Ziņas

Sabiedrība

Miegam par stundu mazāk

Šorīt jāceļas par stundu agrāk. Pulksteņus ik pavasari un rudeni pārgroza aptuveni 70 pasaules valstīs. Latvijā vasaras laiku pirmo reizi ieviesa 1981.gadā, kad Padomju Savienība nolēma pieskaņoties lielai daļai pasaules valstu un notika pāreja uz vasaras laiku. Pāreja uz vasaras laiku tiek pamatota kā ekonomiski izdevīga.

Par to, kā šī stunda ietekmē cilvēkus, viedokļi ir dažādi. Pērn Latvijā pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma notika aptauja, un divas trešdaļas dalībnieku pulksteņa pārgriešanu neatbalstīja, uzskatot, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka. Līdzīga aptauja notika arī citās Eiropas valstīs, un Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, ka pulkstenis pavasarī un rudenī jāpārgriež. Latvijā nav veikti pētījumi par pārejas uz vasaras laiku ietekmi uz valsts tautsaimniecību, cilvēku veselību un citām jomām. Kā galvenos trūkumus laika maiņai aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Līgatnes kultūras nama darbinieces Daina Birne un Inese Kadiķe-Āboliņa par pulksteņa pārgriešanu ir skeptiskas. “Var ne tikai stundu mazāk gulēt, dienas ritms ir sajaukts. Esmu pūce, un agra celšanās man jau tā nepatīk,” saka Daina un piebilst, ka no rītiem ir īgna, dusmīga. “Esmu piecēlusies, ne pamodusies, no rīta darbi nesokas,” uzsver līgatniete. Inese viņai piekrīt: “No rīta tik agri vēl brokastis ēst negribas.

Darbā, skatoties pulkstenī, rēķinu stundu atpakaļ, tā vieglāk.

Darbaspēju nav, garastāvoklis nomākts, radošās idejas kaut kur kavējas.

Pirmā nedēļa ir ļoti grūta. Paiet mēnesis, kamēr pierodu pie jaunā laika,” domās dalās Inese.

Darbs kultūras darbiniecēm saistīts ar vēliem vakariem, agrāk aiziet gulēt, īpaši brīvdienās, nevar. Par rudenī atdoto stundu abas ir priecīgas, vēl ilgi tā jūtama, it kā tiek iedots papildu laiks. “Vai pulksteņa pārgriešanai ir kāda ekonomija? Vismaz savā ikdienā to nesaskatu,” bilst Daina.

Stundas atņemšanu un atdošanu pozitīvi vērtē cēsniece Santa Krēsliņa. “Pilsētā to stundu nejūt. Laukos gan. Šķiet, ka pavasaris nāk ātrāk. No rīta putni dzied, gaiss svaigs. Tas, ko var ieraudzīt septiņos no rīta, neredzēsi stundu vēlāk,” domās dalās cēsniece un atzīst, ka viņai

nav grūti piecelties agrāk. Vakaros gan ierastajā laikā vēl negribas iet gulēt.

Speciālisti iesaka – ja rodas sajūta, ka pulksteņa pagriešana izraisa diskomfortu, ieteicams vienu divas nedēļas pakāpeniski likt modinātāja pulksteni zvanīt agrāk un arī nedaudz agrāk doties pie miera, raugoties, lai miegam tiktu atvēlēts pietiekami daudz laika.

Sarmīte Feldmane