Ziņas

Izklaide

Muzikālā kvalitāte paaugstinās

Pārbaudījums izturēts. Mārsnēnu sieviešu vokālais ansamblis piedalījās ansambļu skatē un gatavojas kolektīva 20 darbības gadu jubilejas koncertam.Foto: Sarmīte Feldmane

Cēsu koru apriņķa vokālo ansambļu skatē piedalījās seši kolektīvi. Pēc pašu izvēles dziedātās trīs dziesmas vērtēja Mārtiņš Klišāns, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents, Ilga Šķendere, Cēsu izglītības iestāžu koru apriņķa virsdiriģente, un Lauris Goss, Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu nozares eksperts.

“Domāju, skatē būs vairāk ansambļu. Žēl, ka tikai seši, ja apriņķī ir 14 kori, tad skaidrs, ka arī ansambļu ir vairāk. Ansambļu dalībnieki dzied, muzicē, gūst prieku, tas ir svarīgi, un tad ir kvalitāte, ko arī parādīja rezultāti. Katrs ansamblis izvēlējies savu ceļu, arī repertuāru. Ja pašvaldības neuzskata, ka kolektīvam jāpiedalās skatē, tad arī nepiedalās,” pārdomās dalījās L.Goss un piebilda, ka skatē katram kolektīvam divas dziesmas bija jāizpilda a capella, tas nav viegli, bet veicina dziedātāju muzikalitāti un kolektīva izaugsmi. M.Klišāns atzina, ka katram kolektīvam ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem. “Katram an­sam­blim ir savi uzdevumi. Vien­kāršākais, protams, ir skatē nepiedalīties, ja tas netiek prasīts, kāpēc piedalīties,” sacīja apriņķa koru virsdiriģents un ieteica, ka varbūt nākamgad skatei meklēt citu formu, lai ieinteresētu piedalīties arī citus ansambļus.

Savos novados, arī pie kaimiņiem regulāri klausītājus priecē Vecpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis “Lūna”, “Kaives Jau­nais ansamblis”, Liepas sieviešu vokālais ansamblis “Uguntiņa”, Priekuļu vīru senioru ansamblis “Neprāc”, Drustu sieviešu ansamblis “Dienvidvējā”, Jaunpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis “4PA-SAULES”. Neviens no tiem skatē nepiedalījās.

“Skatēs vienmēr piedalāmies. Pērn nebija, un kaut kā sezonas ritmā pietrūka. To drebeli, satraukumu vajag, koncerts ir kas pavisam cits. Skatē ir īpaša koncentrēšanās, gatavošanās, atbildība. Te redzam, vai esam kaut ko sasnieguši, arī to, kā un ko citi dara, kā attīstās mākslinieciskais līmenis,” “Druvai” atzina Mārsnēnu sieviešu ansambļa vadītājs Juris Krūze un piebilda, ka kolektīvs dzied dziesmas, kas patīk, vadītājs pats arī aranžē, uzraksta kolektīvam kādu dziesmu. Šomēnes Mār­snēnu sieviešu vokālajam ansamblim 20 gadu jubileja un koncerts kopā ar draugiem.

Pārgaujas novada sieviešu vokālā ansambļa vadītāja Elita Tom­sone pastāstīja, ka kolektīvam ir skaidri noteikts, kādos novada pasākumos jāpiedalās un ka noteikti skatē. No šī gada arī ansambļu vadītāju atalgojumu ietekmēs kolektīva sniegums skatē. “ Skate ir vajadzīga izaugsmei,” uzsver vadītāja un aicina uz kolektīva 25 gadu jubilejas koncertu. Daudzus gadus “Pārgaujas lakstīgalas” apvienoja dziedātājas no Stalbes. Tagad tajā dzied arī dāmas no Straupes, Rozulas, Daibes, Cē­sīm. Mēģinājumi arī notiek Strau­pes tautas namā. “Tagad esam Pārgaujas novada ansamblis,” ar lepnumu sacīja Elita Tomsone.

Pārgaujas novada senioru vokālā ansambļa “Laika ritmi” rīkotāja Dagnija Pole uzsvēra: “Skate dod mērķtiecību, motivē. Dziedātā­jiem gatavojoties ir lielāka atbildība.” “Laika ritmi” daudz koncertē, tuvākajā laikā paredzēts braukt pie draugiem uz Līgatni, Valmieru, Priekuļiem. “Gatavoja­mies draudzības koncertam “Skais­ta mana Latvija visos gadalaikos”, kas notiks Auciemmuižā. To veltīsim Latvijas simtgadei. Strādājam daudz, mums ir mērķi,” pārdomās dalījās D.Pole. Ilg­gadējā ansambļa vadītāja Ina Aiz­gale uzsvēra, ka ar “Laika ritmiem” ir viegli strādāt, jo visus jautājumus nokārto Dagnija. “Man patīk jauktais ansamblis, cits skanējums. Dziesmas cenšos aranžēt tieši “Laika ritmiem”, jo zinu, ko kurš var nodziedāt. Uzstāšanos daudzums atkarīgs no tā, ko paši gribam. Prieks strādāt, ja jūti, ka visiem patīk tas, ko dara,” sacīja I.Aizgale.

Skatē Pārgaujas ansambļiem līdzi juta un sveica pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un kultūras darbiniece Madara Gasiņa. Abi ansambļi skatē uzstājās jaunos tērpos.
Pēc 18 dziesmu noklausīšanās pieredzējusī ansambļu vadītāja un diriģente Ilga Šķendere atzina, ka ar katru gadu ansambļu mākslinieciskais līmenis aug, dzie­dātāji kļūst atraisītāki, repertuārs sarežģītāks un interesantāks. To uzsvēra arī M.Klišāns, uzteicot ansambļu vadītāju meklējumus, oriģinālas atklāsmes tautasdziesmu izpildījumā.
Saskaitot punktus, 2.pakāpes vērtējumu saņēma Mārsnēnu sieviešu vokālais ansamblis (vadītājs J.Krūze), Skujenes sieviešu vokālais ansamblis “Dalvijas” (Ali­se Ketlere – Kaņepone), bet 1.pakāpes vērtējumu – Vaives sieviešu vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (Ilze Grīnfelde), Līgatnes sieviešu vokālais ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne) un Pārgaujas novada “Pārgaujas lakstīgalas” (E. Tom­sone). Augstāko vērtējumu ar vienādu punktu skaitu – 43 – ieguva pārgaujnieces un līgatnietes. Abi ansambļi arī agrākos gados bijuši koru apriņķī labākie, vairākkārt izvirzīti skatei pusfinālā un finālā. Arī tagad abi kolektīvi ieguva tiesības piedalīties skates nākamajā kārtā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *