Ziņas

Sabiedrība

Mellenes lasot, jāapbruņojas ar pacietību

Par darba trūkumu nesūdzas. Dace no Cēsīm iepērk meža veltes un priecājas, ka cilvēkiem var samaksāt lielāku naudiņu nekā pērn.Foto: Madara Ozoliņa

Meža veltes vasarā dod papildu ienākumus ne vienam vien, bet šogad ieilgušais pavasaris un mainīgie laikapstākļi vasarā ietekmējuši ogu ražu. Peļņu gūst vien pacietīgākie ogotāji. Vasara dod iespēju piepelnīties. Cilvēki dodas mežā, lasa sēnes un ogas, pēc tam tirgo paši vai nodod uzpirkšanas punktos. Ja raža ir laba, tad arī nopelnīt varot labi. Ar meža ogu un sēņu iepirkšanu jau piecus gadus nodarbojas Dace no Cēsīm. “Sāku to darīt brīdī, kad biju bez darba. Ieraudzīju avīzē sludinājumu un pieteicos. Lai arī šī vasara piecu gadu laikā ir vissliktākā, par klientu trūkumu nesūdzos.”

Par kilogramu melleņu Dace maksā 2,15 eiro. Pagājušajā gadā cena esot bijusi zemāka, jo ogu bijis vairāk. “Ogu lasīšana ir ļoti grūta. Īpaši tagad, kad to ir mazāk. Pirmkārt, jāzina labas vietas, un, otrkārt, ogu lasīšana prasa laiku un pacietību. Tu vari piecas minūtes vienā vietā lasīt ogas, bet pēc tam piecpadsmit minūtes būs jāiet un jāmeklē cita vieta. Svarīgs ir arī transporta jautājums, jo ne visiem ir savs auto. Ja cilvēks aiziet lasīt ogas vairāku kilometru tālumā, tad viņam šis ceļš pēc tam būs jāveic arī atpakaļ, turklāt nesot pilnus spaiņus ar ogām,” stāsta Dace, kura ne tikai iepērk mellenes, bet arī pati no rītiem dodas uz mežu tās lasīt: “Parasti ceļos jau ap pieciem no rīta, drīz vien esmu jau mežā. Tiklīdz ir pirmā gaismiņa, sāku lasīt ogas. Kad braucu prom, redzu, ka mežs tā vien čum un mudž no cilvēkiem. Lasītāji ir, bet tie ir cilvēki, kas zina labas melleņu vietas un ir pārliecināti, ka varēs kaut ko nopelnīt.” Dace stāsta, ka aktīvākie ogu lasītāji ir vidējās paaudzes cilvēki: “Pen­sionāru ir ļoti maz. Tas tādēļ, ka darbs nav viegls un ātri vien var sākt sāpēt mugura. Priecājos, ka ogas lasa un nes pārdot bērni, tā mācoties nopelnīt sev kabatasnaudu. Arī stiprā dzimuma pārstāvji ir aktīvi ogu lasītāji. To varot redzēt pēc rokām.” Dace zina stāstīt, ka lielākie ogu lasītāji brīvdienās parasti atpūšas. Vis­bie­žāk ogas tiek nestas un nodotas darbadienu pēcpusdienās. “No­vēroju tādu interesantu lietu, ka pirms Cēsu pilsētas svētkiem ogas nāca pārdot ļoti daudzi, pēc svētkiem bija daudz klusāks. Taču nav bijusi tāda diena, kad kāds neatnestu ogas,” stāsta Da­ce, kura rāda kladīti, kurā katru dienu tiek pierakstīts cilvēku skaits, kuri atnesuši mellenes, un dažu dienu to bijis pat vairāk nekā 20. “Cēsīs ir vairāki ogu iepircēji. Kad cilvēks ir salasījis mellenes, viņš piezvana visiem un dodas turp, kur visizdevīgāk, bet šobrīd cenas visur ir samērā līdzīgas. Ļoti liela nozīme ir arī tam, kā uzpircējs sevi reklamē. Mums ir izlikta informācija ne tikai pie mājas, bet esam aktīvi arī sociālajā tīklā facebook. Daži nāk, jo esam tuvu viņu dzīvesvietai, citus apmierina cena, bet vēl kādam patīk, ka ar viņu aprunājos,” par ikdienas gaitām, pieņemot mellenes, dalās Dace. Viņa atzīst, ka daudzi uz mežu dodas ar sakostiem zobiem un mellenes lasa nelabprāt, jo šis esot darbs, kas, vārda tiešā nozīmē, kaulus lauž. Bet, ja iepirkuma cena esot tāda kā šogad, tad cilvēks vismaz varot just, ka kaut ko nopelna.

Dacei ir noslēgts līgums ar firmu, kura ik pārdienas brauc pakaļ iepirktajām mellenēm. Pēc tam, kad tās beigsies, sāksies brūkleņu laiks. Ja vien laiks pieturēsies silts un saulains, tad tās lasīt varēšot jau pēc divām nedēļām, vēl mazliet vēlāk uz purvu doties varēs pēc dzērvenēm.

Par šīs vasaras melleņu ražu skeptiskāk izsakās ogu uzpircējs no Līgatnes Māris Ekerts: “Es ar meža velšu uzpirkšanu nodarbojos trīs gadus. Pirmais bija visveiksmīgākais, bet šogad ir vissliktāk. Ogu nav, un arī lasītāju paliek arvien mazāk.” Māris stāsta, ka cilvēks vienā reizē varot salasīt ne vairāk kā 20 litrus melleņu. Ja pagājušajā gadā ap šo pašu laiku, ogu cena par litru bijusi 1,90 EUR, tad tagad, nododot mellenes pie Māra, par vienu litru iespējams saņemt 2,10 EUR. Ogu uzpircējs necer, ka šajā vasarā vairs kaut kas mainīsies, bet cer uz labāku situāciju nākamajā gadā.

Mārīte Loka nes sarkanu spaini, pilnu ar mellenēm, un stāsta, ka tās salasījusi trīs stundās: “Spainī ir aptuveni pieci seši litri melleņu. Pre­cīzi nemāku teikt, bet tagad dodos ogas nodot, tur tās tiks nosvērtas. Ja ir labs laiks, tad mellenes lasīt dodos katru dienu. Ja slikts, tad sevi pažēloju un ārā no mājas neeju. Šo­gad ogu ir stipri mazāk. Pagājušajā gadā trīs stundās varēju pielasīt divus vai pat trīs spaiņus. Šogad nekā, kaut arī eju uz tām pašām vietām, kur pērn.” Mārīte, lai arī atzīst, ka melleņu tiešām ir mazāk, priecājas, ka naudiņa, ko saņem par ogām, ir lielāka. “Tā nav vienīgā naudiņa, no kuras dzīvoju. Tā drīzāk ir pie­pelnīšanās, turklāt man patīk būt mežā. Tur izbaudu klusumu, mieru un svaigu gaisu. Beigās par to vēl saņemu samaksu,” par savām ikdienas gaitām dalās Mārīte. Viņa ir pārliecināta, ka tas, kā cilvēks uztver darbu, lielā mērā ietekmē to, kā viņam veiksies. Pro­tams, liela nozīme ir tam, vai zini īstās vietas, kur doties pēc mellenēm, bet, ja pēc tam iesi ar domu ātrāk tikt laukā no meža, tad arī tavā īstajā vietā ogu nebūs. Tam, ka šis gads meža veltēm ir nelabvēlīgs, piekrīt arī Mārīte, to skaidrojot ar klimata izmaiņām, kuras cilvēkiem esot jāpieņem.