Ziņas

Sabiedrība

Nākotnes plānos miljonu piesaiste un cītīgs darbs

nJaunais mācību gads sācies. Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs neslēpj ambiciozos nākotnes plānus. Ir skaidrs, ka mācību iestāde tiks attīstīta arī nākotnē. Foto: Foto: Māris Buholcs

Šovasar likvidēta Ērgļu Profesionālā vidusskola, taču tur, saglabājot esošās mācību programmas un mācību vietas visiem audzēkņiem, ir atvērta Priekuļu tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta.

Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs “Druvai” norāda, ka audzēkņi šajā vasarā tika uzņemti gan Priekuļos, gan Ērgļos. Kopā izglītības iestādē mācās 907 audzēkņi, no kuriem 731 mācās Priekuļos, bet pārējie – Ērgļos. Direktors teic, ka arī turpmāk mācības noritēs abās vietās.

“Klāt nākusi gana liela saimniecība, taču jau šobrīd skaidrs, ka Ērgļos būs ēkas, kuras nodosim vai nu Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, vai tās būs jānojauc. Tas process būs darbietilpīgs, bet ne neizdarāms,” norāda I. Kupčs.

Direktors stāsta, ka nemitīgi tiek domāts, kā attīstīt arī Priekuļu tehnikumu. Iepriekšējos gados, piesaistot finansējumu, renovētas divas tehnikuma ēkas, kur darbojas audzēkņi, – mācību ražošanas un mehāniskās darbnīcas. Arī nākotnes plāni jau ir skaidri.

“Strādājam pie finansējuma piesaistes, turklāt domājot ne tikai par Eiropas, bet arī valsts budžeta finansējumu. Esam jau iesnieguši ministrijā pieprasījumu par 70 tūkstošiem eiro. Ceram uz atbalstu. Šo finansējumu izmantotu dienesta viesnīcas labiekārtošanai – jaunu gultu, skapīšu, galdu, krēslu iegādei, kā arī atpūtas telpu sakārtošanai ar atpūtas krēsliem, televizoriem, kas jauniešiem liktu justies ērtāk, dzīvojot dienesta viesnīcā. Dienesta viesnīca jau pirms pāris gadiem renovēta un siltināta, tā ka atliek vien atjaunot mēbeles,” norāda direktors. Savukārt domājot par Eiropas finansējuma piesaisti, I. Kupčs bilst, ka ieceres ir visai grandiozas. Proti, ir vēlme piesaistīt teju 10 miljonus eiro.

“Vispirms vēlamies sakārtot inženierkomunikāciju jau pieminētajās divās renovētajās ēkās – mācību ražošanas un mehāniskajās darbnīcās. Tāpat ir plānā šo ēku telpu remonts. Ēkā, kas tiek saukta par tehniskās apkopes punktu, nākotnē mēs gribētu izveidot automobiļu diagnostikas centru, kas nepieciešams audzēkņiem, kuri apgūst ar auto tehniku saistīto mācību programmu. Ieceres ir par vēl kādu ēku darbnīcu teritorijā, proti, par kombainu šķūni, kuru vēlētos nojaukt, bet tā vietā uzcelt sešus tūkstošus kvadrātmetru lielu lauksaimniecības tehnikas diagnostikas centru divos stāvos. Tur ievietotu visu mūsu lauksaimniecības tehniku, kā arī izveidotu modernu mācību centru audzēkņiem,” iecerēs dalās I. Kupčs un teic, ka arī ar to vēl visi plāni nebeidzas. “Tāpat jau tuvākajās iecerēs ietilpst Priekuļu tehnikuma sporta stadiona sakārtošana. Prioritāra ir skrejceļa seguma maiņa, vēlamies papildināt skatītāju tribīnes, kā arī sporta zālē nomainīt grīdas segumu, kas no intensīvās darbības jau ir bojāts. Vēlamies stadiona teritorijā sakārtot apgaismojumu,” darāmos darbus uzskaita mācību iestādes direktors.

Vērtējot šī mācību gada uzņemšanu, I. Kupčs teic, ka kopumā uzņemts mazāk audzēkņu nekā iepriekšējā mācību gadā. Tas skaidrojams ar jauniešu izvēli pēc pamatskolas doties prom no valsts vai mesties darba tirgū. Nenoliedzami, arī profesionālās izglītības iestāžu ir pietiekami daudz, lai jaunieši varētu izvēlēties sev tuvāko.
Runājot konkrēti par šī gada uzņemšanu, nemainīgi lielu interesi jaunieši izrādījuši par automehāniķu profesiju. Ērgļos labi komplektēta topošo aukļu grupa. “Grūtāk nācies komplektēt būvniecības speciālistu grupu, bet tas, iespējams, tādēļ, ka šajā nozarē tiek piedāvātas ļoti sadrumstalotas mācību programmas: jumiķis, namdaris, guļbūves speciālists un būvstrādnieks. Jaunieši apjūk, katrs kaut kur iestājas, bet grupu izveidot grūti,” pārdomās dalās Priekuļu tehnikuma direktors. Viņš bilst, ka plānā ir arī mainīt audzēkņu praktiskās darbošanās vietas. Piemēram, topošie arboristi praksē no Ērgļiem dosies uz Priekuļiem un skolas teritorijā sakops koku vainagus. Savukārt topošie celtnieki no Priekuļiem dosies uz Ērgļiem un varēs tur krāsot, špaktelēt un uzlabot mācību ēku atsevišķas telpas.

“Domāju, ka viss norit pareizi. Darba ir daudz, taču visu var paveikt. Tikai jāstrādā ar skatu tālākā nākotnē,” uzsver I. Kupčs.