Ziņas

Sabiedrība

Mežā netiek, nav, ko likt krāsnī

Jāsteidz saremontēt. Ja tehnika salūst, vīri ķeras pie darba. Mežizstrādes meistars Artūrs Vecgailis, atslēdznieks Mihails Petrovs, šoferis Oskars Rūsa tiek ar to galā, bet reizēm palīdzēt nāk arī uzņēmuma vadītāji Jurģis un Jānis Zilveri.Foto: Indars Krieviņš

Laika apstākļi kārtējo reizi pierāda, ja tie ietekmē vienu nozari, piemēram, ceļus, tad ietekmē ari citas. Krīzes vadības padome atzinusi, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas  mežsaimniecībā definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Tādējādi tas dod iespēju mežsaimniecībām, tostarp mežizstrādes uzņēmumiem saistīt to ar “nepārvaramas varas” jēdzienu, kā tas norādīts Civillikumā.

Mežsaimniecība ikdienā nav tikai apaļkoki, kurus ved uz ostu, tā ir arī malka, šķelda, bez kuras šodien nav iedomājama siltuma sagāde. Jau dzirdēts, ka malkai cena mēneša laikā pamatīgi palielinājusies.

“Pērn tirgojām par 26, 27 eiro sterā, tagad par 35 eiro. Kam esmu šo cenu teicis, brīnījās, sak, tad jau labāk salt. Bet tāda ir situācija, un ostā alksnis malkā jau 40 eiro kubikmetrā,” stāsta SIA “Zanderi” valdes loceklis Jurģis Zilveris. Viņš arī izskaidro, ko patlaban nozīmē sagatavot malku.

“Strādājam smagos apstākļos. Tehnika lūst, grimst mežā. Mūsu traktoriem ir vinčas, paši tiek galā. Paiet ilgāks laiks, lai izdarītu to pašu, ko normālos laika apstākļos. Vēl jārēķinās, ka daudzas pašvaldības, saudzējot ceļus, ir ieviesušas autotransporta masas ierobežojumus. Degvielas cena tagad palielinājās, nodokļi mazāki nekļūst,” saka Jurģis Zilveris un uzsver, ka palielinās izmaksas un arī cena.

Uzņēmējs pārliecinājies, ka mežā var strādāt arī šādos apstākļos, tikai jābūt piemērotai tehnikai. Patlaban Jurģis būvē traktoru uz ķēdēm kā kāpurnieku. “Sadabūju vecu no somiem, izjaucu, un būs jauns. Pēc pāris mēnešiem būs gatavs. Latvijā tādi ir divi trīs. Ar tiem var izbraukt mitrās vietās. Par šo traktoru ir liela interese, mežizstrādātāji grib nomāt,” atklāj uzņēmējs.

Jurģis Zilveris vērtē, ka patlaban arī sals neglābs situāciju mežsaimniecībā, īpaši malkas piegādē. “Sals taču tāpat nebūs ilgāk par mēnesi, tajā nepaspēs tik daudz izvest no meža un sastrādāt, lai cena nokristos. Vienīgā cerība uz sausu vasaru,” pārdomās dalās Jurģis Zilveris un atgādina, ka apaļkoku no Baltkrievijas vairs ievest nevar, zāģētavām nav, ar ko strādāt. Cenas tikai palielinās, un daudzi uzņēmēji strādā pat ar mīnusiem, jo pārtraukt ražošanu nedrīkst, uzsākt būs ļoti grūti, un jārēķinās, ka arī nebūs, kas strādā.

Kad “Druva” pabija “Zanderu” ražotnē Raunā, tikko no meža bija atbraucis Oskars Rūsa. “Nolūza kravas statne, jāsalabo,” viņš saka. Mežizstrādes meistars Artūrs Vecgailis un atslēdznieks Mihails Petrovs tūlīt ķeras pie darba, bet Jurģis Zilveris atzīst, ka reta tā diena, kad nenotiktu kāda ķibele.

“Zanderi” nevajadzīgo koksni nodod šķeldošanai. Ja vēl nesen par berkubikmetru varēja saņemt četrus eiro, tagad, ja šķeldojamais materiāls ir pie ceļa, līdz pat astoņi eiro.

Kurināmā cenas satrauc ne tikai iedzīvotājus, kuriem jāgādā briketes vai malka, jo viņi nav rēķinājušies, ka nāksies tik daudz maksāt. Vairākas pašvaldības saņēmušas vēstules no kurināmā piegādātājiem vai nodrošinātājiem, ka nespēj izpildīt iepirkumā solīto cenu.

“No viena šķeldas piegādātāja esam saņēmuši informatīvu vēstuli, bet ne konkrētu piedāvājumu. Sarunas vēl tikai sāksies. Līgums ar uzņēmēju tika noslēgts oktobrī, un jau tad bija skaidrs, kā sokas mežsaimniecībā, to vēstulē arī norāda pats uzņēmējs, taču piedāvāja neadekvātu cenu,” pastāsta Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa. Vairākās katlumājās novadā siltums tiek ražots, izmantojot granulas. “Granulas piegādā vairāki uzņēmēji. No viena esam saņēmuši informāciju, ka viņš vēlētos mainīt cenu,” stāsta izpilddirektore un atgādina, ka iepirkumos nav paredzēts mainīt cenas, taču ir arī jārēķinās ar reālo situāciju. “Nā­kamajā sezonā kurināmais noteikti būs dārgāks,” vērtē Maruta Drubiņa.

Vecpiebalgas novada Vecpie­balgas pagastā siltumu nodrošina uzņēmējs, Taurenē un Dzērbenē tiek izmantota šķelda, bet Inešos granulas, katlumājas apsaimnieko pašvaldība. “Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums, jo iepriekšējais nodrošina kurināmā piegādi vēl šomēnes. Saprotam, ka viss ir iekavējies, bet kurināmajam ir neliela rezerve. Uzņē­mējs informēja, ka rodas problēmas ar malkas iegādi. Šis jautājums tiek risināts,” pastāstīja Vec­piebalgas novada pašvaldības izpilddirektore Lelde Burdaja.

Nedēļas nogalei vēl pirms dažām dienām tika solīts sals. Tagad atkal prognozēs laiks tiek solīts aizvien siltāks.