Ziņas

Sabiedrība

Meklē risinājumu Cēsu pansionāta attīstībai

Iecere ir, jāatrod nauda. Cēsu novada pašvaldība meklē investoru, lai paplašinātu pansionātu “Cīrulīši”, tā vajadzībām renovējot un aprīkojot otru ēku.Foto: Indars Krieviņš

Cēsīs, tāpat kā visā Latvijā, dzīvildze palielinās. Sabiedrība noveco, un cilvēkiem nepieciešama vieta, kur vecumdienas pavadīt cieņpilni. Diemžēl arvien vairāk cilvēku līdz ar vecumu zaudē sadzīves iemaņas un nevar par sevi parūpēties, nepieciešams asistents, kurš viņus aprūpē. Daudziem senioriem tiek apstiprināta diagnoze demence – vecuma plānprātība. Šādi cilvēki nevar vecumdienas pavadīt mājās, viņiem vai viņu tuviniekiem jāizvēlas kāda no sociālās aprūpes iestādēm jeb pansionātiem.

Tāpat kā citviet, arī Cēsīs vecie ļaudis gaida rindā, lai varētu iegūt vietu Cēsu sociālās aprūpes iestādē (pansionātā) “Cīrulīši”. Pan­sionātā uzturas 130 cilvēki, no tiem ar demenci ir 20. Šobrīd uz vietu pansionātā gaida līdz 15 cilvēkiem.

Iespējamie attīstības modeļi

Pagājušā gada oktobrī “Druvā” rakstījām, ka, lai mazinātu rindas un radītu iespēju cilvēkiem ar demenci dzīvot atsevišķi no pārējiem klientiem, saņemot nepieciešamo aprūpi, tiek plānoti Cēsu pansionāta attīstības iespējamie modeļi. Pašvaldība īpašumā ir ieguvusi blakus esošo bijušās sanatorijas kompleksa ēku – viesnīcu, ko, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, paredzēts pārveidot par pansionātu. Ēkas izmantošanai bija paredzēti dažādi scenāriji: pansionātu veidot kā ekskluzīvu paaugstinātas klases senioru māju ar 35 vietām, kur tādā gadījumā maksa mēnesī klientam būtu 1450 eiro; vidējas klases senioru māju ar maksu 1050 eiro mēnesī; sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādi ar 110 vietām par 650 eiro mēnesī; vai arī kombinēt kādus no šiem variantiem, veidojot un piedāvājot gan luksusa pakalpojumu, gan sociālās aprūpes iespēju cilvēkiem ar demenci.

Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš – Eglītis skaidro, ka izvēlēts vidusceļš – ēkā viens stāvs varētu būt ar paaugstināta komforta istabiņām, kuras ir izolētas, kā arī tādas, kurās ērti dzīvot kopā ar otru pusīti. Kā arī, ņemot vērā aktuālo situ­āciju, pārējos stāvos būtu hospis (medicīnas un sociāla iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt cienīgu dzīves kvalitāti neizārstējamiem pacientiem).

Privātu investoru piesaiste

Sākotnēji bija paredzēts, ka projekta īstenošanai būs pieejams Valsts kases aizdevums, diemžēl šogad tādu saņemt nav iespējams. Arvien izplatītāka kļūst publiskā – privātā partnerība, tāpēc, lai iecere neapstātos, pašvaldība nolēmusi izmantot iespēju šādai sadarbībai un attīstīt projektu, piesaistot privāto investoru. Notiek sarunas ar diviem privātajiem investoriem, kuri ir ieinteresēti šāda vai līdzīga servisa nodrošināšanā un raugās Cēsu virzienā. Sarunas ir ilgstošas, notikušas jau vairākkārtīgi, un rudenī ir plānots pie šī jautājuma atgriezties, izrunājot gan investīciju apjomu, gan modeli. Diemžēl konkrētus datumus, kad ēkas atjaunošana varētu sākties, vēl nav iespējams nosaukt, jo investoru piesaiste ir sarežģīta un laikietilpīga.

Tomēr Atis Egliņš – Eglītis uzsver, ka pansionāta attīstība ietilpst kopējā Cīrulīšu attīstības plānā – līdz ar Kosmosa centra izveidi, Žagarkalna attīstību, Tenisa centra izveidi un SPA centru Kovārņu ielā: “Cīrulīšu pusē ir jūtama rosība, investoriem ir interese par šo vietu, viņi redz iespēju attīstīt dažādus pakalpojumus. Cīrulīši ir pilsētā, tie ir kā vārti uz Gaujas ieleju, kad daba ienāk mājā.”

Situācija ir saspringta

Arī Cēsu pansionāta direktore Inga Gunta Paegle uzskata, ka iestāde atrodas ideālā vietā: “Šeit ir kā paradīze zemes virsū, apkārt miers un klusums, kā izej no ēkas, tā esi dabā. Tāpēc ļoti gaidām, kā attīstīsies projekts. Svarīgi, lai cena, kas būs jāmaksā par dzīvošanu pansionātā, būtu cilvēku maksātspējai atbilstoša. Ja mēnesī jāmaksā 240 eiro un kopšanas pabalsts ir 230 eiro, tad to var samaksāt, bet, ja summa ir lielāka, tas sagādās problēmas. Nav jēgas veidot viesu namu, ja tajā nebūs klientu. Mums ir lielas grūtības veikt kosmētisko remontu, jo pansionātā vienmēr visas vietas ir aizņemtas, cilvēki pierod pie istabiņas, nevēlas to mainīt, pat ja tas ir tāpēc, lai veiktu uzlabojumus.

Protams, sanatorijas ēku ir skāris laika zobs, tāpēc rodas jautājums, vai to iespējams atjaunot, lai tā atbilstu Eiropas standartiem. Varbūt labāk nojaukt un uzcelt jaunu. Bet galvenais, lai izdodas rast risinājumu un cilvēkiem ir, kur cieņpilni aizvadīt pēdējās mūža dienas neatkarīgi no tā, vai tās ir pēdējās pāris dienas vai gadi. Situācija mūsu jomā šobrīd ir saspringta. Nekad nav bijis tik grūti atrast jaunus darbiniekus kā šogad, esošajiem ir ļoti liela slodze, daudzi ir izdeguši, lai gan dara darbu pēc labākās sirdsapziņas.”