Ziņas

Sabiedrība

Miljonāru cienīgs sākums

Neparasts notikums. Ar nebijušu ieceri - izveidot koncertvietu un kinoteātri uz Gaujas- sestdienas vakarā Gaujmalā pie Ērgļu klintīm sākās Cēsu Mākslas festivāls.Foto: Armands Kaņepe

Desmit gadus Cēsu Mākslas festivāla brīvdabas notikumi pārsteiguši ar mākslas izrādīšanu pilsētas vēsturiskajā vidē, bet tagad, vienpadsmitajā, ar mākslas iecelšanu virs Gaujas.

“Miljonāru cienīga izprieca” – par izdomu un tās iz­pildījumu, sarīkojot kinoteātri virs upes pie Ērgļu klintīm, sacīja mākslas un muzeoloģijas ma­ģistre, docente Astrīda Rogule. “Šādas marginālas norises ir mūsu laikmetam ārkārtīgi rak­sturīgas. Kādā sajūsmā par Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertu un pirmo kino seansu uz Gaujas bija skatītāji! Atkal varēja noskatīties veco, labo filmu “Gauja”, bet šoreiz dabā.” 2017. gada Cēsu Mākslas festivāla kinoteātris ir ierīkots tā, ka lielais ekrāns paceļas tieši virs upes. Rādot 1934. gadā uzņemto filmu “Gauja”, sākot no tās izteces, Alauksta, līdz pat jūrai, pienāca arī tie filmas kadri, kuros rādītas Ērgļu klintis. Brīvdabas kino skatītājiem kinomāksla dāvāja pārlaicīgu sajūtu, kad izteik­smīgās klintis uz ekrāna un dabā vienlaicīgi bija skatītāju acu priekšā.

Kinoseanss brīvdabā varēja sāk­ties pēc saulrieta. Pirms tam daba un mākslas festivāla rīkotāji bija rūpējušies par vēl kādu grūti atkārtojumu notikumu. Saulei rotājoties uz augstajām smilšakmens klinšu sienām un veidojot smiltīs rakstus, muzikālu priekšnesumu sniedza sitaminstrumentu grupa Perpetuum Ritmico. Tā kā šis priekšnesums bija sa­skaņots ar māti dabu, tad zvaniņi, marimbas, vibrofoni, kā arī timpāni, bungas un šķīvji skanēja dabas no­drošinātajā absolūtajā klusumā. Nekustējās par smil­dziņas.

Cēsu Mākslas festivālam ansambļa mūziķi Guntars Frei­bergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš bija radījuši savu mūziku un klausī­tājiem apliecināja, ka ir nonākuši pie jauniem radošiem meklē­jumiem. Līdzās klasiskajiem instrumentiem mūziķi skaņas, klusākas un skaļākas, izvilināja arī no stikla, māla un metāla. Vasaras vakara klusumā koncerts sākās ar skaņām, kas raisīja aso­ciācijas ar smilšu ritmisku sijā­šanu. “Mūzika fantastiska, laiks brīnišķīgs,” tāds bija Astrīdes Rogules, desmitiem cēsnieku un vairāk nekā simts Cēsu viesu vērtējums.

Lai nokļūtu 11. Cēsu Mākslas festivāla atklāšanā, lielākā daļa apmeklētāju uzticējās laivu bāzes “Žagarkalns” būvētajam plostam un plostniekiem, kuri no Ērgļu klinšu pakājes skatītājus pārcēla uz upes pretējo krastu, tur ie­rīkotajām sēdvietām. Daļa ap­meklētāju nolēma koncertu klau­sīties Ērgļu klinšu pusē, no klinšu virsotnes, kur Gaujas Nacionālais parks izveidojis labiekārtotas pa­staigu takas, skatu vietas. Klau­sītāji jutās ne mazāk sa­viļņoti, noskatoties, kā plosts nemitīgi kursē no viena krasta uz otra un kā koncerta un kinoska­tītāji iekārtojas uz kinozāles platformas, kuras lielākā daļa ir tieši virs plūstošās Gaujas.

Cēsu Mākslas festivāla ideju ģenerētāji šogad neiztrūkstošās kino programmas “Upe” veidošanu uzticējuši kinorežisoram Jānim Putniņam. Mākslas fes­tivālam celtais brīvdabas kino­teātris būs atvērts šo sestdien un nākamajā piektdienā, lai uz upes izrādītu Amerikā un Brazīlijā veidotus kinodarbus, kuros centrālo lomu ieņem upe.

Pārējie Cēsu Mākslas festivāla notikumi mēneša garumā iecerēti pilsētas lielākajās koncertvietās – Vidzemes koncertzālē, Cēsu Sv. Jāņa baznīcā un Pils parkā. Līdz pat festivāla beigām augusta vidū ikviens cilvēks aicināts iegriez­ties laikmetīgās mākslas izstādē, bez kuras nav iedomājamas Cēsu vasaras. Šoreiz koncertzāles trijos stāvos izvietoto laikmetīgās māk­slas izstādi atklāja Mākslas akadēmijas divi rektori – līdz­šinējais Sergejs Naumovs un jaunievēlētais Kristaps Zariņš. Izstāde “Netveramā robeža” veidota no akadēmijas jauno absolventu diplomdarbiem, kuri sa­ņēmuši augstu vērtējumu.