Ziņas

Sabiedrība

Mežos, parkos un kartupeļu stādījumos veiks augiem bīstamo organismu apsekojumu

Lai noteiktu augiem bīstamo organismu ģeogrāfisko izplatību, Latvijā tiks turpināts šogad sāktais šo organismu apsekojums, paredz valsts sekretāru sanāksmē skatītais informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Komisijas līdzfinansētās Kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojumu programmas īstenošanai”.

Plānots, ka apsekojumi notiks mežos, apstādījumos, parkos, botāniskajos dārzos, privātajos dārzos, ražojošajos stādījumos, kā arī pārtikas kartupeļu audzēšanas saimniecībās.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, aktivizējoties starptautiskajai tirdzniecībai ar augiem, palielinās augu karantīnas organismu risks ne vien Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai (ES). Eiropas augiem un kokiem parasti nav ģenētiskās rezistences pret svešzemju kaitīgajiem organismiem, kuriem šeit bieži vien nav dabisku ienaidnieku. Jaunu kaitīgo organismu ieviešanās dēļ trešās valstis var noteikt tirdzniecības aizliegumus, tā nodarot kaitējumu ES, tostarp Latvijas, eksportam.

Līdz ar to apsekojumu programmā iekļauti vairāki organismi, kas var radīt būtisku risku. Priežu koksnes nematodes ieviešanās apdraud tādus saimniekaugus kā priedes, egles u.c. skuju kokus. Inficētie koki ir jāizcērt un jāiznīcina, turklāt ir ierobežota kokmateriālu tirdzniecība no inficētās teritorijas perēkļa un buferzonas.

Savukārt citrusu ūsainis, Āzijas ūsainis un citu sugu koku kaitēkļi var nopietni apdraudēt tādus lapu kokus kā bērzi, alkšņi, kļavas, apses un vītoli. Lapu koki Latvijā aizņem 46% mežu platības un ir izplatīti arī pilsētu parkos un ciemu apstādījumos. Konstatējot šos organismus, jāīsteno fitosanitārie pasākumi – koki jāiznīcina, tos sadedzinot.

Lai noteiktu kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu ģeogrāfisko izplatību un statusu Latvijas teritorijā 2016.gadā, Valsts augu aizsardzības dienestam būs nepieciešami 129 934 eiro. Tāpat paredzams, ka no ES budžeta pēc gala ziņojuma izskatīšanas Eiropas Komisijā valsts 2017.gadā varētu atgūt līdz 75% no kopējiem izdevumiem jeb 97 450 eiro.

Informatīvais ziņojums vēl tiks skatīts valdībā.