Divas dienas Līgatnes novadā uzturējās pašvaldības delegācija no Mongolijas. “Latvijas un Mongolijas sadarbība pamazām attīstās. Pērn pie mums viesojās Latvijas Valsts prezidenta delegācija. Mums ir daudz kas kopīgs un arī atšķirīgs, gribam iepazīt, kā strādā pašvaldības. Šis ir vēsturisks notikums, jo Latvijā ciemojas pirmā Mongolijas pašvaldības delegācija,” “Druvai” pastāstīja Latvijas goda konsuls Mongolijā Bats Čainpongs. Mongolijas Tsenkheras pilsētas pašvaldības oficiālo delegāciju pārstāvēja Tsenkheras pašvaldības vadītājs Ganbolds Mangalžavs, administrācijas vadītājs Batžargals Batsuurs un vadītāja vietnieks Erdenecogs Hamja. “Katra tikšanās deva daudz iespaidu. Agrāk esmu bijis tikai Rīgā un Daugavpilī. Līgatnē cilvēki dzīvo ļoti mierīgi, te, šķiet, viss saplūst ar dabu, kaut braucam pa pilsētu, šķiet, ka esam parkā vai dabas muzejā, jo apkārt upes, ezeri. Patika, kā cilvēki izturas pret dabu, kā to saudzē, to māca jau skolā,” iespaidos dalījās Latvijas goda konsuls Mongolijā. Līgatnieši viesiem ne tikai parādīja skaistākās vietas novadā, bija tikšanās sociālajā dienestā, interešu centrā un Amatu mājā. Interesanta bija mācību stunda vidusskolas 12.klasē, kur viesi stāstīja par savu zemi, bet jaunāko klašu skolēni ātri vien uz globusa atrada Mongoliju.

“Daudz runājām par dzīvi abās valstīs. Viesus interesēja viss. Pašvaldības vadītāji pirmoreiz bija Eiropā. Tsenkherā dzīvo ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, bet teritorija ir 20 reizes lielāka nekā Līgatne. Kad kolēģiem teicu, ka par Mongoliju zinu, ka tā ir vismazāk apdzīvotā vieta pasaulē, viņi atbildēja, ka Mongolijā katram iedzīvotājam ir visvairāk zemes pasaulē,” pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilda, ka ciemiņi bijuši ļoti jauki, laipni cilvēki. To atzinuši arī līgatnieši, ar kuriem mongoļi tikās.

“Mūsu pašvaldībās struktūra ir atšķirīga. Mongolijā vara darbojas pa vertikāli, Latvijā pa horizontāli. Pašvaldībā paši var izlemt, ko un kā darīt, vietējai varai ir daudz funkciju,” par iepazīto stāstīja Latvijas goda konsuls Mongolijā Bats Čainpongs. Ainārs Šteins “Druvai” pastāstīja, ka patlaban Mongolijā varas struktūra ir līdzīga kā pie mums 70., 80.gados, taču ir daudzpartiju sistēma. “Kolēģi stāstīja, ka partijām valstī ir milzīga loma, katrs mongolis ir uzticīgs kādai partijai un pie tās turas. Diemžēl veidojoties sarežģītas situācijas, ka pašvaldībā politiskais līderis un administrācijas vadītājs katrs ir savā partijā. Administrācijas vadītāju ieceļ augstākā vara,” par pašvaldībām Mongolijā zināja stāstīt Ainārs Šteins un piebilda, ka mongoļi ļoti brīnījušies par Latvijas Pašvaldību savienību kā organizāciju, kas aizstāv visu pašvaldību intereses.

Mongolijā galvenā nozare ir lauksaimniecība. Viesi no Centrālmongolijas ar lepnumu pastāstīja, ka dzīvo ļoti skaistā zemē un tauta ir laimīga dzīvot tādā vietā, kur kalni, daudz upju, dabas bagātību. “80 procenti iedzīvotāju ir gani, kam pieder ganāmpulki. Zemkopība mums nav attīstīta. Tāpēc bija interesantai redzēt, cik efektīvi saimnieko latvieši,” uzsvēra mongoļi, kas ciemojās SIA “Vālodžu pakalni” Zaubes pagastā. Viņi pirmoreiz redzēja, ka sienu var tīt ruļļos, kā gatavo skābsienu. “Saimniecībā strādā tikai divi cilvēki, viņi apsaimnieko 200 hektārus. Šķiet, cilvēki strādā ļoti viegli, produktivitāte ir ļoti augsta. Mums lauksaimniecība ir dzīvesveids – zirgu, aitu, kazu un citu lopu audzēšana. Gribam saprast, kā lopus audzē Latvijā, jo mums produktivitāte ir ļoti zema, ganāmpulki lieli, bet ieguvums mazs,” domās dalījās Latvijas goda konsuls Mongolijā.

“Tikšanās ar kolēģiem no Mongolijas man atgādināja 90. gadu sākumu, kad mēs braucām uz Ziemeļvalstīm un mums šodien pašsaprotamais bija kas jauns. Mongoļi brīnījās, ka mums arī laukos ir kanalizācija, viņiem tāda ir tikai lielās pilsētās. Viņi bija sajūsmināti par bruģi, ka no tā var būvēt ceļus, kas viņiem ir ļoti sliktā stāvoklī, bet akmeņu ir daudz,” pastāstīja Ainārs Šteins un uzsvēra, ka tagad tas ir mūsu pienākums – dot tālāk tās zināšanas un pieredzi, ko mums deva citi. “Mongoļiem te pārsteigumi bija ik uz soļa. Viņi fotografēja ar āboliem pilnas ābeles, jo tādas redzēja pirmoreiz. Šāda vizīte bija nozīmīga mūsu pašapziņai, lai saprastu, ka Latvijā nemaz nav tik slikti, ka pasaulē daudziem ir problēmas, par kurām sen esam aizmirsuši,” viedokli pauda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, atzīstot, ka arī uzņēmējiem ir iespējas sadarboties. Tikai diemžēl Latvijā nedzīvo neviens Mongolijas pilsonis, tāpat kā Mongolijā – Latvijas.

Latvijas goda konsuls Mongolijā Bats Čainpongs veltīja vislabākos vārdus līgatniešiem un latviešiem, kuri viņus uzņēma. “Aicināsim latviešus ciemos, gribam noslēgt sadarbības līgumu un apmainīties delegācijām. Svarīgi, lai pieredzi gūst ne jau vadītāji, bet tie, kuri darbus dara ikdienā gan pašvaldībā, gan uzņēmēji,” sacīja Bats Čainpongs. Mongolijas pašvaldības delegācijas vizīti Latvijā organizēja Latvijas Ārlietu ministrijas konsulāts Mongolijā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā.