Ziņas

Sabiedrība

“Mērnieku laiki” izdoti Braila rakstā

Lasa ar pirkstiem. Neredzīgie cilvēki ar literatūru var iepazīties audio ierakstos, tomēr netrūkst to, kuri dod priekšroku grāmatai. Foto: Uģis Skuja

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Latvijas valsts simtgades gadā reproducējusi brāļu Kaudzīšu pazīstamo grāmatu “Mērnieku laiki”. Tā neredzīgo lasītāju vajadzībām piedzīvo trešo izdevumu.

“Grāmatas atvēršana bija skaists notikums gan tiem, kuri “Mērnieku laikus” lasīs, gan mums, piebaldzēniem,” atzīst Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule un uzsver, ka bijis prieks turēt rokās deviņas biezas grāmatas, kad zināms, ka parastajā drukā “Mērnieku laiki” nebūt nav biezs izdevums. “Sajūta, ka tik bieza grāmata varētu būt bijusi rakst­nieku rokrakstā,” bilst. L.Gru­dule.

Braila raksts ir sešu punktu kombinācija. Ar tiem iespējams izveidot 63 rakstu zīmes. Pirmais “Mērnieku laiku” izdevums Braila rakstā tika pārrakstīts ar roku 1928.gadā. Izmantota speciāla metāla tāfelīte un īlenam līdzīgs rakstāmais. Otro izdevumu romāns piedzīvoja tikai 1966.gadā, bet audio formātā “Mērnieku laiki” pirmo reizi tika ieskaņoti 1985. gadā magnetofona lentē, vēlāk tā pārrakstīta kasetēs un diskā.

“Šī “Mērnieku laiku” pielāgotās literatūras attīstības evolūcija ir ne tikai interesanta, bet arī nozīmīga Latvijas grāmatniecības sastāvdaļa, par kuru plaši nerunā. Mūsdienās grāmatas iespiež, izmantojot Braila raksta printeri. Bet darba, izdodot grāmatu neredzīgajiem pielāgotā drukā, ir daudz,” stāsta Latvijas Ne­redzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite un atklāj, ka jaunajā izdevumā ir arī vārdu skaidrojumi, jo jaunā paaudze nesaprot daudzus vārdus, kurus izmantojuši rakstnieki, kā arī tulkoti dažādi vācu valodas jēdzieni un izteicieni.

Ilggadējā Cēsu Neredzīgo biedrības bibliotēkas bibliotekāre Aina Karele atgādina, ka neredzīgie lasa ar pirkstiem, tāpēc grāmatas ātri nolietojas. Savulaik arī “Mērnieku laikiem” lasītāju netrūcis. “Cēsīs ir aizvien mazāk cilvēku, kuri lasa Braila rakstā. Agrāk tādu bija pietiekami daudz. Tagad ērtāk ir grāmatas klausīties, un piedāvājums ir gana plašs, arī latviešu jaunākā literatūra,” pastāsta Aina Karele un uzsver, ka brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” ir pirmais latviešu romāns, tas būtu jāzina katram.

Grāmatas un vēsturiskās izstādes “Citādie “Mērnieku laiki”” atvēršanā Līva Grudule atgādināja, ka Kaudzīšu romāns nebūt nav piebaldzēniem glaimojošs. Tas sarakstīts pirms 139 gadiem. Taču piebaldzēni ir ne tikai tādi kā romānā, no Piebalgas nācis arī romantiķis Emīls Dārziņš. Kau­dzīšu memoriālā muzeja “Kalna Kaibēni” saimes vārdā viņa novēlēja lasīt grāmatu ar prieku, izsmieties par čangaliešu un slātaviešu būšanām un darīšanām, bet lai nevienam nebūtu jāpiedzīvo tādas nebūšanas.

“Pasākumā jutos kā Piebalgā. Grāmatas un izstādes atvēršana notika Gaismas pilī, kā zināms, gara gaisma nāk no Piebalgas, visus sagaidīja Ķencis, skanēja “Melanholiskais valsis”,” pastāsta vecpiebaldziete.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka brāļu Kaudzīšu muzejam “Kalna Kaibēni”, vecākajam memoriālajam muzejam Latvijā, nodeva 1966.gada izdevuma eksemplāru Braila rakstā. “Mūsu uzdevums atklāt apmeklētājiem šo latviešu grāmatniecības vēstures lappusi. Tie, kuri prot, muzejā varēs romānu palasīt, citi redzēt, kāda izskatās grāmata Braila rakstā,” saka L. Grudule.