Sabiedrībā lielākoties skan aicinājumi pilnībā atvērt veikalus, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, skaistumkopšanas nozari, trenažieru zāles, daudz retāk dzirdam aicinājumus atvērt muzejus, izstāžu zāles, lai gan šajā laikā garīgā barība varētu palīdzēt turēties pretī grūtsirdībai, nomāktībai.

Taču arī muzeju darbinieki nesēž, rokas klēpī salikuši, bet meklē iespēju komunicēt ar cilvēkiem, piedāvājot arvien jaunas iespējas digitāli aplūkot izstādes, muzeja krājumus, izmantot citas iespējas.

Cēsu Vēstures un mākslas mu­zeja direktore Kristīne Skrīvere stāsta, ka patlaban, kad    komunikācija ar sabiedrību ir ierobežota,    tiek strādāts ar tām komunikācijas formām, kādas pieejamas: “Pagā­jušā gada nogalē kā pirmais muzejs Latvijā izveidojām tiešsaistes muzejpedagoģisko programmu,    tā tika iekļauta Lat­vijas “Skolas somas” apmaksāto programmu sarakstā. Skolām visā valstī bija iespēja to izmantot, un daudzi skolotāji atzina, ka tas palīdzējis dažādot mācību procesu. Šobrīd muzejpedagogs strādā pie divām jaunām programmām, no kurām vienu gribam piedāvāt maijā, otru – rudens pusē, sākoties jaunajam mācību gadam.”

Ņemot vērā, cik pieprasīti ir tiešsaistes semināri, kursi, uz muzeja krājuma bāzes sadarbībā ar lektori Agnesi Lūsi izveidota dzimtas pētniecības programma “Dzimtas koks, ar ko sākt? ”, kurā interesentiem tiek mācīts, kā attīstīt praktiskās iemaņas dzimtas vēstures pētīšanā un dzimtas koka veidošanā, izmantojot Cēsu Vēs­tu­res un mākslas muzeja krājumā esošos avotus un dažādus interneta resursus. K. Skrīvere stāsta, ka par šiem maksas kursiem bijusi negaidīti liela interese: “Īsā laikā nokomplektēta 20 cilvēku grupa, vēl desmit palika gaidītāju rindā. Visticamāk,    rudens pusē    veidosim vēl vienu mācību grupu.”

Uz virtuālo vidi pārcēlušās arī izstādes. Pērnā gada nogalē rakstījām, ka Cēsu Izstāžu namā atklāta izstāde “Darbi un kolekcija”, veltīta Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam. Diem­žēl dažas dienas pēc tam izstāžu zāles tika slēgtas un aplūkot jaunpiebaldzēna darbus paguva retais. Tāpēc gada sākumā, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, izstāde tika digitalizēta, katrs savā datorā un viedtālrunī var apskatīt mākslinieka izcilos darbus un izzināt to stāstus. K. Skrīvere informē, ka līdz vakardienai to attālināti apmeklējuši 437 skatītāji, īpaši liela interese bijusi tieši pirmajās 24 stundās, kad attālināti izstādē pabijuši 184 mākslas draugi.

“Tas bija tikai sākums,” atzīst K. Skrīvere. “Tūlīt “atvērsim” vēl divas digitālās izstādes: muzeja 95 gadu izstādi un Cēsu Valsts ģimnāzijas izstādi. Tā mums ir iespēja aiznest muzeja vērtības ne tikai pie cilvēkiem Latvijā, bet visā pasaulē.”

Muzejs aktīvi strādā arī sociālajā medijā Facebook, kur tā konts ļoti apmeklēts. Cilvēkiem patīk rubrika par pilsētas izzināšanu, kur publicē vēsturiskas fotogrāfijas, ieskatās vēsturiskos notikumos. Kādos mārketinga kursos muzeja feisbuka profils minēts kā paraugs tam, kā muzejiem jākomunicē laikā, kad apmeklētājiem tie slēgti.

K. Skrīvere stāsta, ka arī turpmāk visas izstādes tikšot veidotas, lai būtu pieejamas virtuāli: “Pirmām kārtām tā ir iespēja aplūkot izstādi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri nevar atbraukt uz Cēsīm. Arī mūsu tautiešiem vai citiem interesentiem ārzemēs, kuri nevar atbraukt uz konkrēto izstādi, šī būs iespēja to redzēt vismaz digitāli. Te jārunā arī par ilgtspējas faktoru, jo vēlamies, lai izstāde turpina dzīvot arī pēc tam, kad tā jau    klātienē aizvērta. Patiesībā sen domājām par šādu risinājumu, tikai pandēmijas laiks lika aktīvāk rosīties.”

Ne tikai mācīties, apskatīt izstādes, attālināti tagad var iepazīt arī daļu no plašā Cēsu pils arheoloģisko atradumu klāsta. Sākts veidot brīvpieejas resursu – Cēsu pils arheoloģisko priekšmetu datubāzi, kurā ne tikai aplūkojamas “Cēsu pils rakstos” publicētās senlietas, bet arī lasāmi pirmajos krājumos iekļautie pētījumi.

Virtuālu izstādi piedāvā arī Pasaules latviešu mākslas centrs, kas atrodas Cēsīs. Apskatāmi trimdas latvieša, mākslinieka Jāņa Mintika darbi, par kuriem stāsta Kārlis Kanderovskis, arī ārzemju latvietis, pazīstamā latviešu gleznotāja Jāņa Kalmītes mazdēls.

Savukārt memoriālie muzeji, kas darbojas laukos, ziemā ir slēgti.    Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule    atgādināja, ka apvienības muzeji    darbu sāks15.maijā un strādās līdz 15.oktobrim.

“Tagad darām to, ko esam darījuši katru gadu šajā laikā: gatavojamies jaunajai sezonai, nodarbojamies ar krājuma darbiem, pētniecību,” skaidro L. Grudule. “Tāpēc neradām neko virtuālu, digitālu, jo ceram, ka varēsim ar apmeklētājiem tikties klātienē. Pērn ar 15.maiju varējām sākt strādāt, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus, un līdz sezonas beigām ne uz brīdi nenācās muzejus aizvērt. Uz to ceram arī šajā gadā.”