Vidzemes šoseja no Garkalnes līdz Sēnītei (25,5.-39,4. km) tagad ir mūsdienīga ātrgaitas šoseja. Pērn pavasarī tika uzsākta rekonstrukcija, ieguldot 46,58 miljonus eiro, nu darbi pabeigti. Finansējumam izlietota gan valsts budžeta, gan Eiropas Kohēzijas fonda nauda.

“Šis ir labs piemērs, kādam jābūt labam galvenajam ceļam, un tādiem nākotnē jābūt visiem galvenajiem valsts autoceļiem,” vērtēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un solīja, ka no nākamajās sezonās šajā posmā varēs braukt ar ātrumu 110 kilometri stundā.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi Sēnītes mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie Sēnītes, ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas sākumposmā, un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange vērsa autovadītāju uzmanību, ka vairākās vietās ir veikta satiksmes organizācijas maiņa. Drošības uzlabošanas nolūkā ir pārceltas apgriešanās vietas, arī abas Van­gažos esošās – katra 400 m tālāk braukšanas virzienā. Pie katras apgriešanās vietas izveidotas ieskriešanās un bremzēšanas joslas.

Patlaban aktuālajā melno punktu kartē (2017.-2019.) uz Vidzemes šosejas Vangažos ir melnais punkts jeb satiksmei potenciāli bīstama vieta. Trijos gados Vangažos notikuši astoņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trīs ar cietušajiem. Ie­mesls satiksmes negadījumiem, braucot Rīgas virzienā, bija Gaujas ielas pieslēgums Vidze­mes šosejai un sabiedriskā transporta pieturvieta. Tagad situācija uzlabojusies, jo pieturvietas Van­gažos abos braukšanas virzienos kopā ar Gaujas ielas pieslēgumu ir atdalītas no šosejas ar drošības saliņām, turklāt pieturvieta pārcelta aiz Gaujas ielas pieslēguma un vairs neaizsedz redzamību. Arī pie kafejnīcas “Sorbas” izbūvētas satiksmei drošas sabiedriskā transporta pieturvietas.

Izvērtējot ceļu satiksmes negadījumus šajā Vidzemes šosejas posmā, secināts, ka iepriekš lielu daļu no tiem radīja akvaplanēšana slapjā laikā un iemesls bija rises segumā. Līdz ar rekonstrukciju šī situācija novērsta. Posmā uzstādīts vairāk nekā 17 km metāla drošības barjeru un 1371 signālstabiņš.

Ko paveikuši ceļa būvnieki, var arī vērtēt skaitļos: posmā ieklāti 180 000 tonnu asfaltbetona, veikti grunts darbi 575 000 m³ apjomā, iestrādātas šķembas 235 000 tonnu apjomā, izbūvēta drenāža 10 600 metru garumā un caurtekas 1 250 metru garumā, no tām divas ar diametru divi metri. Izbūvētas arī 13 pasažieru platformas un seši pasažieru paviljoni, demontētas bijušā piegādes dzelzceļa sliedes uz bijušo dzelzsbetona rūpnīcu. Uzstādītas 39 rīkojuma ceļazīmes, 85 priekšrocības ceļazīmes, 123 norādījuma ceļazīmes un 109 virziena rādītāji un informācijas zīmes. Iestādīti 1272 rožu stādi.

1975. gada rudenī tika pabeigta Rīgas – Inčukalna ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli.