Pagājušās Lauka dienas Priekuļos pierādīja, ka cilvēku interese par tematiskajiem semināriem ir liela, tāpēc pēc Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta un Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas iniciatīvas šāds seminārs šogad tiek rīkots otro reizi.

Seminārā “Mirkli pirms ražas vākšanas” bija iespēja uzzināt daudz jauna par kartupeļu sēklaudzēšanu un iepazīties ar bioloģiskās saimniekošanas sistēmas lauku izmēģinājumiem.

Lietus audzētājus neaizbiedēja, uz semināru “Mirkli pirms ražas vākšanas” bija ieradušies ap 70 interesentu, neskaitot pašus selekcijas institūta darbiniekus un firmu pārstāvjus. Lauka dienas darbs notika divās interešu grupās: kartupeļu sēklaudzēšana un izmēģinājumi, ko vadīja Dr.agr. Ilze Skrabule, un bioloģiskās saimniekošanas lauka izmēģinājumi, ko vadīja Dr.agr. Līvija Zariņa. Semināra pirmā daļa kartupeļu audzētājiem notika jaunajā kartupeļu glabātavā, bet tālākais izziņas process, spītējot aukstajām lietus šaltīm, risinājās izmēģinājumu laukos.

Zemnieki varēja iepazīties ar pārskatu par situāciju kartupeļu ražošanas nozarē Latvijā. Tāpat audzētāji tika informēti par kartupeļu sēklas materiāla atveseļošanas un pavairošanas metodēm, dokumentāciju, Valsts augu aizsardzības dienesta metodiku un kartupeļu sēklaudzēšanas normatīvu saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Saimnieki seminārā uzzināja, kā tiek veiktas sēklas lauka apskates, kādas prasības jāievēro. Gan demonstrējumos, gan informatīvajā sadaļā piedalījās tādi sadarbības partneri kā “Syngenta”, “Bayer”, “NuFarm”, “AgroAlbit”, ‘Bioenergy”, SIA “LPV”.

Šādi semināri, pēc Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktores vietnieces Baibas Ošmanes domām, ir nepieciešami, lai informētu zemniekus par sadarbības iespējām ar firmām, jaunām tehnoloģijām, jaunām šķirnēm un sniegtu informāciju, kas pieejams Priekuļos: “Vislabāk, ja zemnieki audzē to, kas izveidots un paredzēts tieši Latvijas apstākļiem, tā izvairoties no nepatīkamiem pārsteigumiem, ka pavasarī kaut kas uz lauka ir izsalis vai nav izdīdzis.”

Bioloģiskā lauksaimniecība, kā saka institūta speciālisti, ir īpaša sadaļa. No viņu teiktā nākas secināt, ka ražība bioloģiskajā lauksaimniecībā ir mazāka, toties turpina pieaugt pieprasījums pēc garšīgas, veselīgas un ekoloģiskas produkcijas. “Bioloģiskai lauksaimniecībai noteikti ir nākotne,” savas domas pauž B.Ošmane. Latvijā veidojas lielas bioloģiskās saimniecības, kas atradušas iespējas veselīgo produkciju eksportēt. Šobrīd Eiropā ir liels pieprasījums pēc bioloģiski audzētas labības pārtikas ražošanai. Latvijā ražotā bioloģiskā kartupeļu ciete savu noieta tirgu atradusi ne tikai Eiropā, bet arī ASV.
Kā “Druvai” skaidro I.Skrabule, tad kartupeļu audzēšanas nozare nav stabila, apstādītās platības samazinās, toties pieaug kartupeļu ražība: “Mazākā platībā izaug vairāk kartupeļu. Ļoti mainās tirgus pieprasījums un prasības. Tiem zemniekiem, kuriem ir noslēgti pārstrādes līgumi, ir vieglāk plānot un organizēt darbu nekā tiem, kas kartupeļus audzē tirgum.”

Latvijā ir divi lieli kartupeļu pārstrādes uzņēmumi, no kuriem SIA „Aloja Starkelsen” ražo kartupeļu cieti, bet AS “Latfood” – kartupeļu čipsus. Uzņēmums SIA „Aloja Starkelsen” papildu parastajai ražo arī bioloģisko cieti un ir viens no trim lielākajiem bioloģiskās cietes ražotājiem Eiropas Savienībā. Tas izskaidro zemnieku interesi par bioloģiskās cietes ražošanu. Joprojām smags jautājums ir nestandarta produkcija: “Kādreiz nestandarta kartupeļus izmantoja lopbarībai, šobrīd to dara nelielos vairumos. Daļu izlieto bioenerģijas ražošanai, vēl daļu patērē mednieki, bet, tā kā pašlaik izplatās Āfrikas cūku mēris, parādījušies daudz ierobežojumu,” skaidro I.Skrabule.

Visvairāk pieprasītas ir tās kartupeļu šķirnes, kuras noder pārstrādei – čipsu, cietes ražošanai. Bet tie kartupeļu audzētāji, kuri orientējas uz vietējo tirgu, visvairāk iecienījuši tādas šķirnes kā ‘Agrie Dzeltenie’, kas lieliski piemēroti arī bioloģiskai lauksaimniecībai, un ‘Vineta’, ‘Laura’, ‘Gala’.

Zemnieki novērtē ne vien informatīvo materiālu, kādu dod šādi semināri, bet arī savstarpējos kontaktus, pieredzes apmaiņu, atbalstu un motivāciju turpināt darbošanos izvēlētajā nozarē. Par spīti negantajam lietum, diena bija izdevusies un viss noslēdzās ar gardu kartupeļu cienastu jaunajā kartupeļu glabātavā, kavējoties sarunās ar speciālistiem.