Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi funkcionālu pilsētvides objektu ideju konkursu. Tā mērķis – iegūt pastāvīgu, Cēsīm unikālu pilsētvides labiekārtojuma dizaina elementu.

Pašvaldības Būvvaldes vadītāja Gunita Hjortenberga stāsta, ka šim dizaina objektam jābūt gan funkcionālam, gan simboliski jāparāda Cēsis kā izcila vieta dzīvei un jāveicina pilsētas atpazīstamība: “Ar to gribam sekmēt arī Cēsu atpazīstamību, popularizēšanu, lai tas kalpotu kā moderno Cēsu simbols.”

Konkursā iesniegtā objekta dizainam jābūt dalībnieka oriģināldarbam, ideju radīšanā aicināts piedalīties ikviens, ne tikai arhitektūras un dizaina studenti un profesionāļi.

“Šis ir mēģinājums aktualizēt Cēsis ne tikai Latvijas, bet vēl plašākā kontekstā,” norāda G. Hjor­tenberga. “Ar to gribam pilsētu izcelt, parādīt. Ir pilsētas, kurās ir atsevišķi vienojošie dizaina elementi, taču mēs uzsvaru liekam tieši uz objekta daudz­funk­cionalitāti, te Cēsis varētu būt pirmās.”

Pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots norāda, ka līdz šim Cēsu pilsētvidē šādu unikālu objektu nav bijis: “Esam saņēmuši daudz labu vārdu par puķupodiem un citiem noformējumiem, bet vienojoša, unikāla vides elementa nav. Šādi elementi ir daļa no pilsētas zīmola, tāpēc ceru uz labiem, “jaudīgiem” piedāvājumiem.”

Konkursā pašvaldība cer iegūt pilsētvides dizaina elementu, kas būtu daudzfunkcionāls, izteik­- s­mīgs un oriģināls. Formai un konstrukcijai jābūt piemērotai, lai to varētu realizēt dažādos materiālos – betonā, metālā, kokā, stiklā – un citos vai to kombinācijās. Taču galvenais uzsvars likts tieši uz funkcionalitāti, lai dizaina elementu varētu izmantot visplašākajām vajadzībām – apzaļumošanā, gājēju plūsmas norobežošanā un satiksmes organizēšanā, lai to varētu izmantot apgaismes objektu, sēdvietu risinājumā. Svarīgi, lai jaunais veidols rosinātu cilvēkus fotografēties pie dažādiem objektiem, tā veicinot pilsētas atpazīstamību.

Darbus var iesniegt līdz 16. jūlijam, vērtēšanas komisija izvēlēsies piecus priekšlikumus, kuriem izveidos prototipus, ko izstādīs Cēsu centrā publiskai apskatei.

Būvvaldes vadītāja norāda, ka šajā laikā notiks sabiedrības publisks balsojums, kurā varēs piedalīties ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis: “Negribam, ka tikai paš­valdībā izlemtu piemērotāko pie­dāvājumu, vēlamies, lai arī sa­biedrība iesaistās pilsētas vizuālajā attīstībā, domājot par to, kā viņi grib redzēt Cēsis un kā citi mūs redz. Publiskais balsojums būs ne tikai informējošs, tā būs viena balss žūrijas galīgajā balsojumā. Iespējams, tieši izšķirošā.”

Ja viss ritēs sekmīgi, jau vasaras beigās finālistu darbi varētu tikt izstādīti publiskajai izvērtēšanai. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka konkurss beidzas bez vēlamā rezultāta, un neviens no iesniegtajiem darbiem netiek atzīts par pietiekami noderīgu. G.Hjorten­berga gan cer, ka Cēsu un Latvijas radošie cilvēki būs aktīvi. Lai arī balvu fonds nav pārāk liels, labākās idejas autors saņems 200 eiro, otrās un trešās vietas ieguvēji – 100 eiro.

Pilsētvides plānotājs Jānis Ķīnasts atzinīgi vērtē izsludināto konkursu, reizē norādot, ka sabiedrības, radošo cilvēku iesaistei pilsētas attīstības veidošanā jā­kļūst par pastāvīgu procesu, ne tikai par vienreizēju pasākumu.

Arhitekts Ervīns Krauklis atzīst, ka vienojošo vides objektu vajadzētu, taču viņš neesot īsti pārliecināts, vai labu rezultātu iespējams iegūt bez pietiekama balvu fonda: “Ja ir vēlme, lai profesionāļi ieguldītu nopietnu darbu, jābūt nopietnam balvu fondam. Jo radot mazās arhitektūras formas, ieguldītā darba apjoms nav diezin ko mazāks kā lielā konkursā. Pašreizējais piedāvājums varētu būt saistošs studentiem, amatieriem, bet neesmu pārliecināts, ka tas var dot labu rezultātu. Tad jau labāk sarīkot plenēru, kura laikā profesionāļu radītu interesantas idejas, no kurām būtu, ko izvēlēties un attīstīt tālāk.”

Sākotnēji konkursā vispār nebija paredzēts balvu fonds, taču, ņemot vērā cilvēku komentārus un ieteikumus, nolikums tika nedaudz mainīts. Vienu no komentāriem Facebook Cēsu lapā bija ierakstījusi arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, norādot, ka ēkas vai laukuma metu konkursā autori cīnās par iespēju izstrādāt projektu, respektīvi, tikt pie apmaksāta pasūtījuma: “Šajā konkursā tāda iespēja netiek paredzēta, tieši pretēji, autors līdz ar skices iesniegšanu zaudē jebkādu kontroli pār idejas realizāciju un pretī nesaņem neko. Tā nav godīga apmaiņa, pat ja dizaina objekts ir tikai ceļa stabiņš, un tā autors vēl ir students.”