Cēsu muzejs Gaujas ielā ieguvis jaunas telpas krājuma glabāšanai. Vakar neliela daļa priekšmetu tika pārvesta no glabātavas “CATA” ēkā. Vīri saimniecības nodaļas vadītāja Bruno Alkšņa vadībā ar vislielāko rūpību un uzmanību ikvienu vēsturisko priekšmetu iekrāva mašīnā, atveda un nolika tam paredzētajā vietā.

Muzejnieces Dace Tabūne un Iveta Bērziņa pauž gandarījumu, ka jaunā krātuve ir piemērota vērtību glabāšanai, telpas ir apsildāmas, tajās var regulēt siltuma un mitruma režīmu, tās atrodas blakus mājā tagadējai krātuvei. 90 kvadrātmetrus lielā glabātava paredzēta lietisko priekšmetu novietošanai. Tā ir pietiekami liela, lai tajā varētu novietot ne vien jauniegūtos priekšmetus, bet uz to var pārcelt arī daļu no visapdraudētākajiem priekšmetiem.

Uz jaunajām telpām pārvesti pinumi, stelles, kas līdz šim stāvēja sakrautas kaudzē, un vēl daudz kas cits. “Tā ir tikai maza daļa,” uzsver D.Tabūne. Arī Kārļa Jansona V.I.Ļeņina  pieminekļa Cēsīs mets ģipsī, darināts 1959.gadā. Daudzi to atceras kā muzeja pamatekspozīcijas galveno elementu muzejā padomju laikā. “CATA” telpās paliek pārējā etnogrāfisko priekšmetu kolekcija: darba rīki un to kolekcijas, ap 30 sviesta kuļamās muciņas, bet katra citādāka, katrai meistars no cita pagasta, vērpjamie ratiņi, šūpulīši, vēl lielās, pītās lādes, koka lādes un lādītes, vāceles un cibas, grozi, visdažādākie krēsli un daudz kas cits.

Jaunajās telpās būs arī vieta jaun­ieguvumiem. D.Tabūne atklāj, ka līdz šim muzejs vietas trūkuma dēļ nav varējis krājumu papildināt ar vērtīgiem priekšmetiem. “Esam priecīgi, ka iedzīvotāji gaidīja.” Tagad muzeja krājumā ir 1930.gadu grāmatu skapis un spogulis no Cēsu 1.pamatskolas direktora Pētera Užāna dzīvokļa, kurā kopš 1947.gada dzīvo Irēnas Dubultes ģimene. Viņi to uzticēja muzejam. Spo­gulis jau apskatāms jaunākajā izstādē, kuru atklās, kad ļaus epidemioloģiskā situācija. Muzejā nonākusi pagājušā gadsimta 50.gados uz kāzām dāvināta tahta. “Muzejos šādu mēbeļu ir maz, īpaši jau 50.gadu. Mums tagad būs arī retums, kāds, cik zinu, ir tikai viena muzeja krājumā – tautiskā romantisma stilā izšūta sienas sedziņa, kas atradās sv.Annas baznīcā,” stāsta D.Tabūne.

Muzejnieces uzsver, ka iedzīvotāji krājumam piedāvā daudz ko. Taču, ja arī būtu ļoti plašas telpas, ne jau visu ņemtu un ne viss, kas kādam varbūt ir ļoti nozīmīgs, ir svarīgs muzejam. D.Tabūne atzīst, ka gadu gaitā katra lietiskā vēstures liecība, kas ir krājumā, kādu reizi kādam bijusi noderīga.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā ir 165 tūkstoši vienību: priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas. Krājums glabājas vairākās vietās, atklātais krājums – Skolas ielā un Izstāžu nama piebūvē, bet pārējais “CATA”, Gaujas ielā 6, tagad arī Gaujas ielā 8. Visur telpas ir pārpildītas. “Mūsu krājuma vērtības ir arī deponētas uz citiem muzejiem. Ja, piemēram, pūra lādes, kas ilgus gadus atrodas muzejā “Kalāči”, būtu jāved mājās, tās nebūtu, kur likt,” pastāsta D.Tabūne.

Uz jauno krātuvi plānots pārvest arī Ungurmuižas Baltās dāmas jeb Baltazara fon Kampenhau­zena kapa pieminekļa skulptūru. To 1974.gadā kapličas gruvešos atrada arheologi. Tā nonāca muzejā un ir mūsu pamatkrājumā. Ungurmuiža ir ieinteresēta to vest mājās, tiklīdz varēs.

“Muzeja krājums ir bagātība, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Tas ir tautas vēstures apliecinājums,” saka D.Tabūne.

Maijā Cēsu muzejam akreditācija. Iepriekšējās akreditācijas atzinumā bija norādīts, ka jārod risinājums Cēsu muzeja krājuma glabāšanas apstākļu uzlabošanā. Šodien var teikt, ka virzība uz priekšu ir  vērojama. Ļoti lēnām, bet uz priekšu virzās arī krājuma jaunās glabātavas jautājums.

Jau daudzus gadus tiek runāts, ka Cēsu muzejam vajag un arī solīts, ka būs mūsdienīga krājuma glabātava. Gadu gaitā krājumam mājvieta bijusi dažādās ēkās Cēsīs. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pat tapa projekts. Ir izstrādāta jauna krātuves koncepcija, ideja tiek virzīta iekļaušanai Latvijas muzeju nozares stratēģijā (2021.-2026.) un Lat­vijas Kultūrpolitikas pamatnostādnēs (2021.-2026.). Pašval­dī­ba virza projektu, lai līdz 2027.gadam Cēsīs taptu Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātavas.

Šodien muzeja direktore Kristīne Skrīvere kopā ar domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un administrācijas vadītāju Ati  Egliņu- Eglīti apmeklē Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, lai iepazītos ar jauno muzeja krātuvi Rīgā, Pulka ielā 8.