgrauž stirnas un zaķi, bet tas nekaitē, krūmi aug vēl kuplāki, ne tā kā ogulājiem, kuru ogas vēl jāsargā arī no putniem. Starp krūmiem arī zāli “Klētniekos” nepļauj, tā pasargā gan no ziemas sala, gan pavasara salnām. Krūmi gan pie cidoniju stādījumiem jāizpļauj.

“Klētniekos” ir 18 hektāri zemes. Sarmītes pieci bērni vienojušies, ka te tiks stādītas cidonijas, ja jau pamats ir ielikts. “Dēls Guntis uzņēmās saimniekot. Viņš apmeklēja semināru, mācās, kā audzēt cidonijas. Pārējie palīdzam. Guntis arī iegādājies jaudīgu sulu spiedi, tā kā tiek domāts arī tālāk. Novākšana problēmas nesagādā, atbrauc visi pieci bērni kopā ar ģimenēm, strādā, bet 11 mazbērniem tas ir piedzīvojums. Vasarā viņiem jāravē stādi, īpaši jau nepretojas,” pārdomās dalās taureniete Sarmīte Lielā un uzsver, ka krūmcidoniju audzēšana bērniem būs papildu nodarbošanās laukos, jo katram ir savs darbiņš. Viņi stāda arī ābeļdārzu, jau aug ap 60 ābeļu.

Pircēju netrūkst

“Pieprasījums pēc cidonijām ir liels. Zvanīja no Saulkrastiem, ka nopirks visas, cik izaudzis, jo esot līgums, nezinot, kā izpildīt. Vēl kādi meklēja, tomēr, cik vajag, atstājam sev, pārējo otro gadu  pārdodam SIA “Very berry”. Uz­ņēmuma pārstāvji atbrauc, savāc, arī par cenu nevar sūdzēties. Novāktie augļi ātri jārealizē, ja vācot kaut kur auglis piesities, paliek melns, ” atklāj saimniece un pastāsta, arī paši izspieduši sulu, lai gatavotu sīrupu un kārumus. Šoruden izspiests vairāk sulas nekā parasti, lai iegūtu cidoniju sēklas un varētu paplašināt stādījumus. “Visas sēklas tiek sētas piemājas dārziņā. Vasarā mazbērni ravē. Divgadīgus dēstus jau stādām laukā. Pavasarī iestādījām ap tūkstoti, tātad hektāru. Div­gadīgus stādus izstāda, un tad pēc diviem gadiem ir pirmā raža,” stāsta Sarmīte un atzīst, ka darbs ir liels, taču krūmcidonijas stāds maksā ap trīs eiro, tādēļ vērts audzēt pašiem. “Klētnie­kos” audzē piecu šķirņu krūmcidonijas. Cidoniju augļi ir ļoti dažādi, arī zaļi, un šķiet, ka vēl nav gatavi. Tad vēl ir dzelteni un gandrīz caurspīdīgi dzelteni, arī bumbierveida un citādi.

Plāno nākotni

Jaunpiebaldzēns Imants Bēr­ziņš vecāku saimniecībā “Lejas Strupiņi” iestādīja 1,5 hektārus krūmcidoniju. “Domāju, ko audzēt, lai būtu mazāk darba. Tā kā draudzene Jelgavas pusē audzē cidoniju stādus un gatavo sukādes, izvēle nebija grūta,” atklāj Imants un uzsver, ka pēc diviem gadiem būs pirmā raža. “Iegul­dījums ir liels, šajā reizē nepiesaistīju nekādu fondu atbalstu, bet nākotnē noteikti to darīšu,” pastāsta jaunpiebaldzēns. Viņš arī seminārā pārliecinājies, ka tagad daudzi stāda krūmcidonijas, tādēļ jārēķinās, ka tāda cena kā tagad par to augļiem pēc dažiem gadiem nebūs. “Jādomā, kā augļus vēl izmantot, jo apēst kā ābolu tos nevar. Tagad ir arī eksporta iespējas, un interese par mūsu cidonijām kā ekoloģisku produktu ir liela,” bilst jaunpiebaldzēns, atzīstot, ka Jaunpiebalgā jādomā arī, kā stādījumus ziedēšanas laikā pasargāt no pavasara salnām.