Cēsu Vēstures un mākslas muzejā notika Latvijas Nacionālā arhīva grāmatas “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 1. daļas “1918. gada 18. novembris–1919. gada 16. aprīlis” prezentācija.

Muzeja Lielajā salonā pulcējās ļoti daudz interesentu, tas apliecina, ka cēsniekiem šis vēstures posms ir svarīgs.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, uzrunājot sanākušos, atzina, ka šī grāmata ir noderīga ne tikai vēsturniekiem, vēstures pētniekiem, bet ikvienam, kuru interesē mūsu valsts vēsture. Ikvienam, kurš grib ko vairāk uzzināt par šo sarežģīto vēstures posmu.

Tā kā grāmatas atvēršana bija arī viens no Latvijas Nacionālā arhīva simtgades pasākumiem, tajā piedalījās arhīva vadītāja Māra Sprūdža. Viņa uzsvēra, ka 1919. gads ir ne tikai cīņu gads, bet arī laiks, kad jaundibinātās valsts valdība saprot – nacionāla valsts nevar veidoties tikai no teritorijas, vajadzīga vienota izpratne, vienotas saknes, vienotas kultūras vērtības.
“Tieši 1919.gadā tiek dibinātas zinātnei un kultūrai nozīmīgas institūcijas, un šogad simtgadi svin ne tikai Nacionālais arhīvs un Nacionālā bibliotēka, bet arī Nacionālais teātris, Nacionālā opera, Latvijas Universitāte, Mākslas akadēmija. Šīs jubilejas ir apvienotas un iekļautas UNESCO kalendārā kā ļoti nozīmīga parādība ar to, kā kara laikā jaunveidota valsts rada savas kultūras un zinātnes institūcijas,” teica M. Sprūdža.

Prezentētā grāmata ir pirmā četru izdevumu ciklā par Latvijas Neatkarības karu. Šis cikls būs unikāls ar to, ka tas plašākai sabiedrībai atklās ļoti daudzus līdz šim nepublicētus dokumentus. Pirmajā grāmatā, kas aptver laiku no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 16. aprīlim, apkopoti un komentēti 190 Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumā esošie dokumenti. Vairums no tiem publicēti pirmo reizi, tas atklāj nozīmīgas Latvijas Neatkarības kara sākuma posma militārās un politiskās norises un sniedz plašu dokumentāro ieskatu aplūkotā laika notikumos. Pirmā grāmata veltīta latviešu nacionālo militāro formējumu pirmajam virspavēlniekam Oskaram Kalpakam.

Prezentācijas pasākumā ar priekšlasījumiem uzstājās abi grāmatas sastādītāji, vēsturnieki Jānis Šiliņš un Ēriks Jēkabsons.
J. Šiliņš atzina, ka šajā grāmatā vēl daudz kā trūkst, strādājot pie otrā sējuma, tiek daudz domāts, kur novilkt hronoloģiskās robežas, kurus materiālus izmantot, kurus ne, jo ļoti daudz dokumentu glabājas arī citur, ne tikai Nacionālajā arhīvā.
“Iespējams, šis grāmatu cikls ir mazs solis pretī kaut kam lielākam,” teica J. Šiliņš. “Ceru, ka arī lasītāji novērtēs mūsu veikumu, jo esam atlasījuši daudz interesanta. Parasti šādu grāmatu atvēršana notiek Rīgā, šoreiz nolemts doties uz reģioniem, un šo ceļu uzsākam tieši Cēsīs, pilsētā, kurai ir būtiska nozīme Neatkarības karā. Šī tēma ir ļoti svarīga visas Latvijas kontekstā, jo tolaik cilvēki no visiem reģioniem pielika roku, lai mēs varētu dzīvot brīvā Latvijas Republikā.”

Savā referātā viņš ieskicēja situāciju Vidzemē 1918./ 1919.gadu mijā, bet noslēgumā citēja Cēsu rotas komandiera Jāņa Puriņa veidoto Cēsu rotas vēstures aprakstu, kas atklāj daudzas vēstures nianses, kuras raksturo arī kopējo situāciju. J.Šiliņš uzsvēra, ka minētajā laikā situācija ir samērā drūma, pat bezcerīga, tāpēc grūti pārvērtēt karavīru drosmi un uzdrīkstēšanos ņemt rokās ieročus un, riskējot ar savu un savu tuvinieku dzīvību, stāties pretī pārspēkam.

Ē. Jēkabsons savā priekšlasījumā centās parādīt notikumus un cilvēku lomu tajos, kas apliecina, ka Cēsīm un toreizējam Cēsu apriņķim ir ļoti liela nozīme visas Latvijas un vēl plašākā kontekstā: “Viena no mūsu vēstures nelaimēm tā, ka esam raduši skatīties to kaut kādā rāmī, piemēram, valstiskajās robežās. Otra nelaime, ka mums šķiet, ja cilvēks pēta lokālo vēsturi, viņš ir novadpētnieks, bet jācenšas saprast, ka šī lokālā vēsture var parādīt ko jaunu kopīgajā vēsturē. Cēsis ir viena no uzskatāmākajām vietām Latvijā, kas apliecina, ka lokālajai vēsturei ir ļoti liela nozīme. Ne tikai tādēļ, lai papildinātu vietējo zināšanas par savu vēsturi, bet arī apliecinātu, ka mēs caur lokālo vēsturi varam būtiski papildināt arī visas Latvijas, visa šī reģiona un pat Eiropas vēsturi. Šīs pilsētas vēsture ir kas daudz vairāk nekā lokālā vēsture, arī Cēsu kaujām ir daudz lielāka nozīme, nekā mēs to esam uzskatījuši līdz šim.”

Viņš neslēpa, ka var daudz runāt par Cēsu, Cēsu apriņķa cilvēkiem, kuri atstājuši nozīmīgas pēdas vēsturē. Sarunā ar “Druvu” viņš atzina, ka šī tēma būtu pelnījusi plašāku pētījumu un grāmatu, tikai kādam jāuzņemas iniciatīva.

Kā noskaidrojis vēsturnieks Ē. Jēkabsons, līdz 1.pasaules karam Krievijas armijā bija astoņi vai deviņi latviešu tautības ģenerāļi un vismaz četri no viņiem kaut kādā veidā saistīti ar Cēsīm. Ne­atkarības kara sakarā Ē.Jēkabsona datu bāzē esot ziņas par apmēram 10 000 virsnieku, un, ievadot nosaukumu “Cēsis”, atklājas, ka vismaz 500 saistīti ar šo vietu.