Ziņas

Sabiedrība

Mēs nebijām un neesam vieni

Pateikties un atcerēties. Ziedus pie pieminekļa Stalbē nolika Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.Foto: Jānis Gabrāns

Cēsu kauju atceres diena jau otro gadu atzīmēta bez plašākiem pasākumiem. Šogad apritēja 102 gadi kopš latviešu un igauņu uzvaras pār landesvēru, tā nosargājot mūsu valsts neatkarību.

Ja pirms diviem gadiem, Cēsu kauju simtgadē, visa pilsēta bija vēstures elpas pārņemta, Rīgas ielā tika izspēlētas ainas no tā laika pilsētas dzīves, Pirtsupītes gravā notika vērienīgs militārs uzvedums – Cēsu kauju rekonstrukcija, tad divos pēdējos gados pandēmijas ēnā viss notiek pieticīgāk. Taču aizmirsta Latvijas vēsturē nozīmīgā diena netika.

Neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir svinīga ziedu nolikšana vietās, kur uzstādīti pieminekļi šo kauju atcerei: Plācī, Stalbē, Veselavas kapos, Liepā, Cēsu Lejas kapos un Vienības laukumā pie Uzvaras pieminekļa, citviet. Šogad vairākās vietās ziedus nolika arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus, pārstāvji no Igaunijas zemessardzes Kaitseltit. Stalbē un Liepā notika arī svinīgi piemiņas brīži ar klātesošo uzrunām.

Stalbē pie piemiņas akmens, kurā iekalti šajā vietā kritušo igauņu skolnieku vārdi, sanākušos vispirms uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, aicinot atcerēties, pieminēt un svinēt, jo pēc nozīmes šī diena ir gandrīz kā valsts dibināšanas svētki: “Šajā dienā pieminām tos, kuri krita par savu valsti, sakām paldies brāļiem Igaunijā, kuri plecu pie pleca bija ar mūsējiem, saprotot, cik svarīgi ir nosargāt savu zemi savām tautām. Tas ir vislabākais pierādījums mūsu vienotībai.”

Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss uzsvēra, ka pirms 102 gadiem notikušās Cēsu kaujas bija liels notikums gan Igaunijas, gan Latvijas tautas vēsturē: “Cēsu apkārtnē mēs kopīgi cīnījāmies par mūsu valstu brīvību. Te, Stalbes apkaimē, asiņainas cīņas ar vācu Dzelzs divīziju izcīnīja Vīlandes skolnieku rota, cīņās dzīvību zaudēja pieci ģimnāzisti, kuru vārdi iekalti šajā piemiņas akmenī. Vēlos pateikties latviešu draugiem, kuru ilga darba rezultātā Cēsu apkaimē ierīkotas piemiņas vietas šiem notikumiem, un mūsu parāds senču priekšā ir nomaksāts. Uzvaras Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās pierādīja, ka mūsu tautas pelnījušas neatkarību un savu valsti, ja vien paši droši iestājamies par to. Tad mūs atbalsta arī sabiedrotie, bez kuru palīdzības mēs nebūtu uzvarējuši pirms 102 gadiem, kā arī nevarētu iztikt šodien.”

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norādīja, ka Cēsu kaujas ir nozīmīgs vēsturisks notikums, kas ļauj iedvesmoties šodienas jauniešiem un būt gataviem piedalīties valsts aizsardzībā. To var īstenot ar dalību jaunsardzē, caur valsts aizsardzības mācību, kas tiek ieviesta skolās, to varēs darīt pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, kuras izveidošanu apstiprināja valdība. Šajā skolā papildu vidusskolas tēmām jaunieši apgūs militārās zināšanas un iegūs jaunākā militārā instruktora profesiju: “Cēsu kaujas aicina atcerēties, ka tolaik nebijām vieni, talkā nāca igauņu karavīri, un mēs plecu pie pleca izcīnījām uzvaru. Arī šobrīd neesam vieni, esam stiprākās militārās alianses dalībnieki, un NATO ik dienu sniedz atbalstu, gādājot par mūsu drošību.”

Pēdējie gadi rosinājuši vairāk diskutēt par Cēsu kaujām, to nozīmi, arī šogad risinājās vēsturnieku diskusija. Pērn diskutēja par Cēsu kauju starptautisko nozīmi, šogad diskusijas tēma bija “Cēsu kaujas – daudzšķautņainais ceļš uz uzvaru”. Pārdomās, atziņās un vērtējumos dalījās vēsturnieki Jānis Šiliņš, Kārlis Dambītis, Gints Apals un Valdis Kuzmins, diskusiju vadīja Edgars Plētnieks.
V. Kuzmins norādīja, ka 20.gados Latvija kā jauna valsts meklēja īsto dienu, kurā atzīmēt uzvaru, un Cēsu kaujas bija un ir ļoti spēcīgs pretendents Uzvaras dienas titulam: “Cēsu kaujās viss bija skaidrs – ir izteikti labie spēki, izteikti – sliktie, ir kauju sākums un kauju beigas, un tas ļauj runāt, ka uzvara tajās ir šī Uzvaras diena. 20.un 30.gados Saeimā bija liela diskusija, kura būs tā lielā Uzvaras diena. Arī mūsdienās tiek diskutēts, kuru dienu vajadzētu izcelt, un manā skatījumā panākums Cēsu kaujās ir pamatots Uzvaras dienas titula pretendents.”

Diskusiju iespējams noskatīties sociālajos tīklos.

Cēsu kauju notikuma noskaņu kaut nedaudz varēja sajust arī cēsnieki un viesi. Interesenti varēja piedalīties interaktīvā Roadgames spēlē “Cēsu kaujas”, kas aizraujošā un mūsdienīgā veidā iepazīstināja dalībniekus ar vietām Cēsīs, kas saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem. Spēli piedāvāja “Draugiem Group”. Uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks pastāstīja, ka tai piereģistrējās 32 komandas, no kurām 30 komandas uzsāka spēli, bet pabeidza 29.